“Kā tagad pašvaldība izskatās iedzīvotāju un tās viesu acīs!” Kas notiek Preiļu novada domē? 1
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs rosina sākt kriminālvajāšanu pret Preiļu novada amatpersonām, pašvaldības vadība ir priekšsēža otrā vietnieka un izpilddirektora rokās. Situācija ir savdabīga, jo Preiļu novada pašvaldība vada jaunā novada veidošanas sarunas.
Kopš pagājušā gada novembra, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica procesuālas darbības Preiļu novada domē, tajā darbs daļēji ir paralizēts.
Priekšsēdētāja Maruta Plivda un viņas vietnieks Juris Želvis nevar pildīt amata pienākumus, bet posteņus saglabā.
Pašvaldību vada domes priekšsēža otrā vietniece Klavdija Zarāne un izpilddirektors Aldis Džeriņš, kura pilnvaras pēc pašvaldībā veiktās kratīšanas dome pērn paplašināja. Tad arī tika ievēlēta priekšsēdes otrā vietniece, jo notikušā iespaidā vairs nebija neviena, kas var parakstīt dokumentus.
Nesen KNAB rosināja Latgales tiesas apgabala prokuratūrā sākt kriminālvajāšanu pret piecām Preiļu novada domes amatpersonām par dokumentu viltošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.
Pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecinot, ka pērn augusta sākumā viltots akts par atjaunotās Preiļu novada domes ēkas pieņemšanu ekspluatācijā. Aģentūra LETA ziņo, ka starp šīm personām ir arī M. Plivda un J. Želvis.
Šādā situācijā Preiļu novada dome kā reģionālās attīstības centra pašvaldība, kurā ir gandrīz puse – 49% – no jaunā novada iedzīvotājiem, ir kļuvusi par vadošo pašvaldību jaunā novada veidošanas sarunās. Jaunajā Preiļu novadā būs arī Riebiņu novads, daļa Aglonas novada un Vārkavas novads. M. Plivda un viņas vietnieks J. Želvis abi pārstāv Latgales partijas, Nacionālās apvienības un Latvijas Zemnieku savienības apvienoto sarakstu, kuram ir vairākums domē – astoņas no piecpadsmit balsīm.
Līdz ar to opozīcijai nav iespējams nomainīt domes vadību, lai šajā atbildīgajā laikā ar pašvaldību apvienošanos saistītās sarunas varētu vadīt un lēmumus parakstīt attīstības centra domes priekšsēdētājs, nevis viņa otrais vietnieks, kā tas ir tagad.
Uz vaicāto, kāpēc M. Plivda pati nav rosinājusi vadības pārvēlēšanu, viņa “Latvijas Avīzei” atbildēja, ka neredz tam pamata, un “laiks visu parādīs”, no plašākiem komentāriem atturoties.
Neoficiāla informācija liecina, ka M. Plivdai joprojām ir liela ietekme lēmumu pieņemšanā, kurā gan viņa un J. Želvis tagad piedalās tikai kā ierindas deputāti.
Darbinieki varēja palikt bez algas
Pērn situācija pašvaldībā bijusi neapskaužama – šķitis, ka visi pašvaldības iestāžu darbinieki var palikt bez algām, jo abas amatpersonas, kurām tiesības parakstīt bankas dokumentus, bija kavētas pildīt amata pienākumus.
Tad tika paplašinātas izpilddirektora pilnvaras un ievēlēta otra priekšsēdētāja vietniece Klavdija Zarāne, kura arī pārstāv apvienoto sarakstu. No amata pienākumiem bija jāatstādina arī tehniskās daļas vadītājs, būvvaldes vadītājs un būvinženieris.
Informācija domes mājas lapā liecina, ka tehnisko daļu vada Artis Žukovs, kurš pirms tam strādāja šajā daļā par būvinženieri. Savukārt būvvaldes vadītājs Aivars Klismets un būvinženieris Valdis Viļums ir atrasti Dagdas novadā, kurā arī abi ir būvvaldes amatpersonas. Pēc reformas Dagda būs Krāslavas novadā.
“Daudzi neapzinās, ko nozīmē atrast šādus speciālistus ar tādiem sertifikātiem, bet par tik mazu algu. Daudzus uzrunājām, bet neviens nepiekrita. Nācās braukt uz Dagdu,” atceras deputāts Juris Erts, kurš arī pārstāv valdošo vairākumu.
Uz vaicāto, kāpēc dome nav pārvēlējusi vadību, viņš atbildēja ar pretjautājumu, uz kāda pamata to vajadzētu rosināt, ja priekšsēdes un vietnieka vaina nav pierādīta.
Viņš neesot redzējis dokumentus, bet “nekas neliecina, ka tur būtu pārkāpums, ēka, par kuru ir runa, bija renovēta, darbi pabeigti un cilvēki tajā varēja strādāt”. J. Erts ir pārliecināts, ka amatpersonas tiks attaisnotas un varēs pildīt savus pienākumus. Taču būtu svarīgi, lai šādu lietu izskatīšana netiktu vilcināta un pēc iespējas agrāk būtu skaidrība – ir vai nav vainīgs.
Ja amatpersonu vaina tiktu atzīta, tad varētu rīkot jaunas vadības vēlēšanas, bet tagad neesot pamata to darīt.
