Plūmju devums dārzos pērnajā sezonā – labākās šķirnes un ražība 0
Māra Skrīvele, Dzintra Dēķena
Šogad pavasaris daudzviet nāca ar salnām. Vairāki audzētāji Vidzemē un Latgalē sūdzējās, ka salnās esot cietušas agri ziedošās plūmju šķirnes, sevišķi Kaukāza plūmes, kas daudzviet palika bez augļiem.
Plūmju raža un labākās šķirnes Zantē
Zantē Kārļa Ērgļa 2001. gadā stādītā plūmju dārza platība ir tikai 1,2 ha, tāpēc 2015. gadā 0,4 ha platībā iestādītas jaunās Dārzkopības institūtā izveidotās plūmju šķirnes ‘Ance’, ‘Adele’, ‘Lotte’, ‘Laine’ un ‘Sonora’, bet 2019. gadā arī vairākas Dzeltenās olplūmes patsakņu formas no Latgales. No šīs platības ievāc apmēram 13 tonnas augļu, ko realizē dažādos tirgos.
Pārsvarā plūmes acotas uz Kaukāza plūmes sēklaudžiem. Vien šķirnes ‘Renklod Raņņij Doņeckij’, ‘Ullenas Renklode’ un daļa ‘Kuibiševas Renklodes’ ir acotas uz būkas sēklaudžiem, kas samazinājuši uzacoto šķirņu augumu. Kurzemes būkas sēklaudžus vai tās sakņu atvases par labākiem potcelmiem pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados atzinis arī pazīstamais augļkopis Popē V. Grīnvalds.
Zantē zemākā gaisa temperatūra šopavasar bijusi mīnus 2 °C, un ziedi īpaši nav cietuši. Rindstarpās tiek audzēts un regulāri pļauts zālājs kopā ar balto āboliņu. Augsne dārzā ir smilšmāla, samērā ilgi saglabā mitrumu, sevišķi, ja virskārta ir irdināta un labi koptais, regulāri pļautais zālājs izveidojis virskārtā mulču. Šīs vasaras sausuma negatīvā ietekme tāpēc bijusi visai neliela.
Jaunākajiem kokiem apdobes mulčētas ar lapu koku skaidu mulču. Stādījumā tikuši lietoti insekticīdi pret plūmju zāģlapseni un plūmju tinēju. Ražas kvalitāti samazināja 8. jūlija krusa.
Kā labākās no 24 šķirnēm saimnieks atzina ne tikai vairākas jau pirms pagājušā gadsimta sākuma visiem pazīstamas šķirnes, bet arī dažas, kuras par perspektīvām tika atzītas Pūrē pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, bet ne visur to īpašības bija pietiekami labas, lai tiktu vairotas arī mūsdienās.
Laikam visā Latvijā populārākā plūmju šķirne ir ‘Komēta’. Tā tas ir arī šajā saimniecībā. Šķirne ražo katru gadu, tā ir agrīna ar pietiekami lieliem augļiem, kas arī labi transportējami. Par labu tiek atzīta arī otra hibrīdplūmju šķirne ‘Naidjona’. Tai šogad raža bijusi mazāka, bet augļi lielāki nekā citus gadus.
Igauņu šķirne ‘Ave’ arī esot ar stabilu ražu katru gadu, augļi palieli ar samērā blīvu mīkstumu un labi atdalāmu kauliņu, labi transportējama. Kā mīnuss tiek minēts tas, ka augļi stipri birst.
Otra igauņu šķirne ‘Liisu’ arī atzīta par labu gan augļu lieluma, gan to labās garšas dēļ. Labi atdalās arī kauliņš, un augļi noturīgi kokā, nebirst, viegli transportējami. Kā mīnusu šai šķirnei saimnieks min grūti veidojamu vainagu un neregulāru ražošanu. Tikai pēdējos divus gadus pēc kārtas ‘Liisu’ raža bijusi laba.
Trešā igauņu šķirne ‘Julius’ šogad bijusi ļoti inficēta ar augļu puvi – faktiski visi augļi sapuvuši.
