“Kā tad lai es palieku pašizolācijā, ja man vairs nav ko ēst?” Tautieši atklāj ikdienu Anglijā Covid-19 ierobežojumu laikā 8
Apvienotajā Karalistē, līdzīgi kā Latvijā, ir spēkā sociālā distancēšanās, taču noteikumi ir daudz stingrāki. Aizliegts pat tērzēt ar paziņu, stāvot noteiktajā 2 metru attālumā, ir noteikts, cik reižu dienā atļauts iziet no mājas. Slēgtas ne tikai izklaides un sabiedriskās ēdināšanas vietas, bet arī veikali, kas nepārdod pirmās nepieciešamības preces. Stingri pieteikts iespēju robežās strādāt no mājās, tādēļ strādā tikai neliels skaits uzņēmumu, daudzos darbinieki jau atlaisti.
Ko šādā situācijā dara mūsu tautieši no Latvijas, kuri nu spiesti sēdēt mājās?
Paniku pamazām nomaina joki
Ja sākumā sociālie tīkli bija pārpildīti ar Covid-19 informāciju un paniku, tad tagad tautieši ir sapratuši, ka piespiedu kārtā mājās sēdēt nemaz nav tik slikti, un var veltīt laiku dažādām aktivitātēm, kurām parasti nepietiek laika. Arī jokiem sociālajos tīklos.
“Kad man ir garlaicīgi, ielienu guļammaisā un ieziežu ar sviestu. Tad slīdu apkārt virtuvei, izlikdamies par gliemezi,” draugiem pēc tam komentējot, ka “Tev tiešām jāiet uz darbu, nav labi” vai “Tu izklausies pieredzējis gliemezis”. “Kārtoju skapi. Saliku drēbes trīs čupās: 1. Nekad nevilkšu. 2. Vilkšu uz laukiem. 3. Vilkšu, kad novājēšu. Paliku apenēs un rokassprādzē”. “Tā kā visi griķi bija izpirkti, Arnolds vakariņās izvārīja griķu spilvenu. Matraci viņš pataupīja dzimšanas dienas ballītei.” “Piezvanīja mana mājkalpotāja. Teica, ka no šodienas strādās attālināti – zvanīs man un teiks, ko darīt.”
Savukārt kāda māmiņa sabijusies, ka beidzot sagaidījusi to brīdi, kad bērni grib uz skolu.
Skolas ir slēgtas jau vairāk kā nedēļu, tā vietā stājusies mājapmācība. Lai arī daži vecāki neliekas ne zinis, tomēr vairums apzinīgi cenšas palīdzēt bērniem, paši cītīgi apgūstot gan svešvalodas, gan dažnedažādus terminus angļu valodā. Četru bērnu māmiņu Guna Klārka, kurai īpašas galvassāpes sagādā franču valoda, atzīstas: “Spāņu valoda vēl ir ok, bet franču valoda ļoti nepatīk, reāli mācos kopā ar bērnu. Prasu lielākajam puikam, lai palīdz, jo saziņa ar skolotāju nav tik laba, kā mazākajiem.”
Guna ir izveidojusi nelielu sociālā tīkla Facebook grupiņu Lielbritānijās vecākiem “macam bernus UK”, kur var jautāt padomu citiem un dalīties ar pieredzi.
Grupā ievietoti gan mācību materiāli, gan noderīgas saites uz materiāliem tiešsaistē. Uz jautājumu, kā iet ar mācībām, kāda māmiņa atklāti raksta – “Nekā. Saulīte traucē.” Taču cita atzīstas: “Pārsteidz, cik daudz viņi prasa no bērniem. Tagad tik spēju novērtēt, cik svarīgs darbs ir skolotājam.” Ar bērniem nākas runāt angliski, jo skolā uzdevumi tiek doti tikai angļu valodā, tādēļ arī vielu vecākiem jāskaidro angliski. “Nu jau piesienas, ka mamma nemāk runāt,” ironizē kāda māmiņa, uz ko cita iesaka aizrādīt, ka angļu valoda tak nav mammas dzimtā valoda.
Mācīšanos tiešsaistē apgrūtina nepietiekamais interneta ātrums, kas, kā zināms, pamatīgi atpaliek no interneta ātruma Latvijā, pie tam tagad, teju visai valstij pārejot uz saziņu, darbu un izklaidi tiešsaistē, brīžiem internets vienkārši uzkarās. Mēdz būt problēmas arī ar mobilo telefonu tīkliem.