J. Erts apgalvoja, ka domes darbs pagaidām nav paralizēts – iedzīvotājiem pakalpojumi tiek sniegti, arī jaunā novada pašvaldību kopīgā Finanšu komisija ir izveidota, Preiļu novada dome jau ir lēmusi par piekrišanu Aglonas novada investīciju projektiem aizdevuma saņemšanai un drīzumā plāno saskaņot arī Riebiņu novada projektus. “Pagaidām viss notiek. Taču, vilcinot šis lietas izskatīšanu, topošā novada veidošanas sarunas var tikt traucētas,” pieļāva J. Erts.
“Nu, strādājam”
Preiļu novada domi tagad vada priekšsēža otrā vietniece K. Zarāne, kura ir arī jaunā novada pašvaldību kopīgās finanšu komisijas vadītāja. K. Zarāne “Latvijas Avīzei” pastāstīja, ka ir jau notikusi visu pašvaldību vadītāju tikšanās, kurā izskatīti investīciju projekti aizņēmumu saņemšanai no valsts budžeta, kas paredzēti ekonomikas sildīšanai pēc Covid-19 krīzes.
Uz tikšanos ir aicināta arī Krāslavas novada vadība, jo trīs Aglonas novada pagasti pēc reformas būs Krāslavas novadā. “Mēs konstruktīvi šos jautājumus risinām,” sacīja K. Zarāne. Uz vaicāto, vai nav grūti papildus darbam pašvaldībā, kurā nav priekšsēža, vēl veikt arī jaunā novada vadošās pašvaldības priekšsēža pienākumus, K. Zarāne lakoniski atbildēja: “Nu, strādājam.”
Riebiņu novada priekšsēdētājs Pēteris Rožinskis (LZP) “Latvijas Avīzei” atzina: “Ir tāda dīvaina sajūta, ka lielākajā pašvaldībā nav saimnieka un ir iestājies varas vakuums.”
Viņam esot grūti saprast, kāpēc kaimiņos nav ievēlēta jauna vadība. Taču, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, Preiļiem būs liela ietekme topošā novada turpmāko lēmumu pieņemšanā. Kopīgā Finanšu komisija savu darbu darot.
Mazie novadi, kuri pērn nevarēja aizņemties Valsts kasē, tagad steidzot savus jau sagatavotos projektus pieteikt un izmantot šo iespēju. Visi jau vienojušies atbalstīt Aglonas vidusskolas dienesta viesnīcas pārbūvi, gājēju un velosipēdistu celiņa izbūvi. Riebiņiem svarīgi īstenot skolas stadiona rekonstrukcijas projektu un publiskās peldvietas izveidi.
Prasa Latgales partijas atbildību
Ne tik mierīgi uz notiekošo skatās Preiļu novada domes opozīcija, kurā ir arī uzņēmējs Juris Vucāns (LRA). Par KNAB ierosinājumu sākt kriminālvajāšanu viņš uzzinājis no medijiem, bet opozīcijai arī informācija par pašvaldības darbību nav tikpat kā pieejama.
Viņaprāt, domes darbs nenotiek tā, kā tam vajadzētu būt – bieži ir ārkārtas sēdes, komitejas arī nestrādā, kā nākas. “Manuprāt, dome tiek slikti vadīta. Izpilddirektors strādā, bet viņš jau viens nevar visu izdarīt,” “Latvijas Avīzei” stāstīja J. Vucāns.
Viņaprāt, priekšsēdētājai un vietniekam bija jāatkāpjas un jānoliek arī mandāts, lai var ievēlēt jaunu vadību un domē ienāktu citi deputāti, kuriem nebūtu noteikti ierobežojumi.
“Tas ir arī Preiļu novada reputācijas jautājums. Kā tagad pašvaldība izskatās iedzīvotāju un tās viesu acīs!
Šī situācija absolūti nav glaimojoša, bet mēs esam mazākumā un neko nevaram izdarīt,” piebilda J. Vucāns. Viņaprāt, tas ir arī valdošās Latgales partijas reputācijas jautājums, “bet tagad tā parāda, ka viņiem ir vienalga”. M. Plivda ir Latgales partijā.
Latgales partiju vada bijušais Preiļu novada priekšsēdis, Saeimas deputāts Aldis Adamovičs (“JV”), kurš arī dzīvo Preiļos. Viņš “Latvijas Avīzei” sacīja: “Es nevēlos jaukties šajā lietā un izteikt pieņēmumus. Tas, vai vajag atkāpties, ir domes priekšsēdētājas pašas lēmums.”
Viņš tikai redzot, ka pašvaldībā darbs notiekot un nekādu funkciju izpilde nav kavēta. Augusta beigās Latgales partija aicinās kopā savus biedrus no visām jaunā novada pašvaldībām, lai izvērtētu gan šo situāciju, gan runātu par kandidātu saraksta veidošanu nākamajās pašvaldību vēlēšanās, par ko lielāka skaidrība būšot septembra beigās, kad notiks Latgales partijas kongress.
A. Adamovičs pieļāva, ka Preiļu novadā Latgales partijai atkal varētu būt apvienotais saraksts, bet šoreiz viņš minēja citus partnerus – sarunas notiekot ar “Jauno Vienotību” un “Attīstībai/Par”. Saraksta līderi esot pāragri nosaukt.
