Kā smieties vairāk, un kāpēc tas ir veselīgi 2
Izjokošana un gatavība būt izjokotam aprīļa pirmajā dienā mudina būt modram, tomēr labs joks dāvā arī prieku un daudz smieklu. Veselīgi būtu bagātīgu smieklu devu patērēt arī ikdienā, jo – ticiet vai ne – tā var pasargāt no slimošanas!
Regulāra smiešanās var nebūt ikdienas veselīgo ieradumu sarakstā, taču ķiķināšanai, irgošanai, pat “zviegšanai” un “rēkšanai” – sauciet to, kā vēlaties – ir pozitīva ietekme uz garastāvokli, psihisko un sirds veselību, un šo sarakstu varētu turpināt vēl un vēl. Tas tādēļ, ka smejoties smadzeņu darbība izmainās un tādējādi samazina reakciju uz stresu. Savukārt stress, kā zināms, var būt vainojams dažādu slimību ierosmē.
Smiešanās ir vērtīga – liecina dati
Smiekli ir fiziska izpausme, reaģējot uz kaut ko jocīgu. Iespējams, esat dzirdējuši izteicienu: smiekli ir labākās zāles. Izrādās, ka tam patiešām ir pamatojums. “Smiekli var palīdzēt samazināt iekaisumu, uzlabot asinsriti un imūnsistēmas darbību,” pētījumos iegūtos datus komentē “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone. Lai arī šādu datu nav milzums, tomēr tie samērā pārliecinoši uzrāda, ka smiešanās sniedz nelielu ieguldījumu veselībā. Pētījumi, kas analizē cilvēka smadzeņu darbību smiešanās laikā, uzrāda, ka smiekli var stimulēt pašdziedināšanos, līdzīgi, kā tas novērots meditējot. Tieši šī ietekme uz smadzenēm var uzlabot labsajūtu dažos pārsteidzošos veidos.
Tiesa, slimības gadījumā ārstēšanai jānotiek tik un tā, taču turēšanās pie labas omas un ieradums meklēt izsmiešanās iemeslus noteikti būs palīdzošs atveseļošanās gaitā. Turklāt ir vēl papildus ieguvumi. “Smaids un veselīgu smieklu šalts var ļaut domāt skaidrāk un radošāk, un stiprināt saikni ar līdzcilvēkiem,” teic Ērika Pērsone. Proti, ar skaidru prātu pieņemsim labākus lēmumus par savu veselību, bet draugu loks būs atbalstošs ne tikai svētkos vai ikdienā, bet arī krīzes laikā, par kādu uzskatāma ikviena slimība.
Smiekli – veids kā justies labāk tagad un tūlīt
Kur slēpjas smieklus spēka noslēpums? “Jūs nevarat vienlaikus gan smieties, gan stresot,” atbild farmaceite un skaidro, ka kārtīga smiešanās izraisa organismā labsajūtu veicinošo ķīmisko savienojumu izdalīšanos, kas palīdz mazināt sāpes un trauksmi. Pašironija un tai sekojoša pasmaidīšana vai pat smiekli pašam par sevi ir patiešām labs veids, kā izvairīties no ikdienas stresa, ko rada, piemēram, atrašanās sastrēgumā, starpgadījums virtuvē, kad saplīsis trauks un kaut kas izlijis, vai cita ikdienišķa ķeza. Smiekli ir viens no ātrākajiem veidiem, kā justies labāk.
Kādā metaanalīzē 45 randomizētās kontroles grupās tika aplūkota smieklu ietekme (vai nu spontāni, vai “imitēti”), un, salīdzinot ar kontroles grupām, kurās smiešanās netika īpaši veicināta, atklājās, ka smiekli cilvēkiem ar mentāliem vai somatiskiem traucējumiem (Mayo klīnikā tie definēti kā traucējumi, kuros fiziski simptomi izraisa emocionālu stresu) ietekmē psihisko veselību – uzlabo garastāvokli, labklājību, dzīves kvalitāti un samazina trauksmi, depresiju un nogurumu. Taču nozīmīgākais atklājums šajā metaanlīzē – fakts, ka lielāks efekts bija sasniegts, kad cilvēki smējās kopā ar citiem (salīdzinājumā ar smiešanos vienatnē), jo smieklu vibrācijas var būt lipīgas.
