Kā spēs bēgļus pārskolot? 10
Latvijas presē parādās intervijas un raksti par un pret Āfrikas bēgļu uzņemšanu Latvijā. Mani kā latvieti, kurš no pēckara bēgļu nometnēm nonāca ASV, uztrauc bieži dzirdamais arguments gan no vēsturniekiem Latvijā, gan arī no maniem līdzgaitniekiem, ka mums ir jābūt līdzjūtīgiem, jo rietumvalstis mūs arī esot uzņēmušas.
Neviena valsts pēc kara bēgļus no Austrumeiropas neuzņēma tikai žēlastības dēļ, bet gan tāpēc, ka meklēja darbaspēku. Anglija, Kanāda un Austrālija meklēja vīriešus spēka gados darbam ogļu raktuvēs, lauksaimniecībā un meža darbos. 1949. gadā ASV izdeva likumu par apmēram 290 000 Austrumeiropas bēgļu uzņemšanu, bet ar īpašiem nosacījumiem. Katram pretendentam un viņa ģimenei bija jāatrod galvojums no kāda ASV iedzīvotāja vai organizācijas. Process sākās ar lūguma rakstu un fotogrāfijām, darba pieredzi un izglītības aprakstu potenciālam galvotājam, kurš tad izsūtīja galvojumu, ka iebraucējiem tiks dots darbs un mājoklis vismaz uz vienu gadu. Sekoja veselības un drošības pārbaudes. Daži tika noraidīti veselības dēļ, piemēram, ja kādam bija lipīga slimība. Manam tēvam kā atbrīvošanas kara invalīdam tika pieprasīts papildu galvojums.
Daudzi latvieši nonāca ASV dienvidos kokvilnas plantācijās, citi kļuva par sētniekiem daudzdzīvokļu mājās, neskatoties uz savu profesiju un izglītību, bet neviens nekļuva par slogu ASV pašvaldībām.
Pēc kara Apvienotās Nācijas izkārtoja bēgļu izmitināšanu tā sauktajās DP (no angļu val. – Displaced Persons – pārvietotās personas) nometnēs. Rodas jautājums, ko tagad dara Apvienotās Nācijas? Jo šie bēgļi nav jau tikai Eiropas, bet gan visas pasaules rūpes!
Kā Latvija spēs pārskolot šos cilvēkus pilnīgi jaunā vidē un bez Eiropas kultūras un vides zināšanām un saprašanas?
Jānis Šķiņķis, ASV
