Kā svinēt valsts svētkus pandēmijā: tiešsaistes koncerti ģimenes lokā un Brīvības skrējiens 0
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šodien svinam Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienu, taču saistībā ar vīrusa dēļ ieviestajiem ierobežojumiem ne valsts galvaspilsētā, ne citviet Latvijā nenotiks plaši publiski pasākumi.
Svētku noskaņas radīšanai tiešsaistē gan būs skatāmi koncerti – 18. novembra svētku programmu sagatavojuši gan Rīgas kultūras centri, gan novadu mākslinieki.
Rīgā svētku sajūtu radīs arī Brīvības pieminekļa izgaismojums “Mana dziesma”, kas apskatāms līdz 22. novembrim.
Galvaspilsētas ielās izvietoti valsts karogi, karogkonstrukcijas skvēros un laukumos, karoglentes pie apgaismes stabiem, svētku tematikai veltīts mākslinieces Kristīnes Plaudes veidotais vides dizaina objekts “Liesma” un mākslinieka Armanda Vecvanaga radītais vides objekts “Karoga virpulī”.
Pilsētā eksponēti arī mākslinieka Reiņa Helmaņa svētku plakāti un patriotiskai noskaņai veltīti vēstījumi vides objektā “Goda vārti”, kur redzamas video programmas “Mans zelts ir mana veselība”, “Mans zelts ir mana Latvija”, “Mans zelts ir mana himna”, “Mans zelts ir mana brīvā Latvija”, kuras veidojuši autori Māris Kalve un Kaspars Eglītis.
Pilsētas kultūras iestādēs apskatāmas arī svētkiem veltītas izstādes. Rīgas Sv. Pētera baznīcā izstādē “Ir Latvija. Ir Latvija brīva” dokumentos un fotogrāfijās atspoguļota Latvijas valsts vēsture. Savukārt kultūras centrā “Imanta” būs skatāma Tautas lietišķās mākslas izstāde “Mani raksti Latvijai”.
Savukārt Latvijas valsts 102. dzimšanas dienas svētku noskaņā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs piedāvā iespēju ielūkoties leģendārajā lielformāta kolorētajā fotogrāfijā “Latvijas valsts pasludināšana 1918.gada 18.novembrī”.
Savukārt Dabas aizsardzības pārvalde svētku nedēļā pacēlusi valsts karogus 12 skatu torņos dažādās vietās visā Latvijā.
Piemēram, Lielā Liepukalna karogs pacelts 323 metrus virs jūras līmeņa – ieskaitot paša kalna 289 augstuma metrus un 34 metrus augsto skatu torni. Kolkā karogs plīvo vietā, kur satiekas Dižjūra un Mazjūra.
Arī “Latvijas Avīzes” lasītāji secina – lai arī šogad Covid-19 uzlicis savu zīmogu valsts svētkiem, taču tas nenozīmē, ka nebūtu svētku noskaņas un ar svinēšanu ir cauri.
“Jā, nebūs svētku parādes un uguņošanas, toties katram ir iespēja svētkus nosvinēt ar savu parādi!” saka Anna Skaidrīte Gailīte no Jēkabpils.
Bet Edgars Kramfts no Bērzaunes pagasta teic: “Citus gadus karogu mājas baltajā mastā cēlām kuplā ļaužu pulkā, šoreiz no tā jāatsakās, bet tik un tā karogu pacelšu un tas plīvos!”
Valsts svētkos Rīga nenotiks publiski pasākumi, taču būs skatāmi koncerti tiešsaistē
Latvijas Republikas proklamēšanas 102.gadadienā valsts galvaspilsētā nenotiks publiski pasākumi, taču svētku noskaņas radīšanai tiešsaistē būs skatāmi koncerti, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Komunikācijas un sabiedrisko attiecību vadītāja Indra Vilde.
18.novembra svētku programmu ar koncertiem sagatavojuši Rīgas kultūras centri ar iemīļotu skatuves mākslinieku piedalīšanos. Viņu sniegumu varēs skatīties tiešsaistēs.
Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” skanēs koncerts “Latvijas spēka dziesmas”, kurā uzstāsies aktrises Rēzija Kalniņa, Olga Dreģe, Lilita Ozoliņa, mūziķi Jānis Aišpurs un Alex. Savukārt kultūras centrā “Mazā ģilde” dziedās “Tenoru trio” kopā ar instrumentālistu sniegumu, dzejas un prozas lasījumiem koncertā “Par zemi, ko mīlam”.
VEF Kultūras pils klausītājiem piedāvā koncertu “No Vītola līdz Paulam”, kurā muzicēs orķestris “Rīga” un Oskars Petrauskis, dziedās Daumants Kalniņš, Ieva Parša, Inga Šļubovska-Kanceviča, kā arī uzstāsies dejotāji Dāniela Bāra un Reinis Rešetins. No kultūras centra “Iļģuciems” skatītājiem tiks straumēts koncertuzvedums “Dziesmu dance”, kurā piedalīsies Latvijas Nacionālā teātra aktrise Zane Jančevska, Jēkabs Jančevskis un draugi.
Grupa “Iļģi” svētkos iepriecinās koncertā “Stūrakmeņi”, kas tiks raidīts no Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja. Rīgas Latviešu biedrības namā ar vairāku klasiskās mūzikas izpildītāju piedalīšanos notiks koncertuzvedums “Pirmajai latviešu nacionālajai operai “Baņuta – 100″”. Savukārt instrumentālā latviešu mūzika Latvijas dzimšanas dienā skanēs Rīgas Sv. Jāņa baznīcā.
Vilde sacīja, ka svētku koncertu “Padziedāsim nu, bāliņi” sarūpējuši arī folkloras un seno cīņu kopa “Vilkači”. Savukārt Rīgas kamerkora “Ave Sol” koncerts “Brīvības atziņas” svētku dienā būs skatāms Latvijas Reģionu Televīzijas “Re TV” tiešajā ēterā.
Iedzīvotāji valsts svētkos aicināti piedalīties sportiskajā izaicinājumā “Brīvības skrējiens”
Turpinot šogad iesāktās kopā skriešanas tradīcijas, jauniešu ielu sporta kustība “Ghetto Games” aicina svinēt Latvijas Republikas proklamēšanas 102.gadadienu, piedaloties sportiskā izaicinājumā “Brīvības skrējiens”, aģentūru LETA informēja akcijas rīkotāji.
Izaicinājums “Brīvības skrējiens” ir aicinājums sabiedrībai attīstīt un veicināt savu fizisko labsajūtu, radot kopības sajūtu un iegūstot pozitīvas emocijas, kopīgi piedaloties “Ghetto Games” skrējienā. Dalībnieki varēs izvēlēties sev piemērotāko distanci – trīs, pieci, desmit, 15, 21 vai 42 kilometri.
Skrējiens sāksies plkst.10, visiem vienā laikā, bet katram izvēloties sev tīkamāko starta vietu un maršrutu. Šajā gadījumā drīkst izmantot arī skrejceliņu vai arī izvēlēties sev tīkamāko starta laiku visas dienas garumā, ievērojot visus valstī izsludinātos ierobežojumus.
Dalība akcijā ir bez maksas.
Tiešraidē būs skatāms koncertuzvedums “Baņuta”
Šodien plkst.19 tiešraidē būs skatāms pirmās latviešu nacionālās operas “Baņuta” koncertuzvedums, aģentūru LETA informēja Rīgas Latviešu biedrībā.
Rīgas Latviešu biedrība Latvijas valsts 102.gadadienā tiešraidē no biedrības Lielās zāles aicina uz koncertuzvedumu “Pirmajai latviešu nacionālajai operai “Baņuta” – 100″.
“Laikā, kad Latvijas kultūru un sabiedrisko dzīvi nospiedis Covid-19 izraisītās krīzes slogs, operas “Baņuta” simtgades atcere Rīgas Latviešu biedrības 152.gadskārtā un Latvijas proklamēšanas 102.gadadienā ir gan kā nacionālās kultūras ilgtspējas apliecinājums, gan apliecinājums biedrības darbības nepārtrauktībai. Arī mūsdienīgs atgādinājums par to trauksmaino laiku pirms 100 gadiem – 1920.gada pavasari, kad, pārvarot grūtības, auga Latvijas valsts, kad pirmo reizi tika iestudēta pašiem sava- latviešu nacionālā oriģinālopera,” pauda biedrībā.