Tātad – nav šaubu, ka mums ir jāsmejas vairāk un biežāk. Taču kā “aplipināties” ar humoru un smiešanos un, kas vēl svarīgāk, aplipināt ar šo veselīgo bacili citus?
6 padomi, kā ieviest savā dzīvē vairāk smieklu
Lai ieviestu ikdienā smieklus, nav pat jāsmejas skaļi, saka farmaceite: “Ieraugot kaut ko smieklīgu, vai uzjautrinošu un fiksējot to, jūs gūstat spēcīgas emocionālas priekšrocības. Jums ir divas izvēles – vai nu palaist jautro mirkli garām nepamanītu, pat prātā par to nepasmaidot, vai arī atplaukt, piefiksēt un pārvērst to jaukā jokā, kas pēcāk varētu uzjautrināt draugus un kolēģus, izraisot smieklu kaskādes.”
Tā tas tiešām ir, ka humors ļauj ieraudzīt lietas un norises jaunā un negaidītā gaismā. Humora izjūta allaž ir saistīta arī ar asu un vērīgu prātu. Ne velti latviešu valodā ir vārds asprātība, kas jau pēc noklusējuma paredz intelektuālu darbu laba joka izveidē. Tas nozīmē, ka darbs, ko ieguldīsim savos un līdzcilvēku smieklos, atmaksāsies arī kā prāta spēju uzlabošana. Tomēr farmaceite, kurai ikdienā nākas saskarties arī ar sāpēm un slimībām, brīdina, ka jokot vienmēr ir jāzina robežas: “Ne mēs, ne apkārtējie, ne sabiedrība kopumā nekļūs veselāka un veselīgāka, ja mēģināsim risināt sarežģītas, piemēram, ar diskrimināciju saistītas problēmas, apsmejot, vulgarizējot vai ignorējot citu sāpes un ciešanas.
Labvēlīgs smaids un pašironija ir nozīmīga tādēļ, ka tā ļaujam sev saskatīt dzīves vieglāko pusi, atbrīvoties no spriedzes un uzlādēt savu iekšējo “akumulatoru”, kas ikdienas slodzē un steigā mēdz “nosēsties”.”
Nebaidies kļūt smieklīgs
Nav jābūt profesionālam komiķim, lai smietos un smīdinātu. Humors nav tikai talants, tas ir izkopjams ieradums. Ievies ieradumu ikdienas situācijās saskatīt jocīgo pusi, jo sevišķi, publiskā situācijā. Piemēram, ja gadās kāda ķeza, pasmejies kopā ar cilvēkiem, kuri ir blakus: “Tagad, kad esmu pievērsis jūsu uzmanību…” Ņem vērā labi zināmo: dzīvē jebkas var būt drāma vai komēdija, tas ir atkarīgs tikai no skatupunkta. Ja kaut kas šķiet smieklīgs, nevaldi smieklus, neaprobežojies ar smaidu, bet smejies skaļi (tomēr atceries, ka ar smiekliem nedrīkst pazemot citus!). Sākumā tas var šķist samāksloti, taču pēc kāda laika atslābsi, dabiski smiesies biežāk un skaļāk, un aplipināsi ar smieklu vitamīniem arī citus.
Meklē jautrību
“Doomscrolling” — tā dēvē tendenci patērēt galvenokārt negatīvas ziņas. Proti, tas ir ieradums ritināt sociālos medijus un ziņu plūsmas, meklējot nomācošu un negatīvu informāciju. Ja tāds ieradums piemīt, būtu vēlams to koriģēt, cenšoties apzināti meklēt ziņas ar vieglāku, humoristiskāku saturu.
Paņem smieklu pauzi
Iestati tālrunī “modinātāju jautrībai”. Pētījumi liecina, ka plānota 15 minūšu humora pauze var palielināt produktivitāti. Sāc ar piecām minūtēm – noskaties tālrunī kādu smieklīgu video! Un neaizmirsti iestatīt otru modinātāja signālu, kas atgādina atgriezties pie darba, kā arī mazliet izkustēties.