Lietuviešu šķirne ‘Rausve’ ir izcili skaista un lielaugļaina, arī garšīga, salda plūme, kurai labi atdalās kauliņš. Laikam skaistie augļi patīk ne tikai cilvēkiem, bet arī plūmju tinējam, kura bojājumu šīs šķirnes augļiem esot vairāk nekā citām šķirnēm.
‘Ullena Renklode’ Latvijā par perspektīvu tiek atzīta jau vairāk nekā simts gadu. To labās garšas dēļ sevišķi mīl pircēji, lai gan augļu izskats nav visai pievilcīgs. Augļu garša un arī izskats ir ievērojami sliktāks pārbagātas ražas gados. Viens no mīnusiem ir arī zemā transportizturība.
Jaunās Dārzkopības institūta šķirnes saimniecībā novēro divus gadus, un katru gadu šķirņu īpašības bijušas atšķirīgas. Skaisti un garšīgi augļi bija šķirnei ‘Adele’, tikai tie šogad stipri bira. Šķirnei ‘Sonora’ šogad ražas nebija. Savukārt šķirne ‘Lotte’ bija ar paskābiem augļiem, kas pilnībā nenogatavojās. Šķirnei ‘Ance’ augļi šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bijuši ar labāku garšu. Šīs šķirnes augļi esot ar zemu transportizturību, kļūst plankumaini.
SIA “Pūres dārzi” plūmju devums
Kā katru gadu laba plūmju raža bija SIA “Pūres dārzi” Pūres pagastā. Saimniecībā kopumā plūmju dārzu platība ir 4,2 ha, 2010. gada stādījums 2,9 ha platībā ir galvenais ražas devējs.
E. Grīnbergs, kurš šo uzņēmumu izveidojis par vienu no labākiem augļkopības nozarē un to vada kopš studiju gadiem, atzīst, ka raža šogad bijusi nedaudz zemāka nekā iepriekšējā gadā, bet pietiekama, un maija salnas to būtiski nav ietekmējušas. Dārzs atrodas Abavas ielejas ziemeļaustrumu nogāzē ilgstoši iekultivētā, gaisu caurlaidīgā augsnē, kur daudzus gadus bijusi kokaudzētava vai audzētas zemenes. Pūrē augsne ir akmeņaina, gaisu saturoša, kas Kaukāza plūmju potcelmiem ir ļoti tīkama, un tās spēj izveidot plašu un pietiekami dziļu sakņu sistēmu un nodrošināt kokus gan ar mitrumu, gan minerālvielām. Sausumu tās pārcieš labāk nekā pārmērīgu mitrumu. Potcelmi tiek audzēti uz vietas, kauliņus iegūstot no viendabīga šīs plūmes vējlauzēja stādījuma. Gaisa temperatūra šajā dārzā zem mīnus 2 °C šopavasar neesot bijusi.
Rindstarpas, vasaras pirmajā pusē kultivējot, tiek uzturētas melnajā papuvē. Apstrādātās rindstarpas, kurās atrodas lielākā daļa uzņemošo sīko saknīšu, palīdz plūmēm labi pārciest sausumu, to rāda gan koku veselīgums, gan bagātā augstas kvalitātes raža. Vasaras otrajā pusē ļauj augt nezālēm, kas ražas novākšanas procesā tiek piebrauktas. Tā kā plūmes ir ar veselīgu vainagu un sakņu liela daļa jau ir rindstarpās, apdobes ir tikai appļautas, ar herbicīdiem tās nav jāapstrādā. Pavasarī lietots YaraMila kompleksais mēslojums. Divas reizes sezonā veikti smidzinājumi ar insekticīdiem, kuriem pievienots fungicīds, tādēļ ne plūmju zāģlapsene, ne arī plūmju tinējs, ne pelēkā puve ražas kvalitāti nav ietekmējuši.
Plūmju realizācija ar katru gadu veicas arvien labāk. Šogad nav traucējušas arī lētās importa plūmes, jo šeit izaudzēto augļu kvalitāte un to realizācija 1 kg plastmasas kastītēs ir pircējiem pievilcīga. 2019. gadā kopumā mazumtirdzniecības tīklā veikalos Rimi, Stockmann un Sky realizēts ap 30 t plūmju.
