Skolēnu vidū izplata anketu par seksualitāti, vecāki par to uztraukušies. Rosina policijas pārbaudi 90
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Cik tev daudz ir draugu, kuri ir biseksuāļi?”, “Kurš no šiem apzīmējumiem vislabāk raksturo tavu pašreizējo seksuālo orientāciju?”, “Vai uzskati, ka tava skola ir droša vieta zēniem, kuri nav tik “vīrišķīgi” kā citi zēni?”, “Cik lielā mērā skolotāji tavā skolā pieņem meitenes, kuras nav tik “sievišķīgas” kā citas meitenes?”, “Cik bieži tu dzirdi skolotājus izsakām negatīvas piezīmes par LGBTQ cilvēkiem?”.
Tādi ir jautājumi, kas uzdoti anketā, ko, tēmējot uz jauniešu auditoriju, interneta vidē izplatījusi Latvijas Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu (LGBT) un viņu draugu apvienība “Mozaīka”.
Patlaban saite uz anketu gan vairs nav pieejama. Kā stāsta “Mozaīkas” valdes loceklis Kaspars Zālītis, anketa izplatīta plaša starptautiska projekta “Tiesību uz izglītību veicināšana Eiropā” ietvaros.
Projektu īsteno Ģentes (Beļģijā) universitāte. “Mozaīka” līdz ar universitātēm Spānijā, Itālijā, Horvātijā, Nīderlandē, Portugālē un Īrijā, kā arī Austrijas Pretdiskriminācijas aģentūru un vairāku valstu LGBT organizācijām ir tikai viena no projekta partneriem. Projekta mērķis ir noskaidrot seksuālo minoritāšu stresa faktorus dažādās valstīs: jautājumi liecina par pieņēmumu, ka viens no stresa avotiem ir attieksme skolā.
Vecāki saskata riskus
Latvijā 51 sabiedrības pārstāvis – vecāki, juristi u. c. – parakstījis gan atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, gan iesniegumu Datu valsts inspekcijai, vēršot uzmanību uz šo anketu, jo saskatījuši tās jautājumos vairākus riskus.
Viena no vēstules parakstītājām – Aira Jēkabsone – “Latvijas Avīzei” stāsta, ka, viņasprāt, anketā lūgts atklāt sensitīvus datus, un tas viņu satraucis visvairāk: “Tāpat nav norādīts vecums, kam anketa paredzēta. Satraucoša ir arī norāde, ka nepilngadīgajiem nav vajadzīga vecāku atļauja, lai pildītu šādu anketu.”
Patiesi: anketas ievadā teikts, ka Ģentes universitātes ētikas komisija atzinusi, ka atļauja nav nepieciešama, jo tādas iegūšana var novest pie aptaujas dalībnieka “piespiedu iznākšanas no skapja” un pat veicināt mutisku vai fizisku vardarbību.
No vienas puses, saprotams, ka ne visi jaunieši spēj būt atklāti pret vecākiem un ne visi vecāki ir saprotoši, bet, no otras puses, vai tiešām ar vienas universitātes ētikas komisijas lēmumu pietiek, lai atzītu, ka vecāku atļauja nav vajadzīga?
K. Zālītis skaidro: ētikas komisijas lēmums esot balstīts uz Vispārīgo datu regulu, kas saistoša visām valstīm. Ģentes universitātes Socioloģijas departamenta pārstāvis, galvenais pētnieks šajā projektā Salvatore Ioverno toties sarakstē ar “Latvijas Avīzi” norāda, ka pētnieki vadījušies arī pēc iepriekšējiem pētījumiem šajā jomā, tajos vecāku atļauja tāpat nav bijusi nepieciešama.
Tiesa, arī Latvijā vecāku atļauja dažādu anketu pildīšanai ne vienmēr prasīta. Piemēram, skolēni patstāvīgi pildījuši “Edurio” anketas par pieredzi attālinātajā mācību procesā.
A. Jēkabsone gan uzskata, ka anketas par mācību procesu nevar salīdzināt ar šādu “Mozaīkas” izplatītu anketu.
Vai jauniešus varēs identificēt?
Vecāki uztraucas arī par to, ka sniegtās atbildes var būt tādas, lai jauniešus būtu iespējams identificēt. Piemēram, ir ļoti konkrēts jautājums: “Kāds ir tavas skolas nosaukums?”, “Kurā klasē tu mācies?”, uzdoti arī jautājumi par vecākiem, par to, vai ģimenei pieder auto. Interesanti, ka jaunieši, kuriem nav skaidri anketas jautājumi, aicināti rakstīt e-pastu “Mozaīkai”.
K. Zālītis apgalvo, ka jautājumi nav veidoti ar mērķi jauniešus identificēt, bet lai pētītu kolerāciju, piemēram, vai šķirtās ģimenēs jaunieši vairāk domā par pašnāvību. Viņš uzsver, ka “Mozaīka” iesaistīta tikai kā anketas tulkotājs un izplatītājs Latvijā. Iegūtie dati nonāks tieši Ģentes universitātes pētnieku rokās, tie nebūšot “Mozaīkas” rīcībā. Turklāt Ģentē tie glabāšoties drošā serverī: nebūs pieejami personām, kas nav iesaistītas pētījumā.
S. Ioverno piebilst: konkrētas skolas nosaukums tiek vaicāts tāpēc, ka var gadīties, ka no vienas skolas anketu aizpilda vairāki jaunieši un tad pētniekiem būtu iespēja salīdzināt, vai jauniešu izjūtas vienā skolā ir līdzīgas.
Kas ir kvīri?
