Subjektīvi. Kā tērēt un piesārņot mazāk, ja mazu auto tomēr nevēlies? 20
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nelielu un tādēļ vieglu auto priekšrocības pārrunājām pirms nedēļas. Objektīvi, šķiet, tās tiek pieņemtas. Arī konkursa galveno pjedestālu laikam jau aizņems. Subjektīvi… Smagāks tomēr ripo laidenāk.
Lielāks tomēr rada patīkamo pārliecību, ka vietas visiem un visam pietiks jebkurā dzīves situācijā. Un – ko nu liegties – ir pašapziņu un tā saukto prestižu ceļošs. Ko nu? Kā to dabūt, pārāk nekaitējot taupīga un dabu saudzējoša pilsoņa principiem?
Uz elektromobiļiem – bez steigas
Savā pašreizējā veidolā tie nav tīkama un absolūti nepieciešama šodiena. Drīzāk pat ne rītdiena, bet krietni tālāka nākotne. Paši tie dārgi, uzlādes infrastruktūra nepietiekami attīstīta. Elektrības cenas izaugušas līdz līmenim, kurš brauciena izmaksas tuvina iekšdedzes motoru barošanas tēriņiem.
Tiesa – mērenajai panikai, kuru elektroauto saimnieku vidū radīja “e-mobi” uzlādes punktu cenu lēciens no 15 līdz 53 centiem par minūti, nu uzlikts prāvs plāksteris. Pašreiz minūtes cena ir 28 centi. Un pusstunda uzlādes, kura nepieciešama 100 km nobraukumam, maksā tātad ap deviņiem eiro. Tikpat, cik pieci litri benzīna, ar kuriem iztiek trīscilindru benzīna “mazauto”.
Tādēļ – uz elektroauto pārejam bez liekas steigas! Līdz pilnīgam iekšdedzes liegumam vēl tālu. Elektroauto pilnveidosies. Iespējams – kļūs lētāki. Gudrāki. Un populārāki. Tāds ir “Gada auto” žūrijas vairākuma viedoklis. Arī mans.
Varu pat pievienot vēl vienu subjektīvu “pret”. Tie elektroauto tomēr ir ātru līkumu gardēdim pārāk smagnēji. No Saulkrastiem uz Sējas ciemu foršāk lido “Škoda Fabia” nekā divreiz dārgākais “VW ID5″…
Ekoloģisks pussolis – “hibrīdi”
Te saglabāta salīdzinoši vieglo dedzināmo enerģijas avotu dotā pārvietošanās brīvība, vienlaikus cenšoties pēc iespējas novērst tās trūkumus. Un būtiskāko – nespēju lietderīgi izmantot ieskrējienos iegūto kinētisko enerģiju, ja tās par daudz. Tā sauktā rekuperācija jaunākajos hibrīdauto modeļos darbojas fantastiski. Sevišķi pilsētā.
Elektroauto “Renault Megane”. Iebraucu Rīgā no Vidzemes. Enerģijas atlikuma rādītājs sola nieka 35 km. Tieku cauri pilsētai līdz Daugavgrīvai (32 km), saglabājot vēl 22 km brauciena iespējas. Spraužu vadu garāžas rozetē.
Hibrīds “Kia Sportage”. Līdzīgs maršruts. Benzīna patēriņš pusotrs litrs. Bākā atliek 40,5 litri no 42. Un neko jālādē nav. Pietiks vēl pāris dienām.
“Sportage” saraustītajā pilsētas kustībā prot to, ko ar benzīna auto nespēj izdarīt pat advancētākais degvielas taupītājs. Tas nerūc (un tātad nedūmo) nevienu lieku brīdi. Tikko vilkme nav vajadzīga, tahometrs rāda 0,0. Dzinējs apklust jau krietnu brīdi pirms apstāšanās sastrēgumā, turpina atpūtu izkustoties. Vajadzīgajā brīdī iedarbojas pilnīgi nemanāmi, šķiet, gluži bez skaņas. Brīžiem šie elektriskas kustības periodi ir vairākas minūtes gari.
Bez asistenta nebija iespējams precīzi reģistrēt Rīgas šķērsošanas bilanci. Tā “uz aci” šķiet – trešdaļa ceļa bija bezizmešu. Par to liecina arī benzīna patēriņš – 5,2 litri uz 100 km. “Vecajam labajam” šāda svara (1600 kg) un jaudas (virs 200 ZS) automobilim būtu … Ieskatos katalogu arhīvā. Redzu – “Kia Sportage 2010”, patēriņš pilsētā: 10,2 l/100 km. Pameklēju jaunāku – 2022. gada “Sportage” bez elektropiedziņas piedevas: septiņi litri uz simtu. Rentabli?