Kādas šķirnes šajā saimniecībā tiek atzītas par labākajām?
Par pašu labāko tiek atzīta ‘Komēta’, kas ražo katru gadu un arī šogad devusi labu ražu. Šajā saimniecībā to nevāc izlases veidā, bet visu vienā lasījumā, līdzko augļi sārtojas. Tad tos glabā 6–8 °C temperatūrā, pakāpeniski šķiro un realizē apmēram divu nedēļu laikā.
Interesantākais ir tas, ka šajā stādījumā bez ‘Komētas’ ir tikai mājas plūmes. Tiešā tuvumā nav citas vienlaikus ziedošas šķirnes, nedz arī Kaukāza plūmes, kas varētu šo agri ziedošo šķirni apputeksnēt.
No mājas plūmēm kā labākās un ražīgākās tika minētas šķirnes ‘Viktorija’, ‘Stenlijs’, ‘Eksperimentalfeltets’, ‘Ullenas Renklode’, ‘Jubileum’, kā arī ‘Latvijas Dzeltenā Olplūme’. Šogad lieli augļi bijuši šķirnei ‘Viktorija’. Arī šo šķirņu augļus saimniecībā vāc vienā lasījumā.
Nav apmierinājusi šķirne ‘Violetta’, kurai augļi pasīki un plaisā, bet koki slimīgi, pamazām aiziet bojā. Arī šķirne ‘Renklod Raņņij Doņeckij’ neapmierina, jo tās augļi pūst.
Pēdējos gados E. Grīnbergs ir ļoti apmierināts ar ‘Latvijas Dzeltenās Olplūmes’ ražu. Šī šķirne iepriekšējos gados bijusi vidēji ražīga, bet šogad visi koki bija pat ar pārbagātu ražu. Šķirne iestādīta starp ‘Viktoriju’ un ‘Stenliju’. Bagāti ražoja arī rindas galā iestādītie ‘Nansi Mirabeles’ koki.
Savukārt Ventspils novada Zirās saimniecībā Kalnarāji vecākais plūmju stādījums 0,5 ha platībā ir 15 gadus vecs. Pārsvarā tiek audzētās pazīstamās šķirnes ‘Viktorija’, ‘Komēta’, ‘Ullena Renklode’, ‘Latvijas Dzeltenā Olplūme’, ‘Edinburgas Hercogs’. Apdobes tiek apstrādātas ar herbicīdiem, rindstarpas pļautas. Dārzā slimību bojājumi novēroti maz. Pavasarī dārzs smidzināts pret zāģlapseni, plūmes tomēr bojājis tinējs. Jaunajā stādījumā pirmā raža šogad bijusi šķirnēm ‘Viktorija’ un ‘Komēta’. Raža šogad visām šķirnēm bijusi mazāka nekā citus gadus, arī ‘Latvijas Dzeltenajai Olplūmei’, vienīgi ‘Viktorijai’ raža bijusi laba.
Kā ‘Dzeltenā Olplūme’ šogad ražoja Latgalē un Vidzemē
Salnas pavasarī nebija visur. Tur, kur tās bijušas, vairāk cieta agri ziedošās šķirnes, tādas kā ‘Komēta’, arī Kaukāza plūmes. Olplūme ir vēlu ziedoša šķirne, tas to glāba no ziedu nosalšanas Latgalē. Tomēr raža bija daudzviet neliela ne tikai iepriekšējā gada pārbagātās ražas dēļ, bet arī mitruma trūkuma dēļ, kas bijis iemesls pastiprinātai augļaizmetņu nobirei. To, ka lietus mākoņi visu vasaru gājuši garām, sevišķi izjutušas plūmes Andrupenes pakalnu virsotnē.
