Augusts – kāzu laiks. Kādas ir mūsdienu kāzu tradīcijas 0
Vēlos uzzināt, kādas ir mūsdienu kāzu tradīcijas. REGĪNA BUTĀNE DAUGAVPILĪ
Septiņi tilti – pagātnē
Kāzu organizatore Dace Miezīte, kura jau sešpadsmit gadu izstrādā dzīves svarīgā notikuma scenārijus un rīko svinības, novērojusi, ka dažas kāzu tradīcijas saglabājušās nemainīgas no padomju laikiem, bet pārsvarā tās ir pārveidojušās vai izzudušas.
“Piemēram, gadā tikai kādi divi pāri vēlas pēc laulību reģistrācijas šķērsot septiņus tiltus, tā teikt, pārvarēt vairākus šķēršļus, lai kopdzīve būtu ilga un laimīga.
Parasti cenšamies atrunāt no šā pasākuma, jo tas ir ļoti laikietilpīgs un arī nogurdinošs.
Tāpat vairs nav aktuāli viesiem dalīt amatus, kas savulaik bija ļoti populāri, – nevienas kāzas neiztika bez guldinātājiem, dancinātājiem, lējējiem, sargiem un fotogrāfiem. Šī padomju laiku kāzu tradīcija no aprites pazuda likumsakarīgi, jo mūsdienās par svinību viesu apkalpošanu un labsajūtu gādā nolīgtie profesionāļi: kāzu viesus koordinē un izklaidē vakara vadītājs, par dzērieniem gādā bārmenis, par mūziku – dīdžejs,” stāsta kāzu rīkotāja.
Vairs netiek pārbaudīta jaunā pāra saimniekošanas prasme (agrāk jaunais vīrs un sieva dabūja cīkstēties ap bērza baļķi, kas abiem bija jāpārzāģē ar neasu zāģi) vai māka apkopt zīdaini (vajadzēja mazgāt plastmasas lelli, kam dibens bija bagātīgi noziests ar sinepēm).
Ir atteikušies no līgavas zagšanas un izpirkšanas pirms mičošanas.
Toties joprojām daudzi jaunlaulātie izvēlas kāpt uz šķīvja, lai pēc lausku daudzuma prognozētu bērnu skaitu ģimenē. “Vienu laiku bija rezervēta attieksme pret mičošanu, vismaz šī tradīcija netika ievērota tādā formātā kā iepriekš, kad līgavai pusnaktī noņēma plīvuru un uzlika aubi, bet jaunajam vīram iedeva pīpi un saimnieka hūti. Tagad jau vairākus gadus jaunie pāri vēlas ļoti latvisku mičošanau ar dziļāku jēgu un nozīmi. Tāpēc šim rituālam bieži tiek pieaicinātas folkloras grupas,” piebilst Dace Miezīte.
Vedēji – jaunā pāra pavadoņi
Tradicionāli latviešu kāzās vedēji organizēja un vadīja visus kāzu procesus, sākot no gatavošanās svarīgajam dzīves notikumam un beidzot ar tā norisi. Būt vedējmātei un vedējtēvam bija liels gods, jo jaunais pāris, izvēloties šos cilvēkus, viņus atzina par labu piemēru jaunizveidotajai ģimenei. Taču kāzu rīkošana un vadīšana ir milzīga atbildība un darbs.
Tāpēc pēdējos gados aizvien vairāk vedējiem uztic liecinieku un kāzu dienas pavadoņu pienākumus, bet kāzu rīkošanu un vadīšanu deleģē profesionālam kāzu vadītājam.
Līdz ar to vedēji var labāk izbaudīt kāzu norisi. Tiesa, viņiem arī saglabājas vairāki pienākumi: palīdzēt līgavai un līgavainim saposties kāzu rītā, būt klāt laulību reģistrācijas brīdī, parakstīties laulību reģistra ierakstā, tādējādi apliecinot, ka laulības tiek slēgtas brīvprātīgi un likumīgi. Tāpat jāparūpējas par dažādām aktivitātēm ceļā uz svinību vietu, jāsaka pirmais tosts pie kāzu galda.
