Kā tiek gādāts par ugunsdrošību novadu vēsturiskajos objektos? 0
Vilnis Špats, Cesvaines novada domes priekšsēdētājs: “Kopš traģiskā ugunsgrēka pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad tikpat kā zaudējām Cesvaines pili, visās pašvaldībai piederošajās ēkās ierīkota lokālā signalizācija, bet pilī un vidusskolā naktīs papildus strādā apsardze, kuras rīcībā ir pults un ekrāns, tajā redzams, no kura sektora skan brīdinājuma signāls.
Pa dienu pilī darbojas mūzikas un mākslas skola, tūrisma informācijas centrs un muzejs. Visas pašvaldības ēkas ir apdrošinātas.
Pirms ugunsgrēka Cesvaines pils nepiederēja pašvaldībai, tā nebija arī apdrošināta. Pēc ugunsgrēka pils ēku savā īpašumā pārņēma pašvaldība, un sākām atjaunošanas darbus. Tie vēl joprojām nav pabeigti, jo katastrofāli trūkst līdzekļu, jo ieguldījumi ir milzīgi. Pils ir mūsu novada sirds un simbols. Valdība solīja pusmiljonu latu, lai mainītu pagaidu jumtu ēkas vidusdaļā, bet pēc ugunsnelaimes Rīgas pilī vairs neesam droši, ka šo summu saņemsim. Visi līdzekļi droši vien aizplūdīs Valsts prezidenta rezidences atjaunošanai.”
Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs: “Rēzeknes pilsētā ar ugunsdrošību viss ir kārtībā. Lai gan ugunsnelaimi parasti nav iespējams prognozēt, tomēr redzamu draudu vēsturiskajām ēkām un pieminekļiem nav. Ja arī izceltos ugunsnelaime, tepat Rēzeknes pilsētas centrā ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Latgales reģiona brigādes Rēzeknes daļa, kur katrā maiņā strādā 15 ugunsdzēsēji. Viss darba aprīkojums ir darba kārtībā. Ir iegādātas trīs jaunas ugunsdzēsēju mašīnas, kurām ir apmēram pieci gadi. Tāpat ugunsdzēsēji izbraukumos dodas arī ar apmēram 30 gadus vecajām “ZIL” markas mašīnām, un Rēzeknes ugunsdzēsēju brigāde ir sevi pierādījusi kā varonīgi, profesionāli un atbildīgi sava amata veicēji. Uzmanību no VUGD jūtam katru dienu, tāpēc ugunsdrošības jomā īpaši jāizceļ tieši preventīvais darbs.”
Inga Bērziņa, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja: “Vecpilsēta ar senajām koka ēkām un malkas šķūnīšiem ir īpašs rūpju bērns. Esam piedzīvojuši vairākus ugunsgrēkus. Bet radām dažādus risinājumus, lai ugunsliesmās bojātās ēkas tiktu atjaunotas. Piemēram, vienojāmies ar ēkas īpašnieku, ka nama atjaunošanā piedalīsies pašvaldība ar savu līdzfinansējumu 50% apmērā. Tādā veidā ēkas īpašnieks varēja uzlikt mājai jaunu jumtu. Citā gadījumā palīdzējām sameklēt būvfirmu, kas veica remontdarbus. Sarežģītāk, ja ēka ir kopīpašums, kas pieder četru dzīvokļu īpašniekiem. Namam pēc ugunsnelaimes jau otro gadu jumta vietā polietilēna plēve, jo nopietnākam remontam cilvēkiem nav naudas. Ierosinājām, lai iedzīvotāji atdāvina pašvaldībai savus dzīvokļus, bet viņi pretī iegūs beztermiņa īres tiesības. Ja ēkai atradīsies pircējs, tas varēs namu atjaunot. Ja ne, pašvaldība pati ķersies pie sakārtošanas, ņemot aizdevumu.
Pašvaldība visas tai piederošās ēkas ir apdrošinājusi. Arī iedzīvotājus aicinām darīt to pašu. Bet atkal – naudas trūkums. Gribam kuldīdzniekus atbalstīt, sedzot pusi no apdrošināšanas izmaksām. Bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pusgada laikā tā arī nav spējusi atbildēt, vai pašvaldība ir tiesīga to darīt. Bet mums tas ir ļoti aktuāli, jo Kuldīgas vecpilsēta ir milzu vērtība, turklāt vēlamies, lai UNESCO iekļautu to kultūras mantojuma sarakstā.”
Andris Kazinovskis, Balvu novada domes priekšsēdētājs: “Cenšamies visus ugunsdrošības noteikumus ievērot, sevišķi, ja notiek restaurācijas vai renovācijas darbi, kur tiek ieguldīti lieli finanšu līdzekļi. Reizē ar darbu sākšanu automātiski tos uzrauga ugunsdrošības speciālisti. Balvu pilsēta stipri cieta Otrā pasaules kara laikā, tāpēc senu vēsturisku ēku īpaši daudz nav saglabājies. No ugunsdrošības viedokļa mūsu uzmanības lokā vienmēr ir Balvu pansionāts, kur mitinās vecie ļaudis un cilvēki ar invaliditāti.”
