Kā ietaupīt? Nepirkt štruntus! 37
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Nabadzības dēļ nedrīkst lepnību zaudēt!” skan mūsu dzimtā populārs teiciens. Lielākoties to lietojam jokojoties, taču tagad atkal ir reize, kad joki mazi. Kad cenas aug kā sēnes pēc lietus, bet naudas vērtība kūst kā sniegs pavasarī, katrs pārdomā, kam tērēt.
Man vissvarīgākais šķiet neielaist nabadzības domu galvā, jo ir traki visu laiku domāt, kā taupīt. Esmu novērojusi, ka naudai patīk mazliet vieglprātīga attieksme, un tam ir arī racionāls izskaidrojums – šķietami nepraktisks pirkums vai tēriņi, kas iepriecina, vairo dzīvessparu un ļauj darboties čaklāk.
Protams, rēķini paši neapmaksāsies, tomēr netaisos likt naudu zeķē vai bankā ar domu par nākotnes peļņu. Esmu piedzīvojusi vairākas naudas devalvācijas, tāpēc nav ilūziju par naudas vērtību. Taču atmiņas no laba ceļojuma vai nepārdotas pļavas vienmēr būs vērtība.
Pārdomā ēdienkarti
Lielā taupīšana mūsu ģimenē nesagādā stresu, jo pirkumus iegādājamies apdomīgi. Vissvarīgākais ir preces kvalitāte. Katru sestdienu braucam uz Tukuma tirgu, kur iepērkam gaļu, zivis, piena produktus visai nedēļai. Tur var iegādāties labu preci no gadiem zināmiem un uzticamiem audzētājiem. Arī cenas ir tīkamākas nekā lielveikalos. Turklāt ir laba apziņa, ka šajos grūtajos laikos mana nauda tiek tieši tam, kas preci ražojis.
Nemaksā lieku
Pārējo vajadzīgo iepērku bāzes veikalos. Šķiet muļķīgi lielveikalos maksāt milzīgu uzcenojumu par precēm, kas netālu esošajā bāzē maksā daudz lētāk. Pamatā iegādājos pārbaudītas lietas. Neko nezināmu nepirkšu tikai tāpēc, ka tas ir lētāks.
Galvenokārt izvēlos vietējo ražotāju – Tukuma piena Eko sērijas un Jaunpils pienotavas – piena produktus.
Pamatīgi apbēdina sviesta cenas. Mēs sviestu lietojam diezgan daudz, tāpēc to iegādājos akciju laikā un lieku saldētavā, kur tas var glabāties ilgi.
Pērkot šķietami lētāko sviesta paciņu, svarīgi pārliecināties, cik tajā gramu un kāda ir kilograma cena. Tas attiecas arī uz citiem produktiem.
Uz dzīvnieku barību nedrīkst taupīt!!!
Arī par mājdzīvnieku barību domājot, meklēju balansu starp cenu un kvalitāti. Par labāko un lētāko uzskatu svaigbarošanu. Tukuma tirgū pie gaļas pārdevējas regulāri pasūtu sunim kuņģi, sirdis, trahejas, liellopa gaļas atgriezumus. Tad sadalu pa porcijām un salieku saldētavā. Izdevīgi sagatavot krājumus vairākām nedēļām. Papildus sunim dodu kvalitatīvu firmas Virbac sauso barību. Uzskatu, ka uz pilnvērtīgu barību nedrīkst taupīt, citādi iznāks tērēties par veterinārārsta apmeklējumiem.
Par kaķu ēdienkarti rūpe mazāka – dodu visu, kas garšo, un daudz. Ja būs trūkumi, paši vitamīnus un skrimšļus piemedīs klāt.
Uzticami tirgotāji
Man ir tā veiksme, ka daļu no tirgotājiem esmu intervējusi žurnālam Praktiskais Latvietis. Tādēļ man ir bijusi ekskluzīva iespēja pārliecināties, kā viss audzēts. Ja tirgotājs nevar pastāstīt, kā audzējis kartupeļus un vai govis ir ar ragiem un astēm, tad es meklētu citu pārdevēju.
Uz gaļu veikalos vispār neskatos. To ģimenei pērku tikai tirgū. Pie tirgotājas Ilonas Fogeles jau laikus varu sarunāt tieši to gabaliņu un tik daudz, cik plānots izlietot nākamajā nedēļā.
Puķu stādus izdevīgāk ir nopirkt, nevis audzēt pašam. Tie, kas netic, noteikti nesarēķina visus izdevumus (stāds, sēkla, labā zeme, pods, mēslojums, siltums, apgaismojums). Mārtiņrozes rudenī un vairumu vasaras puķu pērku no Gunitas Behmanes, kas audzētas saimniecībā Viduļi Smārdē.
Olas un vistu pastēti pērku tikai no Jesku māju saimnieces Guntas Bernanes no Snapjiem.