Vestienā, avotaina kalna galā vecās audzes malās, plūmes, lai arī jau liela auguma, tomēr vēl ar veselīgu lapojumu un zarojumu šogad ražoja labāk nekā pērn. Ļoti priecājāmies, ka saimnieks no savas audzes, kā arī no pagājušā gada rudenī Latgalē dažādās audzēs saraktajām sakņu atvasēm iestādījis jaunu dārzu un to rūpīgi kopj.
Arī Druvienā kādā piemājas dārzā olplūmes šogad bija ražojušas ļoti bagātīgi. Kad tur nokļuvām, bagāta raža bija tikai vienam kokam, kuram augļi nogatavojas stipri vēlāk par pārējām. Acīmredzot tas ir olplūmes sēklaudzis, kas no pārējām atšķiras tikai ar augļu ienākšanās laiku. Tātad taisnība J. Penģerotam-Svešajam, kurš 1914. gadā rakstīja, ka olplūmes bērni ir stipri līdzīgi mātes šķirnei. Saimniece sakņu atvases ieguvusi Rankā no kāda nozāģēta ļoti veca olplūmes koka.
Olplūmju ražība, augsnes mitrums un koku aplapojums
Tas, ka labāk ražo plūmes, kurām ir veselīgas, spēcīgas lapas, pietiekami daudz jauno dzinumu un gaisma piekļūst visiem zariem ar augļzariņiem, bija redzams pārliecinoši. Novecojušiem kokiem ir tikai nedaudz lapotu zaru, bet daudz ir kailu, ar ķērpi klātu resnāku vai tievāku zaru augstu stumbra galotnēs. Vecie dārzkopji tos sauca par liekēžiem, kas arī jābaro.
Nevar gaidīt, ka ražot spējīgie zari tiks ar barības vielām apgādāti pietiekami, tiem taču tajās jādalās ar liekēžiem. Vecajās audzēs vajadzētu veikt kaut minimālu sakopšanu, tās izretināt, lai koki gaismas meklējumos neaugtu tikai uz augšu. Lai nu kā, bez jauniem dzinumiem lapu, ziedu un augļu apgāde ar ūdeni un barības vielām nebūs pietiekami laba. Tad pavasarī noderētu zaru īsināšana.
Jāatgādina, ka patsakņu plūmēm patīk auglīga, trūdvielām bagāta un mitra augsne. Skaists, regulāri pļauts zālājs tām diezin vai to visu nodrošinās. Uz Kaukāza plūmes sēklaudžiem acotajām turpretī labāk patīk dziļi irdenas, gaisu saturošas augsnes. Ja rindstarpās, kur to saknes atrodas visvairāk, būs melnā papuve, tām mitruma pietiks.
Interesanti, ka šogad bija olplūmes formas, kuru ziedi bija klaji ar labi attīstītām putekšnīcām, bet bija arī tādas formas, kuru ziediem bija vairāk ziedlapiņu, bet putekšnīcas bija labi attīstītas tikai daļai no ziediem. Vai tas bija noteicošais formas ražībai, grūti pateikt, jo ļoti dažādi bija arī pārējie apstākļi. Trūkst arī novērojumu par citiem gadiem.
Plūmju stādījumu kopējās platības pēdējos gados ir samazinājušās, un ražas kopievākums ir neliels, tāpēc veikalos vietējās plūmes redz ļoti reti. Tiesa, pēdējos gados gan ir iestādītas jaunas platības vairākās Latvijas vietās gan integrētā, gan bioloģiskā audzēšanas sistēmā.
Mazdārziņos pēdējos gados bieži visu ražu iznīcināja zāģlapsenes un plūmju tinēja kāpuri, jo iedarbīgu insekticīdu to daudzuma ierobežošanai nav. Domājams, mazdārziņos prātīgāk būtu nemeklēt ķīmiskos līdzekļus, bet savākt nobirušos augļus ik otro dienu, kamēr kāpurs vēl nav pārvācies uz ziemošanu augsnē, un tos iznīcināt. Par to, ka kāpuri būtu bijuši olplūmes augļos, audzētāji pērn nesūdzējās, un arī šogad par kāpuriem augļos dzirdēts tikai Alsviķos.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
