Kā sokas ar pilsētas svētku organizēšanu? 0
Augusts Latvijā ir aktīvākais pilsētas svētku laiks. Vai svētku organizatoriem izdodas katru gadu piedāvāt ko jaunu vai arī viņi turas pie tradīcijām? Vai pašvaldības smeļas citu pilsētu pieredzi?
Sandra Mieze, Limbažu kultūras nama vadītāja: “Katru gadu svētkos ir aktivitātes, kas kļuvušas jau par tradīciju, piemēram, vikingu laivu brauciens pa Lielezeru un bērnu braucamrīku parāde “Mazie Limbažnieki rullē!”, tomēr pārējos pasākumus katru gadu cenšamies izdomāt no jauna. Ik gadu ir arī jauna tēma un moto. Šogad mūsu pilsētai aprit 789 gadi, tāpēc moto bija attiecīgi – “789… un Limbažu pilsētas svētki ir klāt!”. Trīs zīmīgie skaitļi parādījās dažādās aktivitātēs, visvairāk tieši bērnu spēļu pilsētā. Jaunumu šogad bija daudz – aktivitātes Lielezerā, jauniešu talantu un arī pašdarbnieku koncerts limbažnieku stilā un brīvdabas teātru festivāls “Mīlas meistarības skola” utt. Vēl jauno un senioru mākslinieku vadībā tika veidota milzīga instalācija no jūras izskalotiem kokiem. Jaunas idejas pilsētas svētku veidošanā rodam, atskatoties Limbažu vēsturē: cenšamies senās aktualitātes renovēt mūsdienīgos pasākumos. Smeļamies pieredzi no kaimiņiem, arī ārvalstīm. Jāatzīst, ka pilsētas svinībām budžetu cenšamies nesamazināt. Pilsētas svētkiem jābūt uz goda.”
Sanita Bērziņa, Alūksnes kultūras nama direktore: “Katri svētki Alūksnē ir unikāli. Tie ne ar ko īpaši neatkārtojas, ja neskaita mūsu tradicionālos kapusvētkus. Ierasti visus pilsētas pasākumus caurvij kāda tēma, šogad tā bija – vārti, bet moto: “Trejdeviņi vārti vaļā vērti!” Visi pasākumi norisinājās Pilssalā – uzstājās dažādas grupas, tika veidotas smilšu gleznas, norisa uguns šovs u. c.
Pilsētas svētkos parasti uzstājas gan vietējie, gan mākslinieki no citām pilsētām. Mums svētkus organizē ļoti plaša darba grupa un parasti, beidzoties vieniem pilsētas svētkiem, to izvērtēšanas sanāksmē pamazām jau sāk plānot nākamā gada svinības. Sākoties krīzes gadiem, svētku budžets tika strauji samazināts, bet, tā kā mūsu kultūras un sporta nodaļas vadītāja ir režisore, ar savu talantu viņa spēj arī ar maziem līdzekļiem sarīkot labus pasākumus.”
Ināra Jaudzema, Rēzeknes domes Kultūras pārvaldes vadītāja: “Pamatā mēs ikgadējos svētkos cenšamies saglabāt tradīcijas, jo tās cilvēkiem patīk. Katru gadu cenšamies svētku programmā atstāt konkursu “Mis un Misters Rēzekne”, starptautisko akordeonistu plenēru, izrotāto bērnu un leļļu ratiņu parādes gājienu. Tradicionāli notiek arī sporta pasākumi. Katru gadu mainās svētku moto. Šogad tas bija: “Rēzekne vieno!” Vēlamies vienot gan jauno paaudzi ar veco, gan dažādās tautības, kas dzīvo Rēzeknē, – latviešus, krievus, baltkrievus, poļus, ukraiņus. Ik pārgadus notiek šo tautu tradicionālo virtuvju festivāls. Pamatā idejas pasākumiem meklējam mūsu pašu, rēzekniešu, identitātē. Ir bijis, ka citās pilsētās notiek līdzīgas aktivitātes, kādas pie mums jau bijušas, – par to ir liels prieks. Priecājamies arī, ka šogad dome pirmo gadu kopš krīzes atkal nedaudz palielināja svētku budžetu.”
Vita Melbārde, Rūjienas kultūras nama direktore: “Mēģinām, protams, svētkus veidot pēc iespējas interesantus, bet diemžēl resursu ir diezgan maz – pirmkārt jau vietējo iedzīvotāju nav daudz, otrkārt – arī budžets ir neliels. Bet tik, cik varam atļauties, mēģinām svētkus rīkot. Svētku shēma ir līdzīga kā visos pilsētas svētkos – ir noteikta tematika, notiek tradicionālais gājiens, spēkavīru pasākums, sporta sacensības, dažādi koncerti un pašdarbnieku priekšnesumi. Nākamgad vēlamies radikāli mainīt šo ierasto pilsētas svētku shēmu – izveidojot tādu kā festivālu, bet pagaidām tā lai paliek intriga.”
Uzziņa * Pagājušajā nedēļas nogalē pilsētas svētki norisinājās daudzviet Latvijā – Ventspilī, Rūjienā, Rēzeknē, Ludzā, Alūksnē, Strenčos, Limbažos, Smiltenē u. c. * Augustā svinības vēl notiks – Salacgrīvā, Rīgā, Ikšķilē, Ķemeros, Kārsavā, Aizputē u. c. |