Runājot par naudu, vedējiem nedrīkstētu prasīt, lai viņi kāzu organizēšanā piedalās arī finansiāli, ja nu vienīgi kādu aktivitāti grib pasniegt kā dāvanu jaunlaulātajiem.
Kāzu vadītājs – galvenais runasvīrs
No šā cilvēka talanta un profesionālisma lielā mērā ir atkarīgs, vai kāzas izdosies vai ne.
Kāzu vadītājs ir galvenais runasvīrs, kurš rūpējas gan par viesu noskaņojumu un labsajūtu, gan par izklaidi un procesa virzību.
Viņš ar jauno pāri var pavadīt visu dienu, uzreiz pēc laulību ceremonijas dodoties līdzi izbraucienā, un vadīt atrakcijas vietās, kur jaunā pāra mašīna piestāj, vai arī savus pienākumus sākt, reizē ar viesiem ierodoties svinību vietā un rūpējoties par viņu izklaidi. Šis cilvēks arī pastāsta, kad notiks kopīga fotografēšanās, kad tiks pasniegts šampanietis, kur norisināsies mičošana un kur viesiem rezervēta vieta nakšņošanai.
Kāzu vadītāji bieži vien ir akadēmisko un improvizācijas teātru aktieri, kuriem uzstāšanās lielas auditorijas priekšā ir ierasta lieta. “Mūsu kāzu aģentūra sadarbojas ar aktieriem Andri Buli un Egilu Melbārdi, kā arī ar Valteru Krauzi,” ar lepnumu stāsta Dace Miezīte un mazliet raksturo katru no minētajiem kāzu vadītājiem.
“Andris Bulis kāzas vada ļoti mīļi, sirsnīgi un romantiski, Egils Melbārdis to dara eleganti, turklāt lieliski tiek galā ar pienākumiem internacionālās kāzās, jo viņš nevainojami runā ne vien latviski, bet arī krieviski un angliski. Arī Valters Krauze, vadot kāzas, jūtas kā zivs ūdenī, jo viņam ir ļoti liela šo svinību vadīšanas pieredze.”
Ar ko atšķiramies no ārvalstniekiem
Daces Miezītes vadītā kāzu aģentūra ir rīkojusi arī internacionālu pāru laulību svinības. “Latvijā kāzas svin ar lielāku vērienu nekā citviet pasaulē. Nauda šim mērķim netiek taupīta, bieži vien aizņemas, lai varētu gan viesus kārtīgi pabarot un izklaidēt, gan paši sapucēties,” stāsta kāzu rīkotāja.
“Ārvalstīs kāzu svinības beidzas jau vienpadsmitos vakarā, bet pie mums tās ilgst lielākoties divas dienas, turklāt viesi arī nakšņo.”
Atšķirīgi vēl ir tas, ka Latvijā jaunais pāris vai viņu vecāki kāzu viesiem izmaksā visu, sākot no svētku mielasta un dzērieniem un beidzot ar nakšņošanas izdevumiem, turpretī ārvalstīs kāziniekiem tiek uzsaukta svinību maltīte (parasti ēdiens jau ir servēts uz šķīvja) un glāze vīna. Ja viesi alkoholiskos dzērienus kāro vēl, tie jāpērk par savu naudu bārā. Nav dzīvās mūzikas, kā bieži vien pie mums, bet spēlē dīdžejs.
Anglijā, Amerikā un citās angliski runājošās valstīs līgavas pavadones ir līgavas māsas (Bridesmaids) un līgavas godamāsa (Maid or Matron of Honor), kura pilda liecinieces pienākumus – parakstās laulības apliecībā. Kāzu ceremonijā pavadoņi ir arī līgavainim – līgavaiņa brāļi (Ushers) un līgavaiņa vedējs (Best Man), kurš pilda liecinieka pienākumus.
Viens no scenārijiem
Pieredzējusī kāzu rīkotāja Dace Miezīte konspektīvi ieskicē kāzu norises galvenos akcentus.
