Kā skolotāji ietekmējuši jūsu dzīves ceļu? 0
Svētdien Latvijā svinam Skolotāju dienu, tādēļ sabiedrībā zināmiem cilvēkiem jautāju par pedagogu nozīmi cilvēka karjerā un turpmākajā dzīvē.
Raimonds Bergmanis, spēkavīrs: ”Manās acīs skolotāja profesija ir viens no cienījamākajiem arodiem. Zinu, ka jebkurš skolotājs – gan tie, kas mācīja mani, gan tie, kuri pašlaik skolo manus bērnus, – savu darbu cenšas paveikt pēc labākās sirdsapziņas. Nebūtu pareizi izcelt kādu konkrētu skolotāju, jo dzīvē noderējuši visi priekšmeti – gan fizika, ķīmija, latviešu valoda, gan darbmācība un fiziskā audzināšana. Taču, ja runā par sportisko pusi, būtu jāpiemin mans fizkultūras skolotājs Tilmanis. Viņš bija ļoti prasīgs. Atceros, ka ziemā mums notika slēpošanas stundas Mežaparkā. Pēcpusdienās nosaluši braucām pārpildītā trolejbusā, bet nesūdzējāmies. Mūsdienu pilsētas skolēniem, iespējams, tas varētu šķist jocīgi. Viņš iesaistīja arī tos, kam sports tik labi nepadevās. Skolotājiem vēlētos teikt paldies par dzīves skolu.”
Rodrigo Fomins, mūziķis: ”Būtiskākais skolotāja uzdevums – pamanīt sava skolēna potenciālu un virzīt viņu uz mērķu sasniegšanu, pat ja skolēnam konkrētajā brīdī neko negribas un ir slinkums mācīties. Man bija līdzīgi ar vijoles spēli, taču Natālija Tilgale, vokālā skolotāja Liepājas mūzikas vidusskolā, bija toleranta, vajadzīgajā brīdī sniedza drauga plecu, savukārt daudzos gadījumos mācēja būt stingra un korekti novilka robežas.”
Uģis Muskovs, Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs: ”Skolas laikā šķita, ka stingrākie un prasīgākie skolotāji ir tie sliktākie, savukārt izaugot sapratu, ka tieši viņi devuši nozīmīgāko zināšanu bagāžu turpmākajai dzīvei. Arī mana vecāmamma bija pedagoģe, taču mani nemācīja. No saviem skolotājiem atminos klases audzinātāju Ingu Eicēnu – latviešu valodas un literatūras skolotāju. Arī pārējie skolotāji bija zinoši un sniedza mums pašu labāko. Paldies viņiem par izturību!”
Jānis Dombrava, politiķis: ”Mācoties Natālijas Draudziņas ģimnāzijā, man bija paveicies ar vēstures skolotājiem. Atmiņā visvairāk palikusi pirmā vēstures pasniedzēja – Sandra Kalniete, kas iemācīja konceptuālo domāšanu. Savukārt Valda Indāne bieži vien tēmu izklāstu balstīja savā bagātajā pieredzē, lika izteikt viedokli, ieinteresēja par vēstures jautājumu likumsakarībām. Tieši viņas ietekmē lielā mērā turpināju vēstures studijas. Gribas pieminēt arī informātikas skolotāju Imantu Gorbānu, kam esmu pateicīgs par daudzām praktiskām iemaņām, kā arī pēdējo klases audzinātāju Guntu Gultnieci, ar ko bija ļoti labas attiecības. Skolotāju spēkos ir iedot skolēniem pašapziņu, ticību, ka viņi būs tie, kas veidos mūsu valsts nākotni.”