Padoms
Produkta sastāva izlasīšana uz iepakojuma ir lielisks veids, kā ietaupīt naudu un saglabāt veselību. Piemēram, ja sakārojas kādu iepriekš neredzētu cepumu vai cita našķa, atliek palasīt, no kā tie tapuši. Visbiežāk gribēšana strauji pāriet.
Apgādā sevi pats!
Uzskatu, ja cilvēkam ir zeme, lielu daļu produktu var izaudzēt pats.
Manā dārzā Smārdē vienmēr ir auguši dārzeņi, ogas un augļi. Sezonas laikā ar dārza labumiem mielojas arī pilsētas radi. Agrāk dārzā izaudzētais bija gan iztikas, gan ienākumu avots, bet pēdējos gadu desmitus tas vairāk ir vaļasprieks. Turklāt pašu izaudzētie tomāti, kartupeļi un citi dārzeņi ir visgaršīgākie. Mūsu ģimenei arī svarīgi, cik ekoloģiski produkti ir audzēti. Pārliecināta varu būt tikai par to, ko pati izaudzēju.
Vērtīgās lapas
Vislabākā lieta dārzam ir koku lapas, un tās neko nemaksā. Lapu man vajag daudz, jo plānoju iekopt jaunu lauciņu kartupeļiem, tāpēc šogad tās sarunāju no tuvējā parka Vēju dārzs. Lapas biezā kārtā saberu paredzētajā vietā uz augsnes, zāles. Līdz pavasarim vajadzīgie procesi būs notikuši. Vēl labāk, ja zem lapām paliek kartonu.
Šādās dobēs viss aug izcili, un tās vasarā pat nav jālaista (ja pavasarī neizrušina klājumu). Koku lapu bēršana atvieglo darbu, vairo ražu, ļauj ietaupīt uz aršanu, kūtsmēslu sagādi, ūdeni.
Lapas grābju un beru uz dobēm tikai vēlu rudenī, kad vairs nav manāma gliemežu rosība. Agrāk sagrābtās paturu maisos, lieku kompostā.
Uz sēklām netaupa
Vienubrīd jau sāku bēdāties, ka manas dārzkopes prasmes galīgi zudušas, jo gadu no gada neizauga burkāni. Sēklas pirku dažādu firmu mazajos iepakojumos.
Kādā intervijā dārzeņkopis Aivars Presnikovs ieteica iegādāties profesionālajiem audzētājiem paredzētās sēklas. Nu burkāni atkal izdodas lieliski. Manai mālainajai zemei vislabāk piemērotā šķirne ir ‘Samson’ (‘Nantes 5’). Iepakojums profesionāļiem pērn maksāja ap 5 eiro. Tajā ir ļoti daudz sēklu, tāpēc tās sadalu vairākām ģimenēm, un paliek pāri arī nākamajam gadam. Visu aprēķinot, sēklu pirkums iznāk lētāks, un rezultāts ir šo pūļu vērts. ‘Samson’ sēju gan agrajā sējā, gan ap Jāņiem.
Vēlo sējumu novācu pēc iespējas vēlāk, jo tieši no zemes izrautie burkāni ir vissulīgākie salātos. Pakāpeniska un ilga vākšana vajadzīga arī tāpēc, ka lakstus, mizas un mazos burkānus izbaroju trušiem.
Ilgās ražas noslēpums
Tomātus no siltumnīcas parasti novācu valsts svētku nedēļā. Šogad arī neiznāca atstāt ilgāk. Ilgi dzīvo arī asie pipari un zaļumi.
Ilgās tomātu ražas noslēpums – laba šķirne un pļautā zāle. Siltumnīcā stādu tikai hibrīdās šķirnes. Mana favorītšķirne ir ‘Tolstoi F1’ – augļi garšīgi, nav pārāk lieli, neplaisā, ražo bagātīgi un ilgi. Vasaras otrajā pusē lapas rauju tikai tik, cik no apakšas sāk dzeltēt vai pārāk sabiezina stādījumu. Kad lielākā daļa ražas apēsta, ļauju brīvi augt arī galotnēm, jo tās pasargā bumbulīšus no salnām un maza saliņa.
Lai plēves būdā uzturētu siltumu, ar pļaujmašīnu sapļauto zāli un lapas nesu uz siltumnīcu un dobju un vagu galos saberu palielās kaudzēs. Pēc laiciņa kaudzes sāk silt. Šāda sildierīce neko nemaksā, taču darbojas pārliecinoši. Kad raža būs novākta, kaudzes izlīdzināšu pa tukšo siltumnīcu. Līdzīgas karstās kaudzes var bērt arī pavasarī – kad izstāda tomātus un gurķus, zāle jau ir pļaujama un silst straujāk nekā rudenī.
Vēli vāktos tomātus istabā nesu mazām porcijām, jo tie strauji ienākas un ilgi neglabājas.
Arī daļai burkānu dobes uzberu lapu maisu. Tagad tās varu viegli nocelt un izrakt supersulīgus burkāniņus svaigai graušanai.
