Kā sunim iemācīt droši un kontrolēti izskrieties bez pavadas 0
Sunim ir regulāri jāļauj izskrieties. Ja suns nav skolots, tad nereti šāda izskriešanās beidzas ar sirmiem matiem saimniekam un pamatīgu skandālu ar citiem suņu saimniekiem. Suns aizskrien prom un saimniekam vairs nav nekādas teikšanas. Kā iemācīt sunim doties drošā pastaigā bez pavadas?
Latvijas Kinoloģijas federācijas instruktors Ivars Lielpēteris Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma norāda, ka neļaut sunim bez pavadas izskrieties, nozīmē nozagt viņam dzīvi.
Tāpēc ir svarīgi iemācīt piesaukšanas komandu, piemēram vārdu – “šurp!”, lai brīva izskriešanās būtu droša un kontrolējama. “Ja suns saimnieku nerespektē un ir pilnīgi izlutināts, tad nav metodes, kā viņam iemācīt piesaukšanu,” norāda speciālists. Sākotnēji jāpanāk cieņa un respekts suņa acīs.
Mūkam no suņa!
Suns ir mednieks. Viņš spēlējoties instinktīvi vai nu ķer, vai mūk. Un saimniekam vajag šajā spēlē iesaistīties. Tas, ko visbiežāk var novērot – saimnieks skrien pakaļ savam sunim, cenšoties viņu notvert. Ivars Lielpēteris iesaka darīt pretējo – mukt no suņa.
Sākotnējo suni jāpasauc un tad no viņa jāmūk, turklāt jādara to ļoti aktīvi un jautri – lai ieinteresētu suni. Kad suns atskrējis, jāseko uzslavai un kādam kārumam. Pēc tam – ar komandu brīvs – atkal jāpalaiž skriet. Tā turpina darīt katrā pastaigā vairākas reizes – aptuveni reizi trijās minūtēs.
Sākumā šīs prasmes apgūst pagalmā, vēlāk var doties uz vietām, kur apkārt ir citi cilvēki, suņi un kaķi. Nekādā gadījumā nevajag skriet sunim pakaļ. Izņēmums ir vienīgi dzīvībai bīstamas situācijas.
Tāpat suni nevajag rāt vai sodīt, ja viņš uzreiz nav paklausījis piesaukšanas komandai. Tieši otrādi – ja reiz suns atnācis – kaut ar kavēšanos – viņu jāuzslavē.
