Kā suns uz siena kaudzes… Gadiem rūdzis konflikts par klaiņojošu suņu izķeršanu Rīgā izvēršas publiskā skandālā 10
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Labi zināmais sakāmvārds ataino situāciju, kādā nonākušas divas lielākās Rīgas dzīvnieku patversmes – Juglas “Labās mājas” un Stopiņu “Ulubele”.
Pirmā otrajai pārmet monopolu, “mirušo dvēseļu” uzskaiti un visu klaiņojošo suņu “pievākšanu” apstākļos, kad patversmē pamatīgi klibojot labturība.
Otrie dod pretī, norādot uz apmelošanu un eitanāzijas piekopšanu Juglas patversmē tā vietā, lai bezcerīgi novārgošos suņus mēģinātu ārstēt.
Pēdējais piliens – iepirkums
Šķiet, pēdējais piliens saspīlētajās attiecībās bija pērn izsludinātā iepirkuma rezultāts, kura iznākumā par vairāk nekā 40 000 eiro “Ulubele” šogad kārtējo reizi būs tiesīga uzņemt un aprūpēt Rīgas klaiņojošos suņus.
Drīz pēc rezultāta publiskošanas “Ulubeles” patversmē ieradās Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori un veica pamatīgu pārbaudi.
Normāla un ierasta prakse, ja neņem vērā niansi, ka šo pārbaudi Rīgas domes Birokrātijas apkarošanas centrā rosināja biedrība “Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa”, kuras paspārnē atrodas patversme “Labās mājas”.
Tiesa, PVD būtiskus dzīvnieku labturības pārkāpumus tā arī nekonstatēja. Daži voljēri gan bijuši pašauri, līdz ar to patversmei būtu jāatsakās uzņemt noķertos suņus, bet “Ulubele” to nedarīja, kā arī atteicās suņus nodot Juglas patversmei.
Tomēr būtiskākais aizrādījums bija par dzīvnieku reģistrāciju. Proti, pārbaudes brīdī atrasti vairāk nekā 30 suņi – čipoti, bet nereģistrēti Lauksaimniecības datu centrā, ko patversmēm saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem jādara laikus un obligātā kārtā.
Analizējot PVD inspekcijas ziņojumu, Birokrātijas apkarošanas centrā secināts, ka domes Mājokļu un vides departaments pienācīgi neuzrauga patversmei piešķirtā finansējuma izlietojumu, kā arī ignorē līdz šim veiktos pārkāpumus.
Smagākais pārkāpums, centra ieskatā, ir tieši datu sistēmā nereģistrētie suņi, jo tos vairākkārt varot uzrādīt kā no jauna noķertus, par kuru uzturēšanu, iespējams, nepamatoti maksā Rīgas pašvaldība.
Pagājušajā gadā tie bijuši apmēram 68 000 eiro.
Kur paliek nauda?
Uz šo “Latvijas Avīzes” jautājumu “Ulubeles” vadītāja Ilze Džonsone teic, ka par katru suni pašvaldība maksā līdz 14 dienām, pēc tam dzīvnieka uzturēšana patversmē ir sabiedrības rūpe, tātad – ziedojumi.
“Kucēniem maksa ir līdz 8–10 nedēļām, tiek segtas arī veterinārās izmaksas – potes, apstrāde pret parazītiem. Pēc tam nemaksā neko. Suņus uzturam no ziedojumiem, līdz adoptē,” tā I. Džonsone.
Savukārt jautāta, cik daudzu suņu aprūpi paredz līguma summa, viņa norāda, ka konkrēta skaita neesot, jo nav zināms, cik nelaimē nokļuvušiem suņiem uz ielām ir jāpalīdz.
“Kad beidzas līgumā noteiktā kopsumma, sludina jaunu iepirkumu. Par katru uzņemto dzīvnieku mums ir sīki jāatskaitās gan PVD, gan pašvaldībai,” skaidro patversmes vadītāja.
Viņa atsakās komentēt “šobrīd notiekošo nomelnošanas kampaņu”, jo neesot redzējuši atzinumu, nevarot piedalīties RD komitejas sēdē, dome pārbaudes nav veikusi.
Līdzīgus jautājumus uzdevām arī patversmes “Labās mājas” vadītājai Astrīdai Kārkliņai, taču arī viņa nevēlējās komentēt izveidojušos situāciju.
