Kā Staķis satracināja gaļas ražotājus? Saruna ar Rīgas mēru 72
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
“Ja gaļas noņemšana no kanapē maizītes var radīt tik milzīgu pretreakciju, tad kāda tā būs par nesalīdzināmi apjomīgākiem klimata neitralitātes pasākumiem, ko plānojam ieviest Rīgā?” Tā spriež Mārtiņš Staķis, kura ierosinājums Rīgas domes centrālās administrācijas rīkotajos pasākumos janvārī pasniegt tikai veģetārus ēdienus bija izraisījis skaļu Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) kritiku. Šogad Rīgas mērs ir viens no dabai draudzīgas ēšanas izaicinājuma “Neapēd zemeslodi” dalībniekiem.
Kā vērtējat LOSP sacelto kņadu par jūsu paziņojumu, ko plaši aprakstīja mediji un pat izrādīja LTV ziņu sižetā?
Patiešām biju pārsteigts par viņu reakciju uz simbolisko akciju, ka dažos mūsu banketos kanapē maizītes nebūs ar desu, bet ar tomātu, gurķi vai citu augu valsts produktu. Taču varam viņiem pateikt arī paldies, jo izaicinājums nebūtu guvis tādu rezonansi, ja ne tāda reakcija! Tas parādīja, cik liela pretreakcija pie mums ir zaļajām idejām. Piemēram, Stokholmas pašvaldība jau pirms vairākiem gadiem pieņēma lēmumu vispār nepa- sniegt ēdienus, kas satur dzīvnieku valsts produktus.
Kas janvārī mainīsies jūsu un jūsu ģimenes ēdienkartē?
Dalība akcijā “Neapēd zemeslodi” veiksmīgi sakrita ar mūsu jaunā gada apņemšanos –vienu reizi nedēļā būt ne tikai veģetāriešiem, bet pamēģināt arī kaut ko vegānisku. Janvārī varam izpildīt pirmo līmeni – trīs dienas nedēļā atteikties no dzīvnieku valsts produktiem. Viegli tas nav, ja ģimenē ir divi pusaudži, no kuriem viens aktīvi sporto. Jāatzīst, ka sieva šajā ziņā ir tikusi tālāk par mani, jo pamazām kļūst par vegāni.
Vai videi draudzīgs dzīvesveids ir jūsu ikdiena? Varbūt esat izmērījuši savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu?
Pirms vairākiem gadiem aizpildīju internetā pieejamo testu, kādu ietekmi atstāj mūsu ģimene. Bijām domājuši, ka esam videi draudzīgi – šķirojam atkritumus, neizmantojam vienreizlietojamos maisiņus, dzeram krāna ūdeni, nevis no pudelēm u. c., taču vērtējums parādīja – ja visi planētas iedzīvotāji dzīvotu kā mūsu ģimene, vajadzētu pusotru planētu. Tātad pie zemeslodes kaitēm esam tikpat līdzvainīgi kā jebkurš cits, kas lika domāt un rīkoties citādi, jo vēlos, lai bērniem varētu atdot ja ne labāku, tad vismaz tādu pašu planētu, kādu saņēmu no saviem vecākiem.
Ko mainījāt?
Sadalījām pasākumus divās daļās – pirmie bija diezgan dārgi, bet efektīvi. Mājai uzlikām saules baterijas, kuras saražoja nepieciešamo elektrību siltumsūknim, kas bija ierīkots jau iepriekš. Pārgājām uz elektroauto, ko lādējam no saules bateriju saražotās elektrības. Rezultāts bija jūtams. Otra daļa ir mazie pasākumi, kas palīdz samazināt rēķinus ikdienā, – neleju tējkannā vairāk ūdens, nekā tajā brīdī vajag, izejot no telpas, aiz sevis izslēdzu gaismu, izrauju no kontakta ierīces, ko nelietoju utt. It kā sīkumi, bet ar tiem arī var ietaupīt. Tomēr esmu pārliecināts, ka mūsu zaļās pēdas nospiedums vēl ne tuvu nav viens. Lai tiktu līdz vieniniekam, būtu jāpārvācas uz mazāku mājokli, jāatsakās no lidojumiem, kas atstāj lielu CO2 iespaidu, un vēl citām izvēlēm, arī gaļas ēšanas, no kā es nevaru atteikties.
Rīgā jūsu mērķis ir ļoti drosmīgs – līdz 2030. gadam kļūt par klimata neitrālu pilsētu.
Teicu jau vēlēšanu laikā, ka mūsu ilgtermiņa plāns un mērķis ir klimata neitrāla Rīga. Gribam būt starp tām 100 pilsētām pasaulē, kuras to izdara nevis līdz 2050., bet – 2030. gadam. Tas ir ļoti izaicinošs mērķis, ko var piepildīt tikai tad, ja soli pa solim kopā mainām domāšanu un iegūstam kritisko masu, kas to atbalsta.
Ko šis plāns sola iedzīvotājiem – gaiss būs tīrāks, vide zaļāka?