Mazliet vēlāk parēķināsim. Pašlaik vēl papriecāsimies, jo šāds brauciens pilsētā ir ne tikai ekonomisks, bet dinamiskāks nekā ar klasisku auto – paātrinājumos elektromotors palīdz. Un var šo jaudu izmantot, nežēlojot, necenšoties pārskatīt nepārskatamo un no bremzēšanām izvairīties. Vārdu sakot – skaisti!
Lai vērtējumā nejustos viens, pievienoju “TVNet” auto iedaļas redaktora Ingara Teņa komentāru: “Sportage” hibrīds pārliecināja visās jomās. Sākot ar gaitas īpašībām, kas ir diezgan sulīgas, un dinamiku, kas ir vairāk nekā pietiekama, un beidzot ar salona ietilpību un degvielas ekonomiju. Nevar nenovērtēt skaņas izolāciju, jo tās dēļ pat grūti nepamanīt, kurā brīdī ieslēdzas un izslēdzas benzīna dzinējs un auto pāriet uz braukšanu ar elektrību.
Cik nu sanāca izbraukt, tad liekas, ka ar aptuveni 6 litriem uz 100 kilometriem var iztikt. Kopumā ņemot, visnotaļ daudzpusīgs auto ar augstu komforta līmeni, plašu salonu, modernu priekšējo paneli, bet tā tam arī vajadzētu būt, ja reiz cena sākas no 36 490 eiro.”
Hibrīdi ir dažādi
Ja mēģināsiet atrast ko lētāku, jums jāatceras, ka hibrīdi ir visai dažādi. Testā mēģinātais bija tā sauktais pilnais hibrīds. Ar visai prāvu (1,5 kWh) akumulatoru, kurš tomēr nav tik liels kā “tīrajiem” elektroauto un braucamā svaru pārāk nepalielina. Un veselus 60 kW jaudīgu elektromotoru.
Tieši tādēļ iespējami visi šie ekoloģiskie un dinamiskie brīnumi, kurus varat negaidīt no “maigajiem” MHEV. Ir vērts ievērot šo apzīmējumu auto modeļu nosaukumos! Lai neiznāk vilties. “Maigie” arī spēj enerģiju rekuperēt. Bet viņu akumulatori un elektromotori ir mazāki. Kustību ar elektrojaudu vien tie nenodrošina. Vien nedaudz palīdz iekšdedzes motoram paātrinājumos. Un tikpat labi kā lielie hibrīdi veic “start – stop” funkciju, kura parasta auto starterim un baterijai ir pagrūta – skaļa un rupja.
Vēl ir lādējamie PHEV. Konkursā tādus gan neviens ražotājs nepiedāvāja. Esmu vienu tādu pamēģinājis. Atzīstu par vēl labāku nekā pašlādējošie HEV. Naktī no garāžas rozetes pabarots, šis mani bez skaņas un smakas aizveda no Bolderājas līdz Salaspilij un vēl pusceļu atpakaļ. Tad rāmi ierūcās un visai pieticīgi “ēda” benzīnu, jo rekuperēja lieliski. PHEV ir vēl tuvāk pavisam tīrai kustībai. Ja ikdienas nobraukumi pilsētā mazi, pat gandrīz to sasniedz. Trūkums tikai viens – atkal tā cena…
Patēriņa aritmētika
Ja gadā nobrauksiet 20 000 km, vecais labais džips (moderni saukts par SUV) prasīs kādas 1,6 tonnas degvielas. Iespējams, pat divas (ja kustība galvenokārt pilsētā). Pie pašreizējām benzīna cenām tas ir aptuveni 3600 eiro gadā. Jauns “pilnais” hibrīds apēdīs divreiz mazāk. Tātad uz degvielu taupīsiet ap 1800 eiro.
Lieliski. Nu, nu… Paskatiet cenas. Pat jauns “Kia Sportage” (kura apetīte mazāka nekā iepriekšējā kalkulācijā lietotā) maksā 27 tūkstošus. Konkursā testētais – par desmit “štukām” vairāk. Un, lai cenas starpību atgūtu, tev šādi jāripo gadus sešus vai septiņus. Ekonomiska ieguvuma praktiski nav. Ekoloģisks – ir. Un zaļā pašapziņa uzspodrināta.
Bet – to pašu “zaļumu” var iegūt, braucot, piemēram, ar “Opel Corsa”, kura pieticīgākajā jaudas komplektācijā bez jebkādas hibrīdpalīdzības pilsētā patērē mazāk par 5 l/100 km. Un maksā pusi no laba, prāva hibrīda. Tādēļ – vēlreiz padomāsim, vai mums tas izmērs un svara dotais komforts tiešām vajadzīgs.
