Kā tas iespējams, ka visus nodokļus Latvijā maksā vien katrs desmitais? 9
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
No Latvijā 4557 oficiāli reģistrētajiem automašīnu remonta un apkopes uzņēmumiem valstij samaksā visus nodokļus vien aptuveni desmitā daļa. Aptuveni divas trešdaļas nozarē strādājošo slēpj patiesos ienākumus, samaksājot mazākas nodokļu summas vai nemaksājot neko. Autoservisu nozarē ilgstoši plaukstošās ēnu ekonomikas dēļ ik gadu valsts budžets neieņem vairāk nekā 60 miljonus eiro.
Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs atzīst, ka izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, maksājot darbiniekiem algas aploksnēs, nav ne jaunums, ne pārsteidzošs atklājums, par ko aizvadītajos desmit gados nebūtu atklāti runāts, aicinot par nozari atbildīgo Ekonomikas ministriju un citas valsts pārvaldes iestādes rīkoties.
Diemžēl nekādu būtisku uzlabojumu nav izdevies panākt. Neko nav devušas arī kopš 2014. gada Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izlases veidā uzsāktās pārbaudes nozares uzņēmumos, lai izskaustu peļņas slēpšanu un algu maksāšanu aploksnēs.
Satriecoši fakti
No nozarē strādājošo uzņēmumu kopskaita tikai 21 uzņēmums (Auto asociācijas biedri) samaksā nodokļos 40% no kopsummas, kādu ik gadu no nozares iekasē valsts budžets.
Vienlaikus šī 21 uzņēmuma apgrozījums veido 46% no visu nozares ieņēmumu gada apgrozījuma.
Jautāts, kāpēc nav uzlabojumu, ja par bēdīgo stāvokli nozarē ir sen zināms, Andris Kulbergs atbild, ka tam ir vairāki iemesli. Viens no tiem – Latvijā remonta un apkopes uzņēmumu ir aptuveni trīs reižu vairāk, nekā patiesībā būtu nepieciešams. Ievērojot automašīnu skaitu, Latvijā pilnīgi pietiktu ar aptuveni 1500 uzņēmumiem, lai tie visi varētu strādāt ar peļņu.
VID dati liecina, ka 2019. gadā nozarē strādājošo mēneša atalgojums pirms nodokļu nomaksas bijis vidēji 469 eiro – tikai mazliet lielāks par tolaik valstī noteikto minimālās algas apmēru. Taču esot jāšaubās, vai autoremonta un apkopes uzņēmumos pašlaik kāds strādā, saņemdams minimālo atalgojumu.
Pēc Andra Kulberga teiktā, auto atslēdznieka alga varētu būt vismaz trīs reizes lielāka, tādējādi pārējo ienākumu daļu, visticamāk, viņš saņem aploksnē. Visērtāk to var izdarīt, nemaksājot pievienotās vērtības nodokli un darbaspēka nodokļus, kas darba devējiem ļauj ietaupīt ap 50% izdevumu.
“Turklāt prasmīgi auto atslēdznieki nozarē ir liels deficīts, tāpēc neviens nestrādās par algu, kas “uz papīra” būtu mazāka par 1000 eiro mēnesī,” piebilst Andris, “2018. gadā nozarē oficiāli bija nodarbināti 11 258 darbinieki. Aptuveni tikpat liels nodarbināto skaits varētu būt arī pašlaik.” Pārlieku lielais uzņēmumu skaits un to mazais apgrozījums savukārt ir iemesls tam, kāpēc bijuši nesekmīgi līdzšinējie VID mēģinājumi mazināt peļņas slēpšanu un algu maksāšanu aploksnēs.
VID gan ziņo, ka pārbaudot autoservisus. 2018. gadā pārbaudīti 29, 2019. gadā – 31, 2020. gadā – seši nodokļu maksātāji. Visbiežāk pārbaudēs atklājas, ka netiek pareizi aprēķināti nodokļi no darba algām, nav kārtības grāmatvedības reģistros, deklarāciju un pārskatu iesniegšanā un aizpildīšanā.
Salīdzinot ik gadu veiktās pārbaudes un autoservisu skaitu, nav nekādu šaubu, ka kārtības ieviešanai nozarē ar pārbaudēm vien nepietiks. “Viena nodokļu nemaksātāja “izķeršana” VID darbiniekiem prasa lielas pūles,” piebilst Auto asociācijas vadītājs, “bet viens atklātais pārkāpums naudas izteiksmē nav tik liels, lai mazinātu izvairīšanos no nodokļu nemaksāšanas un jūtami palielinātu nodokļu ieņēmumus.”
Daži manis uzrunātie autoservisu īpašnieki, kuri nevēlējās atklāt vārdus, man atzīst, ka esot vēl citi iemesli, kāpēc nozarē nekādu uzlabojumu nav un diezin vai būs arī turpmāk. Viņuprāt, kamēr nodokļu nemaksātājus tvarstīs tikai viens pats VID, kuram šim pasākumam jau tā nepietiek spēku, nekas nemainīsies. Kāds manis uzrunātais autoservisa darbinieks pat atklāj, ka par gaidāmo VID pārbaudi viņiem paziņojis… VID darbinieks. Gaidāmās pārbaudes dienā servisu aizslēguši un devušies mājās. Bet nākamajā dienā turpinājuši strādāt pa vecam.
