Kā skolas ikdienā palīdzēt iejusties bērniem ar garīgās veselības traucējumiem? 1
Ikdiena skolā norit saspringtā mācību procesā, skolēnu nepārtrauktā savstarpējā mijiedarbībā un ciešā sadarbībā ar skolotājiem. Ierastajā skolas ritmā ienākot bērnam, kurš gan vizuāli, gan savā domāšanas veidā un uzvedībā atšķiras no pārējiem skolēniem, var rasties daudz neatbildētu jautājumu. Kā integrēt šādu bērnu skolā? Kā viņu veiksmīgāk izglītot un veidot savstarpēji draudzīgas attiecības ar klasesbiedriem? Galu galā, kā ikdienā izturēties skolotājam, kura klasē ir bērns ar garīgās veselības traucējumiem? Ieteikumus sniedz krīžu un konsultāciju centra „Skalbes” klīniskā psiholoģe Aiga Ukstiņa.
Kontaktu ar bērnu var palīdzēt veidot jau sākotnējā saskarsmē pavadītais laiks, iespējams, mazākiem bērniem tas ir kopā ar skolotāju uzzīmēts zīmējums, spēlēta spēle, bet lielākiem bērniem – labvēlīga un iedrošinoša saruna ar savu pedagogu. Tālākais skolotāja uzdevums ir kļūt par pētnieku – iegūstot informāciju par bērna stiprajām pusēm un resursiem, interešu sfērām, traucējumu iezīmēm, protams, arī par līdzšinējām grūtībām un panākumiem mācību procesā. Jau pašā mācību sākumā ir svarīgi kopā ar vecākiem, iesaistītajiem pedagogiem un citiem speciālistiem (psihologu, speciālo un sociālo pedagogu) izstrādāt bērna izglītības plānu, kurā visām iesaistītajām pusēm ir vienots skatījums attiecībā uz sadarbības un izglītības mērķiem. Vienota izglītošanas stratēģija un atbilstošas mācību metodes ļaus mācību procesā radīt vairāk iespēju skolēna panākumiem.
Līdzšinējā pieredze un pētījumi apliecina, ka bērnam ar īpašām vajadzībām, piemēram, autiska spektra traucējumiem, uzvedības deficīta un hiperaktivitātes traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem u.c., integrējoties vispārējās izglītības klasē, ieguvums ir attiecināms gan uz sociālajām, gan emocionālajām un intelektuālajām spējām. Tāpat arī mācību procesa laikā iegūst klasesbiedri, kuri apgūst prasmi komunicēt ar dažādiem cilvēkiem, mācoties pieņemt gan savu, gan apkārtējo atšķirīgumu, unikalitāti, kā arī iemācās veidot adekvātu pašvērtējumu.
Iespējams, sākotnēji, veidojot kontaktu ar klasesbiedriem, būs nepieciešams skolotāja atbalsts, kas var būt kā izglītojoša aktivitāte klases kolektīvam (spēles, komunikācijas un saskarsmes prasmju treniņi, izglītojošas speciālistu lekcijas, filmas) par saskarsmi ar bērniem, kuriem ir īpašas vajadzības. Ar iepriekš minēto aktivitāšu palīdzību iespējams parādīt klasesbiedriem, kā jūtas bērns ar garīgās veselības traucējumiem – var teikt, ka tāda veida izglītošana ļauj „iekāpt skolas biedra kurpēs”. Bērnam, esot klasē, ir svarīgi radīt iespējas integrēties klases kolektīvā, gan mācot saskarsmes prasmes, gan uzticot viņa spējām atbilstošus pienākumus, iesaistot klases aktivitātēs un pievēršot īpašu uzmanību klases līderiem un viņu iespējām iesaistīt bērnu klases procesos.
Raksts tapis Slimību profilakses un kontroles centra un Veselības ministrijas rīkotās kampaņas „Nenovērsies!” ietvaros.
