Par 2023. gada Latvijas čempioniem volejbolā vīriešiem daudziem par pārsteigumu kļuvusi Daugavpils vienība “Ezerzeme/DU” 0
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, “Latvijas Mediji”
Par 2023. gada Latvijas čempioniem volejbolā vīriešiem daudziem par pārsteigumu kļuvusi Daugavpils vienība “Ezerzeme/DU”. Latgales lielākajai pilsētai tas ir pirmais volejbola čempionu tituls kopš 1969. gada, kad leģendārā trenera Zigismunda Griguļinoviča vadībā republikas čempionu godā bija vietējais “Ķīmiķis”. Dubultvērtība trešdienas pievakarē izcīnītajam titulam arī tāpēc, ka čempionu komandā visi ir vietējie spēlētāji.
Finālsērijā daugavpilieši, kuriem šosezon arī Baltijas līgas bronzas medaļas, piecu maču duelī ar 3-2 pārspēja vairākkārtējo valsts čempioni “RTU/Robežsardzi/Jūrmalu”. Pēdējā jeb zelta mačā “Ezerzeme/DU” savā laukumā triumfēja ar 3:0 (27:25, 25:20, 25:11), un tā bija pārliecinošākā kādas komandas uzvara šajā sērijā.
Uz viena viļņa
“Vai ticēju, ka varam izcīnīt titulu? Jā, jo mēs komandā visi noskaņojamies, ka ar darbu var sasniegt visu,” “Latvijas Avīzei” teic Daugavpils kluba galvenais treneris Rihards Puķītis. Vēl samērā nesen viņš bija Jēkabpils “Lūšu” kapteinis, pērn pats spēlēja “Ezerzemē/DU”, bet nu 33 gadu vecumā savā pirmajā sezonā trenera amatā zelta medaļas! “Grūtākais šajā sērijā bija sagatavot komandu piektajai spēlei. Tas ir kā piektais sets, kad vairs nav kur atkāpties. Pirms izšķirošās spēles ir psiholoģiski smagi ne tikai spēlētājiem, bet arī treneriem, jo uzvar tas, kurš būs garā stiprākais. Laukumā varēja redzēt, ka fiziskajā ziņā gan mēs, gan rīdzinieki esam līdzvērtīgi, tāpēc izšķirošais bija psiholoģiskais aspekts. Tas, ka uzvarēsim trīs setos, mums bija brīnums. Pēc smagā pirmā seta otrais bija nedaudz vieglāks, taču pirms trešā biju pārliecināts, ka Rīga būs noskaņojusies, jo viņi ir komanda, kas māk izlīst laukā no bedres. Biju gatavs uz visu, tāpēc biju pārsteigts, ka seta vidū jau varēju atviegloti uzelpot, jo sapratu, ka būsim čempioni,” izšķirošās spēles notikumus atmiņā atsauc Puķītis.
Pēdējā spēlē daugavpilieši visi bijuši uz viena viļņa. “Noteikti mūsu labākā spēle sezonā. Darbojāmies kā Šveices pulkstenis, visi zobratiņi griezās vienlaikus un rādīja pareizu laiku. Spēlētāji bija noskaņojušies, un neviens nekrita ārā, nevajadzēja taisīt maiņas, kādam dot piespiedu atpūtu. Pat ja mēs būtu zaudējuši finālā, vienalga šī sezona komandai būtu ar plusa zīmi, jo izaugsme ir acīm redzama,” uzskata treneris.
Gāzes meistars
Komandas sastāva veidošanā lielākais nopelns gan esot palīgam Andrejam Adamovičam. “Tieši viņš pirms sezonas runāja ar visiem puišiem un pārliecināja spēlēt Daugavpilī, bet man piedāvāja kļūt par treneri. Nebija jau tā, ka baigi gribēju beigt spēlēt. Pirms tam bija problēmas ar ceļgalu, vairs nav 25 gadi, un pie sevis prātoju, kāpēc lai nepamēģinātu. Vienmēr jau būs atkāpšanās ceļš, ja nesanāks. Tagad varu teikt, ka pašam ļoti patīk, arī rezultāts ir,” Puķītis ir gandarīts par savu jauno lomu. Treneris gan nav viņa pamatdarbs, jo Rihards strādā par akciju sabiedrības “Gaso” Daugavpils iecirkņa avārijas dienesta meistaru. “Ar darbu savienot nav nekādu problēmu, vienīgi ar ģimenes dzīvi ir citādi – piecos beidz vienu darbu un septiņos esi jau nākamajā. Vajag labus nervus gan man, gan dzīvesbiedrei, jo uzmanību vajag veltīt uz abām pusēm, ģimeni nedrīkst atstāt novārtā. Nav viegli, bet tiekam galā,” smejot saka Puķītis. Īpaši viņš ir priecīgs, ka čempionu tituls izcīnīts pašu spēkiem. “Sastāva ziņā šis noteikti bija labākais daudzu gadu garumā, jo visi ir vietējie čaļi, iztikām bez viesstrādniekiem. Tas ir rets gadījums. Man pat grūti no savējiem kādu izcelt, jo šajā sērijā visi pamatsastāva vīri nospēlēja lieliski, cepuri nost viņu priekšā. Varbūt vienīgi Ēriku Voroņko, kurš ir vecākais spēlētājs komandā. Viņš laukumā ir līderis un kā otrs treneris,” savu vienaudzi uzteic Puķītis.
Dzinulis jaunajiem
Lielais svinību bankets “Ezerzemes/DU” komandu vēl tikai gaida, jo trešdienas pievakarē panākums atzīmēts samērā mierīgi, cik nu tas var būt savu skatītāju klātbūtnē. “Mums lielākā daļa strādā vai mācās. Pats nākamajā rītā astoņos jau biju darbā, vairākiem puišiem bija jādodas uz skolu. Mums ir vairāki studenti, kas mācās Daugavpils Universitātē, bet vēl dažiem jāpabeidz vidusskola. Nosvinēsim nedaudz vēlāk. Daugavpilī mūsu uzvara noteikti ir notikums. Ceru, ka ne tikai mūsu līdzjutējiem, bet vispirms topošajiem volejbolistiem, kuriem nu būs papildu motivācija nākt uz treniņiem un attīstīties. Pats Daugavpils sporta skolas darbā neesmu iesaistīts, bet jaunos vēroju. Redzu kādus trīs četrus puišus, kuri jau nākamajā sezonā varētu papildināt lielo komandu. Sākumā kā palīgi, aiznākamajā sezonā, ja viss notiek, kā tam jānotiek, jau kā pamatsastāva spēlētāji. Perspektīva noteikti ir, un tas ir labi, jo kopumā Latvijā volejbolam pašreiz neiet viegli. Kā mūs atbalsta pašvaldība? Par finansēm es neatbildu un īsti nezinu, bet atbalsts ir jūtams, jo uz mūsu spēlēm ne vienu reizi vien bijis gan pilsētas mērs, gan vicemērs. Interese ir jūtama arī no iedzīvotājiem, jo volejbols Daugavpilī allaž bijis populārs,” saka Puķītis.
