Kā Spriņģe informatīvā kara laikā blondā parūkā “karina makaronus” par cigun dziedniecību 0
Žurnālista pienākums ir informēt, parādīt, pētīt un, protams, arī atmaskot. Es cienu savus kolēģus, jo zinu, ka šobrīd nav viegli desmit stundas dienā vēstīt par nāvi, nogalinātiem bērniem un izpostītām pilsētām, bet varbūt, ka ir cilvēki, kuri pie kara pierod un šo brīdi izvēlas izklaidēm un savu kolēģu laika tērēšanai.
Jokiem trīs dienas par vēlu jeb 4. aprīlī saņēmu video zvanu “Zoom” platformā no Latvijas pētnieciskā centra “Re:Baltica” vadītājas
Ingas Spriņģes, kura blondā parūkā, astoņdesmito gadu vecmāmiņu brillēs un ar dzintara krellēm ap kaklu man uzsvērti vienkāršā un prastā valodā centās iestāstīt, ka ir dziedniece Malvīne Ci
un vēlas portālā LA.LV publicēt reklāmu. Vēlāk uzzināju, ka viņa uz redakciju vairākkārt zvanījusi un rakstījusi jau kopš februāra.
Kad manā telefona ekrānā parādījās šī visai kolorītā būtne, es pirmajā brīdī pilnīgi noteikti apstulbu, pirmkārt, jau nesaprotot, kāpēc kāda privātpersona vēlas reklamēties portālā, jo, tā pavisam vienkārši skaidrojot, neviens nedara, otrkārt, protams, ieraugot pašu dziednieci Malvīni.
Ingas acis laikam nodeva pirmās un acīmredzamā parūka arī, bet, kad viņa sāka stāstīt par sevi, atmiņā atausa gan 1:1 spilgtākie raidījumi, gan studiju laikos pētītie materiāli, kad Ingas darbu studēju kā izcilu žurnālistikas piemēru un mērķi, uz kuru tiekties. Labajā pusē video kamerai bija nolikta sarkana roze. Tai laikam vajadzēja radīt estētisku un apgarotu sajūtu.
Mans žurnālistikas elks vienā acumirklī pārvērtās klaunā.
Mūsu saruna ilga apmēram 40 minūtes, Ingas aktiermāksla un izdoma patiešām slavējama, viņas izjukušās attiecības, arī grūtības ieņemt bērniņu, depresija, viss noveda pie cigun jeb ķīniešu vingrošanas un imidžterapijas, tagad visa dzīve kājām gaisā – ir gan lielisks vīrs, gan bērniņš.
“Ir kovids, tas briesmīgais karš, vajag palīdzēt cilvēkiem,” Malvīne man stāsta. Palūdzu, lai atsūta mājaslapu, kur visas viņas zināšanas apkopotas, tā sākumā nestrādā, pēc tam atveras bezmaksas platformā izveidota lapa, ko šodien nu jau katrs pirmklasnieks prot aizpildīt. Pēc mūsu sarunas mājaslapa vairs nav aktīva. Telefona numura 21. gadsimtā šai dziedniecei ar neesot, jo “vīrs daudz braukā, esam parasti Āzijas valstīs, vienu numuru nemaz nevaru dabūt.”
Tālāk Malvīne pievēršas arī sazvērestības teorijām: „Mēs redzam, cik daudz naudas tiek tērēts „Big Pharma”, mēs redzam, ko ārsti saka, cik ļoti tiek ignorēta tradicionālā medicīna, mēs redzam, cik daudz cilvēkiem ir problēmas un tas nestrādā. Vajag paralēli tos garīgos skolotājus un mediķus no dabas. Kādu neticīgu aci uz mani skatāties, jūs tā skeptiski pret to pati?” viņa man jautā beigās un mazliet kautri pasmaida, domāju, ka viņa brīžiem pārsteidza pati sevi.
Atvados no Malvīnes. Sameklēju telefonā Ingas Spriņģes telefona numuru un uzzvanu, jautājot „Vai mums tikko bija 40 minūšu gara saruna par dziedniecību?” Inga to apstiprina.
LA.LV ir strauji augošs ziņu portāls, kurā nepārtraukti rakstām par karu Ukrainā, par to, kas notiks gāzes tirgū, vai nākamajā ziemā maz spēsim sasildīt savas mājas, par inflāciju un vājprātīgajiem cenu lēcieniem veikalu plauktos. Mūsu portālā militārais eksperts Igors Rajevs no trešās kara dienas katru vakaru bez brīvdienām pie milzīgas kartes stāsta un visiem saprotamā valodā parāda, kas pēdējās 24 stundām noticis Ukrainā. Mēs esam atslēguši komentēšanas iespējas, lai mazinātu naida kurināšanu, mēs darām visu, lai ikviens mūsu lasītājs būtu informēts un justos droši.
Neesam nezināmas izcelsmes dziednieku lapele, kur viltus šamaņi, piedāvājot atbrīvot no uzliktas melnās acs, izkrāpj pensionāriem pēdējo centu. Es nezinu, kāds bija Ingas mērķis šādam zvanam, vai esam daļa no lielāka pētījuma vai viņa centās paņirgāties tikai par portālu LA.LV, tam pat vairs nav nozīmes, jo
krietns, gudrs žurnālists ar sirdsapziņu un atbildības sajūtu kara laikā ar tādām ķengām nenodarbojas.
