FOTO. Kā tas ir – vai Pļaviņu HES rada plūdus un spēj ietekmēt plūdus Latgalē? Applūdušas plašas teritorijas Augšdaugavā 20
Latvijā atkal plūdi. Šoreiz tie skar Augšdaugavas novadu, kura izpilddirektors Pēteris Dzalbe apsūdz “Latvenergo” ūdens aizturēšanā Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuvē, tā veicinot plūdus Daugavas augštecē, raksta portāls lsm.lv.
Citāts: “Mūsu lielais monstrs “Latvenergo” ir nolēmis pelnīt uz paliem un notur ūdenslīmeni Pļaviņu HES ūdenskrātuvē”. (Pēteris Dzalbe, 30. 03.2023.) Arī vēlāk Dzalbe, lūgts skaidrot viņa teikto, apstiprina: viņaprāt, ūdenslīmeņa pazemināšana Pļaviņu HES ūdenskrātuvē mazinātu plūdus Augšdaugavas novadā.
Ko par to saka “Latvenergo”?
“Latvenergo” Hidroelektrostaciju tehniskais direktors Andris Zēģele portālam lsm.lv atbild pavisam īsi: “Pļaviņu HES šajā [Augšdaugavas] novada teritorijā neko nevar ietekmēt. Mums ūdenskrātuves augstuma atzīme ir 72 metri virs jūras līmeņa, savukārt Daugavpils apkārtne ir 90 metrus virs jūras līmeņa, līdz ar to fizika neļauj mums neko ietekmēt”.
Kā plūdus skaidro hidrologi?
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs informēja lsm.lv, ka plūdu galvenais iemesls ir ar nokrišņiem bagātā ziema un pavasaris arī Baltkrievijā un Krievijā. Posmā no Daugavpils līdz Pļaviņu HES ūdenskrātuvei, kas ir aptuveni 100 kilometri, kritums ir 20 metri jeb vidēji katrs nākamais kilometrs no Daugavpils uz Pļaviņu pusi ir par aptuveni 20 centimetriem zemāks.
Lai Pļaviņu HES uzplūdinājums ietekmētu Augšdaugavas novadu, tam sākumā būtu jāappludina Jēkabpils un Līvāni un tikai tad varētu runāt par jebkādu ietekmi uz Augšdaugavas novadu.
Ūdens līmenis upēs galvenokārt pazeminās, Daugavā – lēnām paaugstinās
Lielākajā daļā Latvijas upju turpinās ūdens līmeņa krišanās vai nelielas svārstības, bet Daugavā ūdens līmenis lēnām kāpj, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.
Uz Baltkrievijas un Latvijas robežas ūdens līmenis Daugavā pēdējās trīs nedēļās kāpis par vairāk nekā septiņiem metriem,
taču tas ir metru zemāks par 2013.gada maksimumu. Pie Daugavpils ūdens līmenis kopumā cēlies par sešiem metriem, pirmdienas rītā tas par 79 centimetriem atpaliek no 2013.gada palu maksimālās atzīmes.
Daugavā pie Vaikuļāniem un Jersikas ūdens līmenis pirmdienas rītā ir attiecīgi 62 un 108 centimetrus zemāks nekā palos pirms desmit gadiem. Daugavā pie Jēkabpils ūdens līmenis trīs nedēļās paaugstinājies par nepilniem trim metriem, bet tas ir trīs metrus zemāks nekā šā gada 14.janvārī, kad ledus sastrēguma dēļ pilsētu skāra otrie lielākie plūdi novērojumu vēsturē.
Augšdaugavas un Līvānu novadā spēkā LVĢMC izsludinātais oranžās pakāpes brīdinājums par plašāku teritoriju applūšanu pie Daugavas un tās pieteku lejteču posmos.
Ūdens līmeņa celšanās dēļ iespējama īpašumu un transporta infrastruktūras applūšana, var tikt traucēta elektroenerģijas un ūdens piegāde, telekomunikāciju sakari. Iespējams, būs nepieciešama evakuācija. Iedzīvotāji tiek aicināti neapmeklēt un nepārvietoties plūdu apdraudētajās teritorijās.
Šonedēļ vairs netiek prognozēti stipri nokrišņi un ūdens līmeņa paaugstināšanās Daugavā mitēsies. Daugavas palienes būs applūdušas ilgstoši, prognozē hidrologi.
