“Kā tevi audzināja, tā tu dzīvo!” Īsa saruna par žurnālistiku, vērtībām un politiku ar Armandu Puči
7
Esmu jau pamanījusi, ka jums, LA.LV lasītāji, simpatizē Armanda Pučes raksti un domu gājiens. Katru otrdienu portālā publicējam Armanda viedokļrakstus, taču kāds ir pats Armands? Viņš nav no cilvēkiem, kas mīl daudz runāt par sevi, taču uz pavisam īsu ekspresinterviju tomēr “parakstījās”.
Vienojāmies, ka Armands atbildēs uz 3 maniem jautājumiem. Vairāk šoreiz ne, jo kuram gan mūsdienās vairs patīk lasīt gari? Labāk īsumā un par pašu galveno.
Kā tas ir – būt drosmīgam žurnālistam Latvijā? Vai tevi kāds ir centies uzpirkt?
Tā ir mana profesija. Tas nav pašmērķis – būt drosmīgam. Jābūt ir godīgam. Ne jau visos gadījumos sanāk, bet – jācenšas. Par uzpirkšanu parasti atbildu – piedāvājiet, lai zinu, cik esat lēts… Darba ētiku nevar izdomāt, bet to var atdarināt, kopēt, pilnveidot – no tiem, kas ir tavi darbaudzinātāji, skolotāji, pasniedzēji, kursa biedri.
Ikvienā profesijā ir jābūt ziņkārīgam un neatlaidīgam. Žurnālistika sākumā veido mazvērtības kompleksu, jo saskarsmē ar cilvēkiem, tev parasti atsaka – tā veidots cilvēks, ar atteikumu vispirms, tā dabiski un mīļi… Ar laiku pie tā pierod, to saprot – tad sāc slīpēt savas prasmes. Ieklausīties, vērot, izaicināt, piekāpties. Žurnālists nekad nav līdzjutējs – viņš ir starpnieks.
Kas ir labākās lietas, kas jebkad ar tevi ir notikušas?
Labas lietas notiek tikai ģimenē. Pēc tam tas atstarojas darbos, vaļaspriekos… Kā tevi audzināja, tā tu dzīvo – pieliekot klāt no sevis skolas somu, kas noteikti ir jānesā visu mūžu. Darot seko kļūdas…
Tās var labot, tās ir jāatzīst, tām ir pielietojums. Noteikti nevajag sevi ietīt starp tādiem, kas ir ļauni un stulbeņi – sākt viņus skolot, mācīt, pāraudzināt. Tam dzīve nav domāta. Pagriezties un iet projām – palikt kopā ar tiem, ar kuriem jūties labi. Tādu, starp citu, nepaliek beigās nemaz tik daudz, bet – kas ir “beigās” un, kas ir “daudz”? Savējie pievelkas paši.
Nosauc TOP3 politiķus, kuri, tavuprāt, ir savā īstajā vietā! Pamato savu viedokli!
Īstajā vietā ir cilvēks, kas trāpa profesijā. Daudzi visu dzīvi tā iznieko, izliekoties, ka viņi atrodas pareizā vietā. Tāpēc, meklējot savu pielietojumu, tas ir jadara atbildīgi un savlaicīgi. Apjomīgi. Topi ir domāti, lai cilvēkus rāmētu, bet – tas nav mans gadījums.
Es negribu rāmēt. Man patīk sarunāties – ar visiem. Politika ir grūta profesija, jo tā ir sabiedriskās domas veidošana.
Kas ir doma? Te nu mēs esam – katram tā sava. Vai tā ir kompromisu māksla? Tā ir māksla sarunāties – dažkārt pat, nerunājot… Turklāt, labumu šajā vidē jāmēra nevis pēc vēlēšanu rezultātiem, bet pēc darbiem, kas solīti un padarīti. Labs politiķis ir atbildīgs cilvēks. Bet – tas jau nav tikai politikā.
Un, vēl ir jāatceras, ka skauģu pa ceļam būs daudz, bet – viņi nekad nepanāk savu, viņi vienmēr zaudē.
