Kā šodien klājas ”Mājas Viesa” publikāciju varoņiem? 1
Putns, kurš ligzdo dzimtenē . 2002. gada 24. maija ”Mājas Viesī” lasītāji iepazinās ar arhitektu MĀRI PUTNU, kurš firmā ”Sarma & Norde” palīdzējis projektēt plaši pazīstamus objektus – tirdzniecības centru ”Alfa”, ”Valdemāra centru”, ”Lido” Krasta ielā…
– Lai gan tagad arhitektiem, būvniekiem darba ir mazāk, tomēr pasūtījumus atrast var. Doties prom no Latvijas negatavojos, kaut gan esmu pat uzvarējis starptautiskos konkursos. 2005. gadā izveidoju savu uzņēmumu – ”Studio perspective”, kurā ar moderniem tehnikas līdzekļiem vizualizējam nekustamo īpašumu projektus, lai klientam, kam nav speciālās arhitekta izglītības, būtu vieglāk saprast, kāds objekts izskatīsies, kad tiks uzbūvēts. Jau 2005. gadā iepazīstinājām ar Nacionālās bibliotēkas ēkas tēlu, nesen prezentējām RTU Ķīpsalas kompleksu, kas atradīsies Ķīpsalas studentu ciematā. Vizualizēts arī valsts pasūtījums – Rīgas Stradiņa Universitātes jaunā ēka Imantā, Anniņmuižas bulvārī. Veicam arī reklāmas pasūtījumus, vizualizējam etiķetes, logo, zīmolus… Izstrādājam firmām jaunu stilu. Studijas darbā iesaistījusies arī mana dzīvesbiedre Sanita. Mums ir atvasīte – meita Elizabete, mācās jau piektajā klasē. Viņa iecerējusi kļūt par rūpnieciskā dizaina speciālisti.
Priecājos un baudu dzīvi
2002. gada 24. maija ”Mājas Viesī” žurnāliste Ilze Vītola stāstīja par a/s ”Lauku Avīze” un Latvijas Televīzijas kopdarba seriāla ”Likteņa līdumnieki” filmēšanu un Enijas lomas atveidotāju aktrisi IEVU PĻAVNIECI. Uz jautājumu, ko māksliniece pārņēmusi no Enijas, viņa atbild īsi un sprigani:
– Kad filmējām “Likteņa līdumnieku” pirmo daļu “Enijas bize”, man bija “zēngalviņa”. Tādēļ ir sanācis, ka no Enijas esmu pārņēmusi bizi.
Patlaban priecājos par dzīvi. Baudu to. Uzskatu, ka vērtīgākais, jebkurā sfērā darbojoties, ir humora izjūta un veselīga pašironija. Šobrīd mani var skatīt Dailes teātra izrādēs “Finita la comedia!”, “Marlēna”, “Ābels un Olga”, kā arī “Austrumu robežā” izrādēs “Dzejnieki. Nakts. Bohēma” un “Pikantā zvaigzne”.
Tikko beidzu sagatavošanās periodu izrādei “Sūnu ciema zēni” Dailes teātrī, tā ka darba pietiek.
Vītoli palīdz tikt uz zaļa zara
Latvietis no Venecuēlas, bijušais būvuzņēmējs VILIS VĪTOLS – dāsns mecenāts. Viņš ar dzīvesbiedri MARTU izveidojis Vītolu fondu un piešķir stipendijas talantīgiem studentiem. Par šo arī dvēselē bagāto personību vairāk uzzinājām 2002. gada 12. jūlija ”Mājas Viesī” – rakstnieces un žurnālistes Evas Mārtužas publikācijā.
– Uz dzīvi Latvijā ar sievu pārcēlāmies pirms 14 gadiem. Nekad neesam šo soli nožēlojuši. Esam vērojuši un piedalījušies Latvijas patstāvības stiprināšanā. Ir sāpīgi noskatīties, ka daudziem cilvēkiem te joprojām klājas grūti. Tomēr nevar noliegt, ka viss pamazām, kaut ar lielām grūtībām, uzlabojas. Ceru, ka plānotajā laikā iestāsimies eirozonā, spersim pēdējo soli Latvijas atjaunotai pilnīgai dalībai Rietumu civilizācijā. Lielākā daļa mūsu bērnu un mazbērnu tagad dzīvo Latvijā. Abi ar sievu esam pensijas gados, bet turpinām strādāt, tagad vairāk bezpeļņas jomā – Vītolu fondā un Kokneses fondā. Esam iepazinuši daudzus draugus, domubiedrus un atbalstītājus. Vītolu fonds administrē 176 dažādu privātpersonu, uzņēmumu, fondu un organizāciju stipendijas, kopā vairāk nekā 600. Ar prieku vērojam, ka arvien vairāk cilvēku iesaistās dažādos labdarības pasākumos. Arī šajā ziņā Latvijā ir vērojams progress. Kokneses fonds veido Likteņdārzu. To pagājušajā gadā apmeklēja ap 100 000 cilvēku. Likteņdārzs ir piemiņas vieta visiem tiem, kas Latvijai zuduši 20. gadsimta gaitā, tas ir piemineklis mūsu tautas sīkstumam un izturībai. Tā mums daudziem ir vieta, kur smelties spēku.