Saslimušos nepārbauda
Kritika par valsts nespēju nodrošināt visiem Covid-19 testus ir vietā, jo daudziem tautiešiem, kuri varētu būt saslimuši ar bīstamo vīrusu, pārbaudes tiek atteiktas.
„Mana draudzene apslima, bija temperatūra, klepus. Un tad naktī nogāja lejā uz virtuvi padzerties, un palika tik slikti, ka vairs netika augšā. Zvanīja ātrajiem, bet viņi – ja jau piezvanīt varat, tad pie jums nebrauksim!” stāsta kāda latviete. Viņa ir krietni satraukusies, jo draudzene vairs neceļot telefonu, un apraudzīt arī nedrīkst iet.
Aizliegts satikties pat vienas ģimenes locekļiem, ja dzīvo atsevišķi, pat mātes vairs nevar satikt savus pieaugušos bērnus.
Savukārt Linda Trence, kura tagad strādā no mājām, stāsta, ka viņas darbavietā Londonā apsardzes darbinieks kopā ar diviem kolēģiem izrādījies Covid-19 pozitīvs. Viņš ticis testēts tikai tāpēc, ka bijis kontakts ar vīrusa slimnieku. Pēc tam visam ofisam parādījušies līdzīgi simptomi – nedaudz temperatūra, kakla un galvassāpes, nogurums. Linda zvanīja uz 111 un jautāja, vai iespējams veikt pārbaudes, jo bijis kontakts ar slimnieku, taču viņai attiekuši. Pēc notikušā gan visiem atļauts strādāt no mājām.
Makaronu veikalos nav joprojām
Iepirkšanās veikalos nebūt nav viegls uzdevums. Ne tikai tādēļ, ka veikalu plaukti joprojām patukši, bet arī tādēļ, ka nu lielveikali ierobežojuši cilvēku skaitu, kas var vienlaicīgi atrasties veikalā, tādēļ ārpusē veidojas garas rindas, ar atzīmēm uz ietvēm ieturot noteikto 2 metru attālumu.
Milzīgu sašutumu nedēļas nogalē izsauca fototgrāfijas ar izmestās pārtikas kaudzēm – neatvērtiem maizes un svaigās gaļas iepakojumiem, augļiem un citiem produktiem ar īsu derīguma termiņu, ko nu nācās izmest ārā tiem, kuri, nedomājot par līdzcilvēkiem, veikalos bija grābuši visu, ko vien var pagrābt.
Atliek tikai cerēt, ka pārtikas izmešana un attiecīgi lielāku naudas summu muļķīga zaudēšana šiem ļaudīm būs mācība priekšdienām, jo arī veikali tagad ir ierobežojuši vienam pircējam nopērkamo produktu skaitu. Tas savukārt rada problēmas lielām ģimenēm, kurām viens mazs kartupeļu iepakojums nepietiek pat pusdienām.
Vietās, kur pieejami austrumeiropiešu veikaliņi, situācija ir labāka.
Tajos parasti atrodams teju viss nepieciešamais, jo citu tautību pircēji reti nāk, un paši austrumeiropieši parasti neveido bezjēdzīgus pārtikas krājumus mājās. Taču tiem, kuriem kādu iemeslu dēļ ir jāsēž mājās – vai nu dēļ gadu skaita, vai kādas slimības – iepirkšanās ir nopietns izaicinājums, jo pasūtīt pārtiku mājās ir teju neiespējami.
Kāds latvietis Londonā jau vairākas dienas bezcerīgi cenšas noorganizēt pārtikas piegādi, visur saņemot atbildi, ka ātrākais laiks ir pēc 3 nedēļām. „Kā tad lai es palieku pašizolācijā, ja man vairs nav ko ēst?” retoriski jautā puisis, secinot, ka acīmredzot nāksies iet pašam uz veikalu.
Kurjers – pieprasīta profesija
Lai arī pirms Covid-19 pandēmijas piegāde mājās bija populārs iepirkšanās veids, tomēr tagad pasūtījumu skaits ir daudzkāršojies un esošie piegādātāji nespēj tikt galā. Jauni darbinieki tiek meklēti kā ar uguni, darba devēju uztrauc tikai tas, lai darba gribētājs nebūtu sodīts par braukšanu dzērumā.