Paredzēts, ka koncertuzvedumā “Pirmajai latviešu nacionālajai operai “Baņuta” – 100″ koncentrētā veidā divu klavieru pavadījumā, sekojot pirmās latviešu nacionālās operas libreta oriģinālam, skanēs operas ārijas un dziedājumi jaunu, daudzsološu solistu Laimas Krīgeres, Jura Jopes, Riharda Millera, Tatjanas Kalniņas, Edgara Ošleja un Daiņa Kalnača izpildījumā.
Artūra Krūmiņa libreta oriģināla poētisko tekstu atklāt palīdzēs Jaunā Rīgas teātra aktieris Gundars Āboliņš.
Pie klavierēm atradīsies koncertuzveduma muzikālais vadītājs Ventis Zilberts un pianiste Inguna Puriņa. Diriģents būs Viesturs Gailis, savukārt vokālā konsultante – Zigrīda Krīgere. Koncertuzvedums tapis Gunta Gailīša režijā. Scenārija autore ir Stella Līpīte, atklāja biedrībā.
Interneta tiešraide būs skatāma Rīgas Latviešu biedrības “Facebook” lapā.
“Operas “Baņuta” koncertuzvedums Latvijas dzimšanas dienā izskanēs kā cieņas pierādījums mūsu nacionālās kultūras ceļa aizsācējiem, apliecinājums tradīciju pārmantojamībai, to dzīvotspējai un aktualitātei mūsdienu pasaulē, nodrošinot nacionālās kultūras ilgtspēju, neskatoties uz apdraudējumiem un krīzēm, ko nes mūsu dinamiskais un pārmaiņām bagātais laiks,” uzsvēra biedrībā.
Vienlaikus biedrībā informēja, ka opera “Baņuta” tapa un pirmizrādi piedzīvoja sarežģītajā laikā, kad tika būvēti un stiprināti Latvijas valsts pamati, savā veidā apliecinot Latvijas valstiskumu. Komponists Alfrēds Kalniņš operu “Baņuta” rakstīja Liepājā 1918.-1919.gadā.
Operas “Baņuta” pirmizrāde notika 1920.gada 29.maijā Latvijas Nacionālajā operā.
NBS Štāba orķestris aicina vērot svētku koncertu
Par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 102.gadadienai šodien plkst.20 platformā “LMT Straume” būs skatāms Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Štāba orķestra svētku koncerts, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.
Koncertā skanēs latviešu akadēmiskā un populārā mūzika.
“Neatkarīga valsts nav iedomājama bez savas armijas, savukārt Latvijas armija nav iedomājama bez Nacionālo Bruņoto spēku Štāba orķestra. Laikā, kad epidemioloģisko apstākļu dēļ nevaram pulcēties 11.novembra krastmalā un pie Brīvības pieminekļa, Štāba orķestris paliek uzticīgs saviem klausītājiem,” uzsver Nacionālo Bruņoto spēku Štāba orķestrī.
Koncerta programmā ir iekļauti jauno un Latvijā atzīto komponistu darbi: Kārļa Rēriha simfonija pūtēju orķestrim Pārmaiņu upē, Sergeja Austra Universa Latgales sirds, un Alvila Altmaņa Tango mežragam ar orķestri. Jāpiebilst, ka visi iepriekš minētie skaņdarbi būs pirmatskaņojumi. Koncerta noslēgumā skanēs tautā iemīļotas Gunāra Rozenberga, Raimonda Paula un citu autoru dziesmas.
Koncertā piedalīsies Nacionālo Bruņoto spēku Štāba orķestris, solisti – kaprālis Gatis Supe, kaprālis Artūrs Krūmiņš un Luīze Krasta, diriģents kapteiņleitnants Guntis Kumačevs. Koncertu vadīs kapteinis Aleksandrs Kreišmanis.