Suņu eitanāzijas lielpilsēta?
“Ulubeles” vadītāja domā, ka Rīgas pašvaldības lēmums publiski aktualizēt jautājuma skatīšanu nozīmē atgriešanos “nevajadzīgo dzīvnieku nonāvēšanas laikos”, kad klaiņojošo suņu saimniecību uzraudzīja “Labās mājas”.
“Skumji, ka reputāciju cenšas graut biedrība, kas apsaimnieko patversmi Juglā, cerot ar visiem iespējamiem līdzekļiem atgūt iespēju apkalpot Rīgu. To šī biedrība darīja septiņus gadus līdz 2010. gadam. Tajā laikā Rīgā tika eitanāzēti 30–40% patversmē nonākušo dzīvnieku.
Izskatās, ka notiks lielā izšķiršanās: vai nu Rīga atgriezīsies pagātnē, vai tomēr turpinās pēdējo gadu praksi un principa “nenogalini” ievērošanu.
“Ulubelē” ir augsti standarti dzīvnieku labturībā un dzīvības aizsardzībā. Esam panākuši, ka arī citās dzīvnieku patversmēs eitanāziju skaits ir samazinājies,” argumentē Džonsone.
Gatavo jaunu iepirkumu
Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja vakar sarīkoja preses konferenci saistībā ar “Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupas” iesnieguma dēļ notikušās pārbaudes atzinumu.
Kritika gan tika vērsta uz Mājokļu un vides departamentu, kurš nav bijis uzdevuma augstumos patversmēm novirzītās naudas uzraudzīšanā. Lai gan departamentam bijuši konkrēti fakti par pārkāpumiem, tas nekādi nav rīkojies, lai pastiprinātu kontroli vai novērstu negodprātīgu līdzekļu izlietojumu.
Starp līguma slēdzējiem pat tika sameklēts grēkāzis, kurš gan jau esot paspējis pats uzrakstīt atlūgumu.
Ņemot vērā pārbaudē konstatēto, domes Birokrātijas apkarošanas centrs sniedza vairākus priekšlikumus, tostarp uzlikt par pienākumu departamenta darbiniekiem kontrolēt dzīvnieku plūsmu patversmē. Pagaidām gan nav skaidrs, kā tas tiks īstenots dabā.
Tāpat apšaubāms cits ieteikums, proti, pašvaldības policistiem nofotografēt klaiņojošo suni tā gūstīšanas brīdī, lai dokumentētu faktu un izslēgtu tālāko šmaukšanos ar suņa nogādāšanu no vienas pašvaldības citā.
Arī te nav skaidra idejas praktiska realizācija. Kas ir skaidrs – tiek gatavots jauns iepirkums un jūlijā, kad būs beidzies līgums ar “Ulubeli”, tikšot izraudzīts jauns pakalpojumu sniedzējs.
Uz visa šī fona neklusē arī atbildīgā ministrija, secinot, ka tiešām veidojas absurda situācija. Vispirms jāsakārto klaiņojošo dzīvnieku reģistrs, kur vietējām pašvaldībām, slēdzot līgumus ar patversmēm par dzīvnieku izmitināšanu, jānodrošina, ka visi noķertie suņi 72 stundu laikā tiek reģistrēti Lauksaimniecības datu centra reģistrā.
“Pašvaldība nereti par vienu dzīvnieku maksā vairākkārt, jo tas ceļo no vienas patversmes uz citu. Nav pieļaujams, ka adopcijai tiek nodoti nesterilizēti dzīvnieki vai suņi, par kuriem izsniegts neatbilstošs dokuments,” norādījis zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts.
Pašvaldībām vairāk jāiesaistās patversmju prasību nodrošināšanā, kuras nereti nav saistošas un praksē īsti nestrādā.
ZM sola, ka normatīvajos dokumentos tiks veiktas vairākas izmaiņas, īpaši norādot pašvaldību pienākumus un tiesības. “Tas nepieciešams, jo pašreizējie noteikumi ne vienmēr spēj nodrošināt pietiekamu skaidrību par dzīvnieku patversmēs notiekošo dzīvnieku uzraudzību, labturības ievērošanu un reģistrāciju.”