Esošajiem kurjeriem vairākās kompānijās par 10% paceltas algas, jo palielinājies arī darba apjoms.
Gunas Klārkas dzīvesbiedrs strādā par kurjeru, un nopelna ne tikai algu vien, jo kurjeriem ierasts dot dzeramnaudas. „Ja pilsētās, tad īsti ne, taču mazajos ciematiņos vecajiem angļiem patīk iedot dzeramnaudu. Cik? Pāris mārciņas, bet šajā laikā dod pat 5 mārciņu banknoti (gandrīz 6 EUR – aut.). Viena tante iedeva piecīti maisiņā, mēs vēl nosmējāmies, ka tas ir piecītis bez vīrusa!” stāsta Guna. Dzeramnaudu un dāvanas pieņemt drīkst summā līdz 5 mārciņām, bet, ja ir virs 5 mārciņām, tad gan jāuzrāda darba devējam.
„Cilvēki mājās to sūtījumu ļoti gaida, bieži vien vietējos veikaliņos nekā nav. Kādreiz vecajiem cilvēkiem mēdza ienest iekšā mājā, nolikt virtuvē uz galda, lai vieglāk izpakot. Tagad vairs ne, noliek pie durvīm. Piezīmēs arī ir norādīts, kurš no klientiem ir pašizolācijā vai karantīnā,” stāsta Guna.
Veselības aprūpe pa telefonu
Pašai Gunai arī ļoti jāuzmanās, jo ģimene aprīļa beigās gaida piekto bērniņu. Grūtnieču uzraudzība tagad notiek pa telefonu. Ir gan arī jādodas uz apskati klātienē, taču tā tagad ilgst labi ja 5 minūtes, ātri paklausās sirdspuktus, izmēra assinspiedienu.
Vecmātēm ir izsūtītas īpašas vadlīnijas, kur teikts, ka dzemdībās piedalīties var tikai viens cilvēks, pēc tam apmeklēt drīkstēs tikai tas pats cilvēks.
Bērni nekādā gadījumā. Ja kādam no ģimenes ir simptomi vai saslimšana, tad dzemdības notiks izolētā istabā, kur klāt būt varēs tikai vecmāte, bet ne dzemdību partneris. „Viņš ļoti grib būt klāt, kad viņa bērniņš dzims,” stāsta Guna, „Es viņam saku – tikai neiedomājies ieklepoties, tad izdzīs ārā!” Bērniņa tētis jau ir sarunājis, ka darbā laicīgi paņems atvaļinājumu, lai nesanāk tā, ka Guna dzemdību brīdī paliek viena.
Taču sargātas tiek ne tikai grūtnieces. Visi tie, kuri ietilpst riska grupās, no veselības aprūpes dienesta NHS jau saņēmuši vai nu īsziņu, vai vēstuli ar ieteikumiem un informāciju. Riska gripas ir tie, kuriem pārstādīti orgāni, vēža slimnieki, kuriem pašlaik tiek veikta ārstēšana, pacienti ar elpošanas ceļu slimībām un retām saslimšanām, kā arī tie, kuriem ir sirds slimības vai saņem imunitāti nomācošu terpiju.
To, kuriem sūtīt brīdinājumus, lemj attiecīgā rajona medicīnas iestādes.
Cilvēki brīžiem ir neizpratnē, kā tad tiek izvēlēti tie „īpaši aizsargājamie”, jo viņiem ir tiesības lūgt palīdzību pārtikas un zāļu piegādē mājās, pie tam valdības pārstāvji apgalvo, ka ne tikai zāles, kas visu laiku bijušas bezmaksas, bet arī pārtika būs par brīvu.
Kur ņemt naudu dzīvošanai?
Tiem, kuriem pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas bija pastāvīgs darbs, nav par ko uztraukties, jo darba devēji var pieteikties valsts atbalstam, kas kompensēs 80% darbinieku algu. Tad nu daudzi darba ņēmēji visai labprāt sēž mājās, zinot, ka par nekā nedarīšanu saņems atlīdzību, tas pat esot radījis problēmas ar plānoto ventilatoru ražošanu, jo uzņēmuma darbiniekiem ir izdevīgāk sēdēt mājās, nevis iet uz darbu.
