10
Ja runā par bēgļiem, kā vērtējat Latvijas lomu šajā procesā? Pie mums ik pa laikam tiek atsūtīta kāda grupiņa, saņem statusu un bēg tālāk. Tagad gan daži atgriezās, jo neesot darba atļaujas Vācijā. Bet Latvijas algas viņus neapmierinot, par tādām nestrādāšot.
Tas ir pilnīgi normāli. Latvija nevar piedāvāt tik treknus sociālos pabalstus, kādi tie ir Vācijā vai Zviedrijā. Mums ir jāizskata pieteikumi un tie, kam šis statuss nepienākas, jāsūta atpakaļ. Tiem, kas saņēmuši statusu, ir izvēle – vai nu palikt te un integrēties, vai arī doties tur, kur viņi uzskata par labāku. Viņi ir brīvi cilvēki.
Pārvietoties var, bet strādāt nevar. Un tad tādi neapmierinātie brauc atpakaļ uz Latviju…
Mūsu problēma tuvākajā laikā nav bēgļi. Jautājums ir – vai mēs vēlamies Latvijā redzēt kādu ārvalstu darbaspēku vai ne. Tā ir ļoti jūtīga tēma. Latvijas uzņēmēji jau šobrīd sūdzas, ka viņiem trūkst darbaspēka. Politiķi baidās izvērst šādu diskusiju, jo sabiedrībā viedoklis ir samērā negatīvs, taču par to nāksies runāt. Un te mēs varam atcerēties Kārli Ulmani – latviešiem patīk viņu atcerēties kā labu saimnieku, bet nevajag aizmirst, ka viņa laikā Latvijā ieradās tūkstošiem viesstrādnieku.
Jautājums ir – vai tas rada draudus nacionālajai identitātei?
Precīzi. Tāpēc jārada integrācijas iespējas un piedāvājums, lai šādi draudi nerastos.
Nesen izplatījāt kritisku viedokli par savu partiju “Vienotība” – tā esot kā kuģis, kas uzskrējis uz sēkļa, nu esot jāuzņem straujš temps tālākajam ceļam.
Lielākā problēma partijā ir, ka mēs nespējam līdz galam saņemties un tikt pāri izaicinājumiem. Mums ir līdzīgi kā ar nupat pieminēto Eiropas līderību – “Vienotība” ir cietusi vairākus sāpīgus zaudējumus un palikusi bailīga. Ir jābūt spēcīgākiem piedāvājumiem. Cilvēki sagaida aktivitāti. Mēs vairs neesam premjera partija, varam atļauties asākus, izaicinošākus piedāvājumus visās jomās. Jāatkārto vecais teiciens – jākāpj ārā no ierakumiem.
Daži “Vienotības” biedri kritizēja, ka jūs pats esot ātri pametis kongresu, tātad partijas darbā aktīvi varbūt nemaz negribat piedalīties, tikai no malas vērtēt.
Es noteikti esmu gatavs piedalīties, būt aktīvs un nebaidos kļūdīties. Tikai jāņem vērā, ka es neesmu nacionālajā politikā, un mans darbs lielāko nedēļas daļu ir ārpus Latvijas robežām. Bet ierosinājumi man ir – piemēram, ieviest nodokļu atvieglojumus zemessargiem. Šie cilvēki savas brīvdienas brīvprātīgi ziedo valstij, tad arī valsts viņiem varētu nākt pretī. Turklāt tas palīdzētu popularizēt Zemessardzes ideju, mudinot arvien vairāk cilvēku iesaistīties. Drošība un labklājība – tie ir divi galvenie Latvijas politikas mērķi.
Vai redzat, ka Piebalga kungs varētu vadīt “Vienotību” līdz Saeimas vēlēšanām?
Mēs ievēlējām Andri Piebalgu ar lielām cerībām. Tajā brīdī mums nebija labāka kandidāta, kurš būtu gatavs uzņemties partijas vadību. Es novēlu partijas vadītājam ap sevi veidot aktīvāku un agresīvāku komandu. Viens pats viņš nevarēs paveikt to, kas nepieciešams.
