Kā studenti vērtē savas karjeras iespējas Latvijā? 0
Alita Valpētere, studē mākslas menedžmentu Daugavpils Universitātē, 3. kurss: “Protams, vēlētos, lai mūsu valstī būtu plašākas darba iespējas. Tomēr tikpat svarīgi ir tas, kādu karjeru cilvēks pats sev izvēlas.
Ir svarīgi, lai studējošiem būtu dzinulis darboties. Ja ir ideja un vēlme sākt savu biznesu un veidot savu karjeru patstāvīgi, tad viss ir iespējams. Mākslas menedžments aptver plašu dažādu novirzienu loku, tāpēc atliek tikai darboties.”
Agne Elerte, studē medicīnu Rīgas Stradiņa universitātē: “Uzskatu, ka šobrīd Latvijā nekādu dižo karjeras iespēju nav. Sākotnēji gribēju specializēties veselības iestāžu pārvaldībā, tomēr tagad šķiet, ka šajā specialitātē iespēja atrast darbu nemaz nepastāv. Nākamajā gadā izvēlēšos citu studiju virzienu.”
Ieva Zicmane, studē žurnālistiku Latvijas Universitātē: “Absolvējot augstskolu, vairākums studentu nezina, kurp doties un ko darīt. Diploms ir, bet darba vietu īsti nav. Lai pretendētu uz kādu vakanci, nereti svarīgākā ir pazīšanās attiecīgajā uzņēmumā. Retos gadījumos, kad tiek izsludināts kāds amata konkurss, priekšroka tiek dota speciālistiem ar pieredzi, nevis studentiem. Esmu arī novērojusi, ka vecie darbinieki ir iesēdējušies un nevēlas dot iespēju jaunajiem. Tomēr kopumā cerības atrast darbu nav pagaisušas un neatlaidība saglabājas.”
Varis Timšāns, studē informācijas sistēmas Informācijas sakaru menedžmenta augstskolā: “Latvijā ir labu programmētāju deficīts, tāpēc man ik mēnesi ir pastāvīga darba piedāvājumi. Galvenā atslēga uz panākumiem ir izglītība, vismaz minimāla darba pieredze un gribēšana strādāt, tad paveras visas karjeras iespējas.”
Liene Butkeviča, Rīgas Tehniskajā universitātē studē starptautisko ekonomisko sakaru organizēšanu: “Esmu optimiste par karjeras iespējām Latvijā, tomēr, lai gūtu panākumus, ir daudz jāstrādā un jābūt mērķtiecīgam. Šobrīd strādāju par kredītu nodaļas speciālisti, bet darbs nav tieši saistīts ar manu profesiju. Darbavietu, kurā vēlētos strādāt, vēl neesmu noskatījusi, jo man ir jāizlemj, kādā virzienā tieši es vēlos specializēties.”
Uzziņa Analizējot situāciju 27 Eiropas valstīs, secināts, ka augstskolu absolventi darba tirgū iekļaujas divas reizes ātrāk nekā iedzīvotāji ar zemāku izglītību. Vienlaikus pieaug tādu cilvēku skaits, kuriem ir atrastajam darbam neatbilstoši augsta izglītība. Lai gan dzimumatšķirībām ir tendence mazināties, sievietes ar augstāko izglītību vidēji ir daudz vairāk pakļautas bezdarbam nekā vīrieši. Tajā pašā laikā studējošo sieviešu skaits pārsniedz vīriešu skaitu gandrīz visās augstākās izglītības studiju jomās. Pēdējos desmit gados arvien lielāks Eiropas valstu wieviesušas dažādu veidu maksājumus augstākās izglītības iestādēs studējošajiem. Tajā pašā laikā finansiāls atbalsts tiek nodrošināts atsevišķām studentu grupām.
Reklāma
Valstis, kas orientētas uz ilgtspējīgas zināšanu sabiedrības izveidi, pilnveido un iespēju robežās palielina izglītības finansējumu un rūpējas par piemērotu karjeras izglītību visos izglītības veidos un pakāpēs, tā samazinot pārizglītotības iespēju un attīstot darba tirgum piemērotus izglītības veidus un apjomu. Avots: “Eurydice” tīkla publikācija “Pamatdati par izglītību Eiropā 2012” |
