Kā smēķēšana ietekmē iespējamību saslimt ar Covid-19? 25
Grieķijā 29. un 30. septembrī norisinājās nu jau ceturtais samits, kas veltīts tabakas kaitējuma mazināšanai.
Ceturto zinātnisko samitu “Tabakas kaitējuma samazināšana: jauni produkti, pētniecība un politika” – virtuālo pasākumu, kurā piedalījās zinātnieki no visas pasaules, organizēja jaunizveidotā Starptautiskā smēķēšanas kontroles un kaitējuma mazināšanas asociācija SCOHRE.
Viena no samita diskusijām tika veltīta tēmai, kas skar smēķēšanas ietekmi un iespējamību saslimt ar Covid-19.
Pētnieks no Grieķijas Konstantīns Farsalinoss norādīja, ka, vērtējot vēsturiskos datus, smēķēšana palielina riskus saslimt ar respiratorām slimībām.
Savukārt atmešana šādus riskus samazina. Vienlaikus viņš norādīja, ka dati par to, vai smēķētājiem ir palielinātas iespējas saslimt ar Covid-19, nav tik viennozīmīgi.
Iepriekš izskanējis, ka arī tā dēvētā veipošana palielina riskus saslimt ar Covid-19. Pašreiz pieejamie dati liecina, ka smēķētājiem tomēr nav palielināts risks saslimt ar Covid-19, turpināja Farsalinoss.
Viņš uzsvēra, ka, piemēram, Ķīnā liela daļa vīriešu smēķē, taču, pētot un analizējot datus par hospitalizētajiem, slimnīcās nenonāk tikai vīrieši.
Tāpat Izraēlā veiktie pētījumi liecina, ka smēķētājiem ir mazāka iespēja vieglā formā saslimt ar Covid-19. Līdzīgi pētījumi, ka Covid-19 saslimšana proporcionāli retāk tiek noteikta smēķētājiem, veikti arī Lielbritānijā.
“No saslimušajiem mazāka daļa ir tieši smēķētāji. Vai tas nozīmē, ka smēķēšana pasargā no Covid-19?” retoriski vaicāja Farsalinoss. “Nē! Smēķēšanu nevar izmantot kā pasargāšanos no Covid-19,” viņš uzsvēra.
Vienlaikus šādi dati norāda, ka tas ir pētīšanas vērts jautājums. Farsalinoss norādīja, ka vairāki pētnieki nākuši klajā ar hipotēzi, ka, iespējams, nikotīns mazina iespējamību saslimt ar Covid-19 vieglā formā.
“Nikotīns nav panaceja, nepieciešams krietni vairāk pētījumu un pierādījumu,” sacīja Farsalinoss, akcentējot to, ka tiem cilvēkiem, kuri smēķē un saslimst ar Covid-19, ir krietni lielāka iespēja nomirt. Par to liecina pašreiz ievāktie dati.
Diskusijā piedalījās arī pneimonologs no Atēnām Maiks G. Toumbiss, kurš sacīja, ka Covid-19 ieviesis dažādas izmaiņas cilvēku dzīvēs. “Dzīvojam citādāk, ir ierobežojumi.”
Runājot par smēķēšanas ietekmi uz saslimšanu ar Covid-19, Toumbiss sacīja, ka cilvēks, kurš smēķē, bet saslimst ar Covid-19 smagā formā un nonāk slimnīcā, parasti slimo vēl smagāk nekā tie, kuri nesmēķē.
“Smēķēšana ir viens no riska faktoriem smagākai saslimšanai un mirstībai, ja saslimst ar Covid-19,” viņš uzsvēra, vienlaikus norādot, ka ne visi smēķētāji saslimst ar Covid-19.
Iespējams, ka pozitīvu testu vieglu saslimšanu gadījumos smēķētāju vidū ir mazāk nekā nesmēķētāju starpā.
“Cilvēkiem, kuri smēķē, lai arī, iespējams, viņiem iespējamība saslimt ar Covid-19 ir mazāka, ir lielāka iespējamība nonākt slimnīcā, kā arī nomirt no šīs saslimšanas, ja saslimšana tomēr ir notikusi,” skaidroja Toumbiss.
Viņš gan sacīja, ka pašlaik nav pietiekami daudz datu un pierādījumu tam, lai varētu spriest par patieso smēķēšanas ietekmi uz saslimšanu ar Covid-19.
Starptautiskā smēķēšanas kontroles un kaitējuma mazināšanas asociācija SCOHRE skaidro, ka mūsdienās palielinās to cilvēku skaits, kuri vēlas atmest ierasto tabaku, pārejot uz mazāk kaitīgiem nikotīna uzņemšanas veidiem.
Organizācija norāda, ka arvien jaunos pētījumos tiek pierādīts, ka nopietnas saslimšanas izraisa tieši klasiskie tabakas izstrādājumi, tāpēc, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un iespējas, jāstrādā, lai cilvēkiem, kuri vēlas atmest smēķēšanu, tiktu piedāvāti mazāk kaitīgi nikotīna uzņemšanas veidi.