“Iepriekš bija tradīcija, ka līgavainis no rīta brauc uz līgavas mājām un viņu izpērk, bet tagad to vairs nedara. Jaunais pāris satiekas vai nu pirms laulību reģistrācijas ceremonijas (viņiem var būt ir īsa fotosesija), vai arī pašā ceremonijā. Otrais variants patlaban Latvijā ir visizplatītākais,” apgalvo kāzu rīkotāja.
Ja laulību ceremonija notiek baznīcā, līgavu pie altāra ved viņas tēvs. Ja pāra savienība tiek juridiski noformēta dzimtsarakstu nodaļā, šādas tradīcijas nav.
“Tagad populāri ir šo ceremoniju rīkot brīvā dabā – pie jūras, pie viesu nama, kādas muižas vai pils, kas noīrēta kāzu svinībām. Laulāt brīvā dabā pirmie piekrita mācītāji, vēlāk jaunā pāra izvēli akceptēja arī dzimtsarakstu nodaļu darbinieki. Ceremonijas norises vietu parasti izrotā ar ziediem, veido ziedu arkas vai lapenes, saliek krēslus viesiem, bet laulātājiem vajadzīgs galds, uz kura novietot dokumentus, ko parakstīs jaunlaulātie,” stāsta Dace Miezīte.
Pēc laulību reģistrācijas kāzu viesi dodas uz svinību vietu, bet jaunajam pārim ir fotosesija. “Kamēr viesi gaida jaunlaulātos, viņi var izvēlēties atspirdzinājumus – alkoholiskos vai bezalkoholiskos kokteiļus un vieglas uzkodas. Ir arī dažādas izklaides, par kurām gādā kāzu vadītājs,” ar svinību norisi iepazīstina to rīkotāja.
Kad svinību vietā ierodas jaunlaulātie, viņiem mēdz būt dažādi pārbaudījumi un jautri uzdevumi. Tie ir personiskāki – vairs nav jāzāģē bluķis un jāmazgā lellei dibens, bet, piemēram, pēc nolasītā fragmenta jāpazīst sievas iemīļotākā bērnības dienu grāmata.
Kamēr kāzu viesi sēž pie galda, saka tostus. Kādreiz runu pirmais teica līgavas vai līgavaiņa tēvs, jo viņš bija galvenais maka turētājs, tagad to dara pārsvarā līgavainis, uz kura pleciem ir pārcēlusies svinību rīkošanas materiālā atbildība. “Visaizkustinošākās runas parasti saka vecmāmiņas,” novērojusi kāzu rīkotāja. “Skaista tradīcija ir jaunlaulāto pirmā deja. Tiesa, dažkārt no tās atsakās, jo jaunais pāris neprot dejot. Ar varītēm neko nevajag uztiept.”
Svinīgs brīdis ir arī sveču aizdegšana svečturī uz jaunlaulāto galda. Viena tiek aizdegta par jaunā pāra mīlestību, otra – par jauno ģimeni, trešā – par vecāku ģimenēm.
UZZIŅA
• Organizējot kāzas pirms 20 un vairāk gadiem, jaunais pāris ar vecākiem un tuvākajiem radiem dabūja noskrieties ne pa jokam, turpretī tagad šīs rūpes pilnībā var uzticēt kāzu aģentūrai. Tikai par katru aģentūras sniegto pakalpojumu jāmaksā.
• Kāzu rīkotāji vispirms uzklausa jaunā pāra vīziju par ideālajām svinībām un pēc šīm vēlmēm izstrādā pasākuma scenāriju, ko saskaņo ar līgavu un līgavaini.
• Pēc tam kāzu rīkotāji ķeras pie praktiskiem darbiem: izveido un nosūta ielūgumus, nolīgst pasākuma norises vietu, uzraksta ēdienkarti, sarunā muzikantu un vakara vadītāju, izstrādā scenāriju vakara vadītājam, organizē mičošanu un visbeidzot arī noorganizē kāzu viesu nogādāšanu mājās otrajā svinību dienā.
• Kāzu svinību organizēšana izmaksā 10–50 tūkstošu eiro. Ja rīko paši, tad izmaksas ir krietni zemākas.
