Kā smaržīgo dzērienu gatavo tā dzimtenē? Jura Lorenca vēstules no kafijas dzimtenes Etiopijas 3
Atzīšos – esmu atkarīgs no kafijas, bez smaržīgā dzēriena tases man grūti iesākt dienu. Leģenda stāsta, ka kafiju nejauši atklājis kāds etiopiešu kazu gans. Viņš esot ievērojis, ka kazas, nobaudījušas kafijas koka ogas, sprigani lēkā un ilgi nedodas pie miera.
Ir 2017. gada februāris, un es esmu nonācis kafijas dzimtenē- Etiopijā. Lidmašīna no Stambulas galvaspilsētā Adisabebā ielido vienos naktī. Zinot, ka “melnajā” Āfrikā pa pilsētu nakts tumsā vienam labāk neklaiņot, es atlikušās stundas līdz rītausmai nosnaužos turpat uz lidostas soliņa. Ap septiņiem rītā lec saule, ko es sagaidu ar kūpošas kafijas tasi turpat lidostas kafejnīcā.
Kafija savā dzimtenē tiešām ir lieliska. Bet kā to gatavo? Reta ģimene pērk veikalā maltu kafiju vai jau grauzdētas pupiņas. Toties tirgos nopērkamas zaļas kafijas pupiņas, kuras mājās īpašās plakanās pannās uz uguns sagrauzdē, sagrūž piestā un tūlīt pagatavo smaržīgo dzērienu. Tā kā grauzdēšanas pannu forma un procesa laiks nav standartizēti, saprotams, ka katra ģimene vāra savu “īpašo kafiju”, līdzīgi kā Indijā katrā mājā ir sava karija pastas recepte (indieši to nepērk veikalā, bet gatavo paši).
Etiopijas pilsētās un ciemos ielu malās redzamas sievietes, kas grauzdē kafijas pupiņas un turpat uz oglēm to arī vāra. Cena par tasi dzēriena- piecas Etiopijas birras jeb divdesmit eirocenti. Šķiet, tas šeit ir visvieglāk uzsākamais bizness. Dažkārt pieminētā etiopiešu “kafijas ceremonija” ir vairāk tūristiem domāta izrāde. Patiesībā šis rituāls atkārtojas neskaitāmas reizes- katrā mājā un katru dienu. Etiopija ir zeme, kur cilvēki kafiju rītos dzēra jau tad, kad eiropieši par to vēl pat nebija dzirdējuši un brokastis iesāka ar kausu alus.
Divi vārdi, kas joprojām atrodami pasaules kartē – Kaffa un Moka. Kaffa – pilsētiņa Etiopijā, kas devusi vārdu pašai kafijai un arī šodien ir svarīgs šis kultūras audzēšanas reģions. Savukārt Moka ir jau pa pusei pamesta ostas pilsēta Jemenā, Sarkanās jūras krastā. Tieši no Mokas savu ceļu uz Kairu vai Konstantinopoli un tālāk uz Eiropu sāka Jemenā audzētā kafija. 15. gadsimta sākumā to jau dzēra visā islāma pasaulē, bet tikai 16. gadsimta beigās kafija beidzot iekaroja arī Eiropu. Lai nu kā, bet Moka ir vieta, kas joprojām dod nosaukumus neskaitāmām kafejnīcām, tortēm, konfektēm un liķieriem visā pasaulē.
Ne Etiopija, ne Jemena vairs nav nozīmīgākās kafijas audzēšanas vietas, par tādām kļuvusi Dienvidamerika, Rietumāfrika, Indonēzija. Bet ko gan mēs šodien iesāktu bez acīgā etiopiešu gana?
Juris Lorencs
Zivaija, Etiopija, 2017. gada februāris
