Kā stiprināt latviešu valodu digitālajā vidē? 0
Aiga Irmeja, IT kompānijas “DPA” pārstāve: “Jo vairāk programmu būs arī latviešu valodā, jo valodas pozīcijas būs stabilākas. Mūsu kā vietējā ražotāja uzdevums un misija ir veidot programmatūras arī latviešu valodā, lai arī ar latviešiem dators sarunātos viņu valodā.
Pārsvarā visas mūsu izstrādātās programmas ir lietojamas arī latviski. Protams, no programmatūras ražotāja papildu valodas uzturēšana prasa papildu ieguldījumus un ir skaidrs, ka šim nolūkam nepieciešams finansējums no malas. Un vietējā uzņēmuma “Tilde” darbība ir lielisks piemērs, kā ar finansiālu atbalstu no Eiropas līdzekļiem var ļoti veiksmīgi un plaši attīstīt un nostiprināt latviešu valodu digitālajā vidē.”
Andrejs Vasiļjevs, SIA “Tilde” valdes priekšsēdētājs: “Valodas pozīciju stiprināšanai daudzās valstīs tiek realizētas nacionālās programmas. Piemēram, Igaunijā tāda darbojas jau vairāk nekā desmit gadus. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc igauņi šajā jomā ir soli priekšā gan mums, gan lietuviešiem. Turklāt lietuvieši nule kā sākuši strādāt pie ļoti apjomīga projekta. Mums jāstrādā trīs virzienos – jāsagatavo speciālisti, jāattīsta pētījumi un jāiesaista uzņēmumi, kas šos rezultātus reāli ieviestu plaši izmantojamās programmās, tīmeklī utt. Pagaidām ir zināms rūgtums, redzot, cik strauji tehnoloģijas attīstās un pielāgojas citās valodās. Mums steidzami ir kaut kas jādara, jo nedrīkstam pieļaut, ka mums ir pieticīgākas iespējas tikai tāpēc, ka esam latvieši.”
Agris Millers, spēļu programmatūras izstrādnes “Brain Solutions” pārstāvis: “Pamatproblēma ir tā, ka jauniešiem latviešu valodas zināšanas ir ļoti zemā līmenī. Tieši šajā jomā būtu nepieciešamas valsts investīcijas, pirmkārt, lai modernizētu latviešu valodas mācīšanas metodiku, otrkārt, lai jauniešos radītu sajūtu, ka dzimto valodu ir svarīgi zināt izcilā līmenī. Bet pašreizējā situācijā centieni latviskot IT jomu diez vai pasargās latviešu valodu no izzušanas. Drīzāk tas radītu jaunus kuriozus, valodniekiem piedāvājot ne visai veiksmīgus latviskojumus. Savukārt, ja programmas latviskajā versijā daži termini nešķiet pieņemami, lietotājs izvēlēsies sev ērtāko valodas versiju.”
Ivars Puksts, IT kompānijas “Exigen Services Latvia” valdes priekšsēdētājs: “Jau šobrīd daudz kas tiek darīts: ir iespēja ar datoru rakstīt latviski un pārbaudīt pareizrakstību, pieejamas elektroniskās tulkošanas vārdnīcas, latviešu valodas terminoloģijas vārdnīcas, notiek kultūras mantojuma digitalizācija. Visu to var gribēt vairāk un ātrāk, bet darītāju un finanšu līdzekļu mums ir tik, cik ir. Globālie programmatūras ražotāji nepievēršas latviešu valodai vai pievēršas tai pēdējā kārtā ārkārtīgi mazā pieprasījuma dēļ. Ir nepieciešama speciālistu sagatavošana, taču nedrīkst iekrist galējībās un uzstādīt mērķi katru gadu sagatavot 25 datorlingvistus. Bez speciāla valdības vai Eiropas atbalsta tuvākajā nākotnē atpalicība latviešu valodas digitālo iespēju ziņā varētu tikai palielināties, taču tas nav galvenais drauds mūsu valodas eksistencei.”
Uzziņa * Eiropas izcilības tīkla META-NET veiktajā pētījumā “Eiropas valoda digitālajā pasaulē” noskaidrots, ka dominējošā tehnoloģiju vidē ir angļu valoda. * Stabila vieta ir holandiešu, franču, vācu, itāļu, spāņu valodai. * Sliktāk iet grieķu, poļu valodai, bet viskritiskākā situācija IT attīstībā ir latviešu, lietuviešu, maltiešu un islandiešu valodai. |
