24
Un atkal Antonova interesēs
Savukārt otra tiesas spriedumā minētā epizode ir saistīta ar aizņēmēja oficiāli minētajiem plāniem attīstīt nekustamā īpašuma projektu – A klases biroju kompleksu Sanktpēterburgā.
Šajā gadījumā bankas administrators bija konstatējis, ka, pieņemot lēmumu par kredīta izsniegšanu, Krājbankas valde nebija ņēmusi vērā bankas oficiālos kredīta piešķiršanas pamatnosacījumus, saskaņā ar kuriem šajā gadījumā nedrīkstēja aizdot vairāk par 70% no nodrošinājuma tirgus vērtības. Turklāt jau lēmuma pieņemšanas brīdī bijis skaidrs, ka aizņēmējam būtu grūtības izpildīt saistības, un tā arī noticis.
Un arī šeit parādījušās V. Antonova personiskās intereses, kuru labā darbojusies viņa bankas valde: “Administrators, veicot pārbaudi, ir konstatējis, ka kredīta līguma un ar to saistīto tiesisko darījumu noslēgšanā iesaistītie līdzēji bija savstarpēji saistīti un rīkojās trešo personu – Vladimira Antonova vai ar viņu saistīto personu vai sabiedrību – interesēs.”
“Līdz ar to par Krājbankai nodarītajiem zaudējumiem 13 409 297,69 eiro apmērā, kas Krājbankai radušies kredīta līguma un kredīta līgumu grozījumu, kā arī izsniegtā aizdevuma un tā nodrošināšanai ņemtās nepietiekamās ķīlas un tās vērtības rezultātā, solidāri atbild pilnā apmērā tā laika valdes locekļi, kas bija saistīti ar šā aizdevuma izsniegšanu. Tie ir Ilze Bagatska, Mārtiņš Bondars, Svetlana Ovčiņņikova, Dzintars Pelcbergs, Ivars Priedītis, Andrejs Surmačs,” – šāds ir tiesas slēdziens.
Tiesas secinājumi
“Atbildētāju šādu rīcību, neveicot pienācīgu kontroli pār Krājbankas aktīvu aizskaitīšanu trešajām personām, neizvērtējot vai ignorējot ar iepriekš aprakstītajiem darījumiem saistītos riskus un pretrunīgo informāciju, kā rezultātā Krājbanka šo darījumu rezultātā ieguva tādas prasījuma tiesības, kuru izpildes nodrošinājums bija pārvērtēts, un nespēja nodrošināt no Krājbankas aizskaitīto naudas līdzekļu atgūšanu, kārtējo nodokļu nemaksāšanu valstij, kreditoru parādu nesegšanu, tiesas ieskatā, nekādā gadījumā nevar atzīt par krietna un rūpīga saimnieka rīcību Komerclikuma izpratnē.
Vērtējot, vai valdes loceklis ir pildījis savus amata pienākumus atbilstoši Komerclikuma prasībām, tiesa uzskata, ka ņemami vērā ir ne tikai objektīvie, bet arī subjektīvie kritēriji. Krietna un rūpīga saimnieka pienākumu apjoms neaprobežojas vien ar valdes locekļa subjektīvo attieksmi pret savu pienākumu pildīšanu.
Konkrētajā gadījumā atbildētājam, lai tas pierādītu, ka viņš konkrētajā gadījumā rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, nepietiek pierādīt, ka tas godprātīgi pildījis savus amata pienākumus. Valdes loceklim ir jāpierāda arī tas, ka, pastāvot analogai situācijai, līdzīgi būtu rīkojusies jebkura cita vidusmēra saprātīga persona, kurai ir pietiekamas zināšanas un kvalifikācija attiecīgā jomā.
Tiesa uzskata, ka, ņemot vērā lietas apstākļus, atbildētāji nav pierādījuši, ka, veicot iepriekš minētās darbības, būtu rīkojušies kā krietni un rūpīgi saimnieki attiecībā pret banku, nav pierādījuši, ka savās darbībās nav pieļāvuši pat vieglu neuzmanību, kas Civillikuma 1646. pantā nosaka, ka par vieglu neuzmanību atzīstams tās rūpības un čaklības trūkums, kāda vispār jāievēro krietnam un rūpīgam saimniekam.
Pretēji tam tiesa uzskata, ka ar apstākļiem, kas izklāstīti prasībā, un pierādījumiem, kas pievienoti prasībai, ir pierādīts, ka Krājbankas valdes locekļi ar savu darbību vai bezdarbību ir radījuši likvidējamai AS “Latvijas Krājbanka” zaudējumus.”
Ko Bondars skaidroja tiesai
“2016. gada 4. janvārī tiesā saņemti atbildētāja Mārtiņa Bondara pārstāvja, zvērināta advokāta Mārtiņa Kvēpa, paskaidrojumi, kuros norāda, ka atbildētājs prasību neatzīst. Paskaidro, ka prasība pret atbildētāju M. Bondaru ir ne tikai nekonkrēta un formāla, bet arī pretrunīga, turklāt prasībā nav nedz skaidru norāžu uz M. Bondara rīcību, kas varētu būt bijusi apgalvoto zaudējumu izraisītāja, nedz arī uz tās cēlonisko sakaru šiem zaudējumiem.
Norāda, ka prasītājs nedz ir aprakstījis M. Bondara darbības, par kurām izsaka iebildumus, nedz ir atklājis cēlonisku sakaru ar apgalvotajiem zaudējumiem, un kā patieso zaudējumu izcelšanās cēloni ir norādījis nevis atbildētāja, bet trešo personu darbību (nepareizu ķīlas priekšmeta novērtējumu), kuru vienlaicīgi nav nedz apstrīdējis, nedz kādā veidā sasaistījis ar Krājbankas amatpersonu darbību. Norāda, ka, lai pierādītu netiešu zaudējumu iestāšanos, prasītājam būtu jāatklāj visu atbildētāju prasības pieteikumā norādīto darbību un apstākļu savstarpējā sakarība, kā arī ietekme uz zaudējumiem. Prasībā nekas tāds nav atrodams. Norāda, ka Mārtiņš Bondars, pildot Krājbankas valdes locekļa pienākumus, vienmēr ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks.” (Fragments no tiesas sprieduma)