Nozarē licences nevajag
Cits iemesls – licences jeb atļaujas nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, lai izskaustu nelegāli strādājošo ielaušanos tirgū un konkurences izkropļošanu. Citās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem tās vajadzīgas, savukārt grāmatvežiem vai apsardzes darbiniekiem nepieciešami sertifikāti.
Autoservisiem atļaujas nav vajadzīgas, tādējādi remontēt automašīnas var teju jebkurš, kaut arī Auto asociācija un nozarē oficiāli strādājošie uzņēmumi jau krietnu laiku iestājušies pret to. Pēdējie nesekmīgie mēģinājumi ieviest atļaujas nozarē strādājošajiem uzņēmumiem bija 2019. gadā. Kulbergs spriež, ka viens no šķēršļiem licenču ieviešanai ir Ekonomikas ministrijas ierēdņu bažas par iespējamu konkurences ierobežošanu. Kārtības ieviešanai nozarē, viņaprāt, būtu nepieciešama pat vairāku ministriju un to iestāžu saskaņota rīcība, kas savukārt bez politiska lēmuma nemaz nav iespējama.
Atļaujas izsniedz tikai VVD
Valsts vides dienestā (VVD) atzīst, ka liels skaits autoservisu savā darbībā neievēro vides prasības. 2019. gadā Latvijā pārbaudot 222 autoservisus paaugstināta riska teritorijās, pārkāpumi atklāti ap 40% uzņēmumu. 2020. gada oktobrī Latvijā pārbaudot 35 paaugstināta riska industriālajās zonās un degradētajās teritorijās 172 uzņēmumu, trešdaļa strādāja bez nepieciešamās atļaujas piesārņojošai darbībai. Lielākā daļa no tiem bija autotransportlīdzekļu remontdarbnīcas, kā arī nelieli metālapstrādes un kokapstrādes uzņēmumi.
“VVD izniegtās atļaujas neskar ne nodokļu maksājumus, ne uzņēmuma profesionālo kvalifikāciju,” saka Andris Kulbergs, “to saņemšanai noteiktās prasības skar tikai vides aizsardzību. Turklāt parastam servisam izpildīt tās nav īpaši sarežģīti, ja vien tas nenodarbojas, piemēram, ar auto utilizēšanu vai krāsošanu.”
25 eiro stundā!
Andris Kulbergs stāsta, ka kopā ar ekspertiem esot aprēķinājuši, kādai jābūt minimālajai darba stundas likmei, lai autoserviss varētu darboties, nomaksājot visus nodokļus un augstā profesionālā līmenī. Tā ir ap 25 eiro stundā.
“Pašlaik publiskajos iepirkumos uzvar uzņēmumi ar stundas likmi 8, 10 vai 13 eiro apmērā,” turpina viņš, “bet iepirkumu rīkotājam nav nekādu instrumentu, lai atteiktos no šādiem piedāvājumiem. Iznākumā godīgi strādājoši uzņēmumi vairs nepiedalās publiskos iepirkumos, jo nespēj konkurēt ar cenu, uzrādot zemāku stundas likmi, kaut arī vēlāk spiesti izrakstīt rēķinus jau par lielāku stundu skaitu.
Savukārt pasūtītājs nevar pārbaudīt, kāds patiesībā būtu katram remontam nepieciešamo stundu skaits, jo nevienā normatīvajā aktā nav noteikts, ko vienas darba stundas laikā var izdarīt. Autoservisam nav nekādu šķēršļu klientam apgalvot, ka, piemēram, vienas parastas spuldzītes nomaiņa aizņēma divas stundas, un par to arī piesūtīt klientam rēķinu.”
Uz jautājumu, ko darīt, lai nozarē beidzot ieviestu kārtību, Andris Kulbergs atbild, ka to nebūs iespējams izdarīt bez radikāliem pasākumiem. Pirmais – jāievieš pieminētā uzņēmējdarbības licencēšana, kurā tiek vērtēta gan licences pieprasītāja profesionālā kvalifikācija, gan nodokļu režīma ievērošana. Otrais – precīza darba stundu piemērošanas definēšana, kas ir svarīga godīgi strādājošam uzņēmējam, lai publiskajos iepirkumos nepieļautu iespējas manipulācijām ar cenām. Un vienlīdz svarīga klientam, lai saņemtu remonta tehnoloģijām atbilstošu pakalpojumu.
UZZIŅA
Pēc VID datiem, 2021. gada 1. aprīlī automašīnu remonta un apkopes uzņēmumu kopējais nokavēto nodokļu maksājumu apmērs sasniedza 5,850 milj. eiro, to skaitā:
aktuālie parādi 4,457 milj. eiro;
apturētie parādi 196,98 tūkst. eiro;
termiņa pagarinājumi 1,195 milj. eiro.