Dažiem laimīgajiem darba devējs maksā pilnu algu par dzīvošanu mājās, tādēļ viesnīcas ēdināšanas servisa darbiniece Lija Baha-Kaufmane ir visai apmierināta, un pavada laiku, pucējot māju un lutinot vīru ar gardiem ēdieniem „Īstenībā mēs visi velsimies pēc šī te pasākuma,” smejas Lija, piemetinot, ka sameklējusi internetā zumbas nodarbības, un nozvērējusies sākt kārtīgi vingrot katru dienu.
Tiem, kuri zaudēja darbu dēļ koronavīrusa, situācija ir nedaudz sarežģītāka, jo, lai arī pareizais ceļš būtu pieteikšanās bezdarbnieka pabalstam, tomēr rindas ir neiedomājamas.
Agnese Vrubļevska, kurai bija labi apmaksāts restorāna menedžeres darbs, restorānam slēdzoties, zaudēja darbu un kvalificējās pabalstam. Tā kā viņa pieteicās viena no pirmajām, tad pieteikums jau ir akceptēts, taču tiem, kuri pieteicās nedēļu vēlāk, priekšā rindā gaida teju pusmiljons.
Britu valdība sola atbalstīt arī pašnodarbinātos, taču summa tiks aprēķināta pēc pēdējo trīs gadu atskaitēm par gada ieņēmumiem. Tas ir klupšanas akmens daudziem, jo Lielbritānijā ir salīdzinoši viegli manipulēt ar grāmatvedības datiem, uzrādot daudz mazākus ieņēmumus.
Kā zināms, tad Apvienotajā Karalistē ir spēkā progresīvā nodokļu sistēma, tādejādi tiem, kuri pelna pavisam maz, nodokļus maksāt nevajag vispār.
Tad nu tie, kuri „uz papīra” ir pelnījuši pavisam maz, arī kā atbalstu saņems pavisam maz.
Vēl jau ir tie, kuri strādā nelegāli, taču, par laimi, tādu mūsu tautiešu vidū ir maz, un jādomā, ka viņi, piekrītot strādāt tādus darbus, arī rēķinājās ar sekām.
Policija uzmana
Britu policija kopš šā gada 26.marta, īpaši uzmana, lai tiktu ievēroti britu valdības noteiktie ierobežojumi un iedzīvotāji uzturētos mājās. Ārpus mājas atļauts iziet četros gadījumos – vienreiz dienā, lai nopirktu pirmās nepieciešamības preces, vienreiz dienā, lai apmeklētu medicīnas iestādi, vienreiz dienā, lai nodarbotos ar sportiskām aktivitātēm, un lai dotos uz darbu, ja tiešām nekā nevar strādāt no mājām.
Ir noteikti arī sodi – 60 mārciņas (67 EUR) pirmajā reizē, 120 mārciņas (134 EUR) otrajā. Sākumā gan policija tikai brīdina, taču par nepakļaušanos var arī arestēt, atesvišķās vietās tiek izmantoti droni. Jau ticis arestēts 13 gadus vecs pusaudzis, kurš atteicies pakļauties prasībām un nav atklājis dzīvesvietas adresi. Sodu tagad nāksies maksāt puiša vecākiem.
Teorētiski suņus drīkst vest pastaigā tikai vienreiz dienā, ko varētu klasificēt kā fiziskās aktivitātes, un, ja vajag vairākas reizes, tad to jādara citiem ģimenes locekļiem vai nabaga suņukam jāciešas.
Suņi īpašnieki pagaidām negrasās aizliegumu ievērot, britu valdība un mediji par suņu staidzināšanu izvairās runāt, jo, paziņojot, ka suņus nedrīkst vest pastaigā vairākas reizes, izsauktu neiedomājamu sašutuma vētru. Taču atklāti paziņot, ka suņus vest pastaigā biežāk drīkst, arī nevar.
Tie aptaujātie tautieši, kuriem ir suņi, atklāti atzīst, ka ved suņus ārā tik, cik nepieciešams, arī briti nebaidās atzīties, ka savu mīluļu labā ir gatavi riskēt ar sodiem. Arī policisti privātās sarunās saka, ka mērķis nav trenkāt suņu īpašniekus, bet gan tos, kuri pulcējas baros un neievēro sociālo distancēšanos. Pie tam policisti ir tādi paši cilvēki, kā pārējie, arī viņi slimo, un arī viņu vidū ir kolēģi, kuri ir riska grupā vai arī kāds ģimenes loceklis ir riska grupā, tādēļ patrulētāju ielās trūkst, katram klāt neizstāvēsi.