Izmēģini vingrinājumu “3 smieklīgas lietas”
Noteikti ir dzirdēts par veselīgu ieteikumu rakstīt dienasgrāmatu, fiksējot visu, kas noticis konkrētajā dienā. Tas ir brīnišķīgs ieteikums, taču ej soli tālāk! Humora žurnāls varētu būt tikpat iedarbīgs. Kāds neliels pētījums atklāj, ka cilvēkiem, kuri nedēļas garumā katru vakaru pārdomāja un pierakstīja trīs uzjautrinošus dienas notikumus, samazinājās depresijas simptomi un palielinājās vispārējais laimes stāvoklis līdz pat sešiem mēnešiem. Humora dienasgrāmata māca saredzēt smieklīgo un ne tikai. Tā palīdz arī noformulēt jocīgo patiešām smieklīgi un attīsta domātāja un stāstnieka prasmes.
Smejies, lai labāk mācītos
Labs noskaņojums var veicināt mācīšanos, stiprināt atmiņu, un tādējādi var palīdzēt saprast un saglabāt informāciju. Ilgstoša stresa laikā izdalītais hormons kortizols bojā smadzeņu zonu, kurai ir nozīme mācībās un atmiņas procesos. Taču smiekli, kā jau noskaidrojām, ir spēcīgs ierocis cīņā ar stresu. Pētījumi liecina, ka tie palīdz novērst šo bojājumu un atvieglo jaunu atmiņu veidošanos.
Nebaidies priecāties
Spēja pasmieties par sevi palīdz tikt galā ar grūtībām un pārdzīvot nelaimes, tostarp veselības problēmas un slimības. “Kad notiek kaut kas nelāgs vai satraucošs, kas tāds, kas rada stresu, padomā, kā to varētu risināt ar lielāku humora vai vieglprātības devu. Tas trenē smadzenes saskatīt smieklīgo sarežģītās situācijās. Tomēr, ja smieties vai cīnāties ar smagākiem garastāvokļa traucējumiem ir grūti, vislabāk ir meklēt profesionālu terapeita vai ārsta palīdzību,” saka farmaceite, piebilstot, ka pirmo palīdzību un padomu vienmēr var jautāt arī vispieejamākajā veselības aprūpes iestādē – aptiekā.
Nomierināties un izgulēties, lai jokotu un smietos sirsnīgāk
Nereti izplūst smieklos un bārstīt jokus liedz miega trūkums vai nespēja tikt galā ar vieglu stresu un nelielu trauksmes sajūtu. Tādos gadījumos palīdzību var meklēt aptiekā.
“Nervu sistēmas stiprināšanai derēs fitoterapijas preparāti, sākot no zāļu tējām līdz augu, piemēram, vilkābeles augļu, māteres vai pasifloras aktīvo vielu saturošiem līdzekļiem.
Ja stress ietekmē miega kvalitāti, var ieteikt relaksējošas tējas vai augu ekstraktus, kas satur baldriānu, melisu, piparmētru, apiņus – šiem augiem piemīt nomierinoša un miegu veicinoša darbība. Aptiekā ir pieejams arī plašs uztura bagātinātāju klāsts, kas veicina iemigšanu un uzlabo miega kvalitāti. Daudzi aptiekas klienti dod priekšroku tieši šiem līdzekļiem, jo tie ir ērti lietojami un pieejami kapsulu, tablešu vai izsmidzināmā veidā.”
Kā ar smieklu tabletēm? Būtu labi, ja arī tādas būtu nopērkamas!
“Lai arī medicīnā, piemēram, zobārstniecībā tiek lietota tā saucamā “smieklu gāze” (tās sastāvā ir slāpekļa oksīds), kapsulā iestrādāta smieklu deva aptiekā vēl nav iegādājama,” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone. “Smieties un attīstīt humora izjūtu būs jāpapūlas katram pašam. Kādēļ gan to nesākt 1.aprīlī – dienā, kad izjokošanas prasmi ceļam īpašā godā?!”