A. Jēkabsone uzskata: anketas saturs var rosināt jauniešus pastiprināti interesēties par dažādām seksuālajām orientācijām. “Piemēram, jaunietis varbūt nemaz nezina, kas ir kvīri*, bet, ja viņam pajautā, vai viņš tas gadījumā nav, tad taču jānoskaidro, kas tas ir. 15–16 gadu vecumā jaunietim var būt grūti sevi skaidri identificēt,” teic A. Jēkabsone. Turklāt daļa jautājumu, viņasprāt, varot atstāt psiholoģiski smagas sekas.
Tikmēr K. Zālītis apgalvo, ka anketa nav domāta tiem, kuri ir pārliecināti par savu heteroseksualitāti. Tajā pašā laikā jautājumā par pašreizējo seksuālo orientāciju anketā ir iekļauti atbilžu varianti “heteroseksuāls/a”.
Turklāt anketas ievadā teikts, ka tā veidota, jo pētnieki vēlas pasargāt vidusskolēnus no garīgās veselības problēmām, it sevišķi tos, kuri sevi identificē kā lesbietes, gejus, biseksuāļus, transpersonas vai kvīrus vai arī tos, kas vēl nav pārliecināti par savu seksuālo orientāciju vai dzimuma identitāti.
Tātad nav skaidri pateikts, ka uz heteroseksuāļiem tā neattiecas. Jāpiebilst, ka anketā iekļauti arī jautājumi par tēmām, ar ko var saskarties ikviens jaunietis, piemēram, mobings vai domas par pašnāvību. Arī S. Ioverno savā atbildē minējis, ka projekts pēta “LGTBQ un visus skolēnus”.
Anketas ievadā arī atzīts, ka “daži no uzdotajiem jautājumiem var būt nomācoši”.
K. Zālītis piebilst, ka anketā ir arī jautājums par bērnu un jauniešu uzticības tālruņu izmantošanu, tostarp norādīts, kādi Latvijā pieejami. Tātad, aizpildot anketu, jaunieši vienlaikus gūst informāciju par to, kur saņemt atbalstu.
Cik jauniešu Latvijā aizpildījuši anketu, K. Zālītim nav zināms. Apkopojumu par Latvijā savāktajiem datiem “Mozaīka” vēl gaida.
Vecāku atļauju varēja neprasīt?
“Latvijas Avīzei” Datu valsts inspekcijas pārstāve Agita Silniece skaidroja, ka Vispārīgā datu aizsardzības regula neattiecas uz anonīmas informācijas apstrādi, tostarp statistikas vai pētniecības nolūkos. Līdz ar to, ja aptaujas tiek veiktas tādā veidā, ka nav iespējams identificēt personu, kura aizpildīja anketu, tā netiek uzskatīta par personas datu apstrādi Datu regulas tvērumā.
Tātad sanāk, ka vecāku atļauju varēja neprasīt, ja vien nenotiek jauniešu identifikācija.
Inspekcijas ieskatā aptaujā netika prasīta nepilngadīgo personu identificējoša informācija.
A. Silniece arī norādīja, ka “katrai personai bija tiesības brīvi izvēlēties, vai aizpildīt anketu”.
“Attiecībā uz nepilngadīgo bērnu iesaisti jāņem vērā, ka aptauja tika izplatīta sociālajos tīklos, līdz ar to anketu varēja redzēt tikai tie bērni, kuru vecāki devuši piekrišanu bērnu dalībai sociālajos tīklos, vai bērni, kuriem ir vairāk par 13 gadiem. Tāpat jāņem vērā, ka aptauja vērsta uz vidusskolēniem, kuriem ir 16 vai vairāk gadu,” piebilda A. Silniece.
Tomēr “ņemot vērā, ka konkrētajā gadījumā organizēta nepilngadīgu personu aptauja, kuras ietvaros paredzēts iegūt informāciju par nepilngadīgu personu un to vecāku etnisko piederību, reliģisko pārliecību, nepilngadīgu personu dzimumdzīvi un seksuālo orientāciju, inspekcija veiks saņemtās informācijas izvērtēšanu, lai noteiktu, vai šajā gadījumā vispār ir notikusi personas datu apstrāde, uz kuru attiecas Datu regulas prasības”.
VBTAI rosina policijai pārbaudīt
Savukārt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) vecākiem atbildējusi, ka šāda sensitīvu datu vākšana bērniem var kaitēt.
Inspekcija pieļauj, ka varētu būt notikusi prettiesiska personas datu apstrāde interneta vidē un bērnu iesaistīšana pasākumā, kas apdraud viņu veselību un tikumību.
Tāpēc notikušais būtu jāpārbauda gan Datu valsts inspekcijai, gan arī Valsts policijai.
VBTAI Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Evija Rācene “Latvijas Avīzei” pauda, ka “nepieciešams pārbaudīt, vai aptaujas veicēji nepārkāpj Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības, prasot privātu informāciju nepilngadīgajiem”.
“Inspekcija no savas puses sodu nevar uzlikt – mums nav juridisku tiesību un instrumentu sodīt privāto tiesību subjektus (komersantus, biedrības vai nodibinājumus un privātpersonas, kas nav valsts vai pašvaldību iestāžu darbinieki). Šajā gadījumā tā ir nevalstiska organizācija un administratīvo sodu, ja tas ir nepieciešams, var uzlikt tikai policija,” skaidroja E. Rācene.
* Kvīri – cilvēki, kuri sevi pilnībā nepiesaista tikai pie vīriešu vai sieviešu dzimuma, identificējas kaut kur pa vidu abiem vai arī neesot nekur šajā spektrā. Jēdziens, kas tiek lietots, lai šo aprakstītu, ir “genderqueer” – dzimtes kvīri jeb bezdzimte.
Dati: marta.lv