Galvenie CO2 radītāji pilsētā ir automašīnas un mājokļi, vairāk tieši nesiltinātās ēkas. Jāsāk ar sevi – pilnībā jānosiltina ēkas pašvaldību sektorā, kur mums 90% no izglītības iestādēm jau ir nosiltinātas. Jāpanāk, ka tiek nosiltinātas vismaz 2000 privātā sektora ēku, taču likums mums aizliedz siltināt privātīpašumu, toties drīkstam to veicināt, tāpēc mūsu cilvēki iet uz iedzīvotāju kopsapulcēm un mēģina pārliecināt to darīt. Nupat nobalsojām, ka taisīsim mājām termoauditus, lai parādītu, cik daudz siltuma izplūst, un arī ar aprēķiniem parādīsim, kāds būs ietaupījums makam, ja to novērstu. Un trešais – mūsu konsultanti palīdzēs sagatavot māju siltināšanas projektus. Arī šī ziema daudziem iemācīs, ka tas patiešām ir jādara. Tā ka šis mērķis ir izpildāms.
Automašīnu skaitu pilsētā palīdzēs samazināt gan austrumu maģistrāle, novirzot lielu daļu satiksmes ārpus Rīgas, kura jāpabeidz, vēlākais, līdz 2024. gadam, gan sabiedriskā transporta apvienošana ar vilcienu.
Cik gadus par to tiek runāts, bet darbi nekust ne no vietas.
Šim mērķim tiks ieguldīti 300 miljoni eiro no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda. Pie dzelzceļa stacijām tiks uzbūvētas speciālas mobilitātes stacijas, kas patlaban ir projektēšanas stadijā. Būs jauns sabiedriskā transporta veids metrobuss – dabai draudzīgs elektroautobuss, kam ir sava josla –, kas ies līdz Pļavniekiem un Purvciemam. Šie projekti jāievieš līdz 2026. gadam.
Otro gadu uz ietvēm neberam tikai sāli, bet smiltis ar nelielu sāls piedevu, lai tā nesasaltu. Pagājušajā gadā gaisa kvalitātes rādītāji uzlabojās par 11%, jo sāls ir viens no tiem, kas visvairāk piesārņo gaisu. Savukārt smiltis tiek savāktas, ir mazāk putekļu.
Kā ceļā uz klimata neitralitāti palīdz šī ziema ar augstajām apkures izmaksām?
Noteicām mērķi ierobežot enerģijas izmantošanu par 15%, rezultāts ir 14%, kas parāda, ka varam ietaupīt, tikai strādāšanas vaina. Piemēram, izslēdzot ielu apgaismojumu naktī uz vienu stundu. Vēl ir jānomaina 50 000 ielu apgaismojuma laternu uz energoefektīvām. Soli pa solim jāveic daudzi taupības pasākumi, un es nevaru nosaukt, kurš no tiem pazeminātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, tieši otrādi – tā tikai palielināsies.
Darāmo darbu saraksts ir garš, taču kāds domē ir atbalsts zaļajām idejām?
Ar to mums neiet viegli. Kāds izvērtās skandāls, kad domes sēdē vajadzēja lemt par 20 dabisko pļavu izveidošanu pilsētā! Ko tik nenācās dzirdēt – bērniem kodīs ērces, pļavās dzīvos čūskas, kas līdīs uz mājām utt. Ar saviem gludi pļautajiem mauriņiem esam mazliet atpalikuši, jo daudz kur Eiropā to vietā tiek audzēti pļavu zālāji.
Rēķinot pēc kvadratūras, Rīga ir zaļa pilsēta, bet es gribētu, lai zaļuma ir vairāk tur, kur ir betons, kā to izdarījām, piemēram, Čaka ielā. Protams, tas nav labākais veids ne pret kokiem, ne puķēm, bet tas parāda, ka varam dzīvot arī citā vidē.
2030. gads nav tālu, vai Rīgai šis būs izšķirošs gads vides jomā?
Teiktu, ka jā. Par klimata neitralitātes plāniem centīšos pārliecināt koalīcijas biedrus, ja vajadzēs, meklēšu atbalstu opozīcijā, lai iegūtu balsojumu. Varu pierādīt ar datiem, pētījumiem, kas Rīgai draud, ja mēs to neizdarīsim! Hārvarda universitāte ir izpētījusi, ka nākotnē visas Rīgas teritorijā līdz 37% un centrā – 43% varēs strādāt attālināti. Ja nepadarīsim pilsētu zaļāku, vidi patīkamāku, cilvēki pārcelsies uz dzīvi ārpus tās un ilgtermiņā Rīga var kļūt par spoku pilsētu.
Uzziņa
“Neapēd zemeslodi” šogad piedalās arī komandas
Izaicinājuma sestajā gadā tajā iespējams piedalīties arī komandām. Kā ziņo organizatori, līdzās 8000 individuālu dalībnieku pieteikušās 60 komandas, ko veido gan ģimenes un draugi, gan darba un mācību kolektīvi.
“Neapēd zemeslodi” dalībnieki apņemas janvārī samazināt uzturā dzīvnieku izcelsmes produktus un apgūt videi draudzīgākus ēšanas paradumus.
Vairāk informācijas: “www.neapedzemeslodi.lv”.
