Kā stiprināt sirdi. Andra Skrides ieteikumi 0
Cilvēka dzīves laikā sirds pukst aptuveni divarpus miljardu reižu, izgrūžot miljoniem litru asiņu. Sirds ir asinsrites sistēmas centrs, un tās nodrošinātā nepārtrauktā asins plūsma transportē skābekli, hormonus, virkni dažādu šūnu, kā arī palīdz izvadīt vielmaiņas galaproduktus. Sirdij apstājoties, beidz darboties arī šīs dzīvībai svarīgās funkcijas, turklāt visai strauji.
Bērnu sirds veselība – vecāku rokās
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs Andris Skride uzsver, ka par sirdi jāsāk rūpēties kopš dzimšanas un jāturpina to darīt nepārtraukti.
“Sākotnēji tas, protams, ir vecāku pienākums,” akcentē kardiologs. “Vecākiem jāliek pamatakmens jaunās audzes izpratnei par to, kas ir veselīgs dzīvesveids. Jāiemāca veselīga, sabalansēta uztura pamatprincipi, jāpalīdz apgūt ēdiena gatavošanas prasmes, kopīgi gādājot par maltītēm. Jāradina bērni pie svaigu un sagatavotu dārzeņu lietošanas uzturā, līdz ēdienreize nav iedomājama bez dārzeņu porcijas. Jārāda priekšzīme, piekopjot aktīvu dzīvesveidu, pieradinot bērnu pie dažādām fiziskajām aktivitātēm.
Graujoši uz kardiovaskulāro veselību iedarbojas smēķēšana un alkohola lietošana. Tieši ģimenes vide ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas nosaka, kādus ieradumus bērni pārņems. Vai tie būs labie vai kaitīgie – tas paliek vecāku ziņā.”
Vienkārša formula
“Būtībā sirds veselības formula ir ļoti vienkārša un teju visiem labi zināma,” atzīst kardiologs Andris Skride. “Pirmkārt, veselīgs, mājās gatavots ēdiens – balstoties uz Vidusjūras diētas pamatprincipiem. Man šajā diētā patīk tas, cik vienkārši ir šie ēdieni.
Vakarā, pārnākot mājās, varu ielikt krāsnī kādu zivi un, kamēr tā cepas, samaisīt rukolu ar rīvētām bietēm un nedaudz fetas siera.
Ātri un garšīgi! Jālieto vairāk augļu, dārzeņu, pilngraudu produktu, pākšaugu, kā lēcas un zirņus, riekstu, olīveļļas, garšaugu un zivju. Mazāk piena produktu, gaļas, sāls, kā arī rūpnieciski pārstrādātu produktu.
Otrkārt, fiziskās aktivitātes. Nedēļā vajadzētu vismaz 150 minūtes veltīt aerobajai slodzei, skrienot, peldoties, braucot ar velosipēdu, slēpojot, nūjojot. Arī raiti pastaigājoties. Iespēju ir daudz, atliek tikai atrast to, kas pašam patīk vislabāk un kas ir atbilstošs ķermeņa spējām, jo, piemēram, skriešanu es cilvēkiem gados neieteiktu kā pirmo izvēli. Svarīgi, lai jebkas, ko mēs iesākam, tiktu darīts pareizi! Lai arī 150 minūtes var šķist daudz, ja tas tiek darīts katru dienu, tad tās ir vien 20 minūtes dienā, toties ieguvums ir neatsverams.
Treškārt, jārūpējas par savu garīgo veselību. Mūsdienu saspringtais dzīvesritms ikdienas steigā liek izdalīties stresa hormonam kortizolam, kura augsta koncentrācija ilgtermiņā saistīta ar holesterīna līmeņa un asinsspiediena celšanos. Tāpēc svarīgi ne tikai relaksēties pēc garās darbadienas, bet arī atrast miera brīžus, kad sakopojam ikdienā izsvērto un novērtēto.
Tikpat cieši stresa hormonu līmeni ietekmē miegs. Konkrēts miegam atvēlētais laiks, kas katram nepieciešams, lai pilnvērtīgi izgulētos, ir individuāls, tomēr tām vajadzētu būt vismaz sešām stundām. Pat viena negulēta nakts var traucēt organisma funkcijām. Miegam jābūt kvalitatīvām. Ir svarīgi laikus pamanīt un novērst pat tik šķietami nevainīgo krākšanu, kas var būt zīme bīstamajai miega apnojai, kad nakts laikā uz brīdi apstājas elpošana.
Runājot par vitamīniem, aicināšu cilvēkus netērēt naudu dažādiem uztura bagātinātājiem, kas marķēti sirds veselības uzlabošanai. To darbības efekti ir niecīgi, un šo naudu daudz lietderīgāk ir ieguldīt svaigos un kvalitatīvos pārtikas produktos. Iespējams, vienīgais rekomendējamais uztura bagātinātājs ir zivju eļļa, kas satur omega-3 taukskābes.”
Paaugstināts asinsspiediens – tas nav normāli!
Kardiologs uzsver, ka tieši asinsspiediens ir viens no sirds veselības pamatrādītājiem. “Tam būtu jābūt zem 140/90 mm Hg staba pilnīgi jebkurā vecumā, optimāli zem 120/80 mmHg. Paaugstināts asinsspiediens jeb hipertensija parasti attīstās pakāpeniski daudzu gadu garumā. Tas notiek, gan vecumā asinsvadu sieniņām zaudējot elastību, gan daudzu citu faktoru ietekmē: pārmērīgas sāls lietošanas uzturā, vispār neveselīga uztura, smēķēšanas, sēdoša dzīvesveida dēļ.
Ierobežojot šos faktorus, arī spiedienu var mazināt par 10–12 mmHg, un to es rekomendēju jaunākiem cilvēkiem.
Tomēr, ja ārsts pacientam nozīmējis asinsspiedienu pazeminošu terapiju, rūpīgi jālieto medikamenti un nevajadzētu būt liekām diskusijām. Tas pats attiecas uz holesterīna līmeni asinīs. Ja tas ir nedaudz paaugstināts, normalizēt to iespējams, sabalansējot uzturu. Tomēr pacientiem riska grupās tiek nozīmēta statīnu terapija, kas jālieto līdz mūža beigām, proti, līdzko asinsvads sāk aizkaļķoties, atpakaļceļa vairs nav, var tikai vērsties pret sekām. Tāpēc saviem sirds veselības rādītājiem jāseko līdzi kopš jaunības.
Nav situāciju, kad būtu normāli dzīvot ar paaugstinātu asinsspiedienu vai holesterīna līmeni. Jārīkojas!
Konsultants: Andris Skride, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs
