Kā šķieda Krājbankas naudu 24
Kaut gan pašreizējais politiķis Mārtiņš Bondars pirmās instances tiesas spriedumu, kas viņam kopā ar citiem bijušajiem Latvijas Krājbankas valdes locekļiem liek solidāri samaksāt vairāk nekā 15 miljonus eiro, mēģina saistīt ar politisku pasūtījumu un izrēķināšanos, “LA” rīcībā esošais pilnais spriedums rāda citu ainu – tajā detalizēti aprakstīta M. Bondara un citu labi atalgoto bankas valdes locekļu rīcība, nepamatoti dāsni dalot kredītiestādes finanšu līdzekļus.
No kā veidojas piespriestie miljoni
“Ir pierādīts, ka Krājbankas valdes locekļi ar savu darbību vai bezdarbību ir radījuši likvidējamai AS “Latvijas Krājbanka” zaudējumus “Plazmexon” epizodē 1 999 938,33 eiro un “Consultant-Krapivnij” epizodē 13 467 043,17 eiro apmērā,” no šīm divām un vairākām būtiski mazākām spriedumā minētām summām kopā veidojas vairāk nekā 15 miljoni eiro.
Šī ir kopsumma, kuru M. Bondaram kā bijušajam Krājbankas prezidentam kopā ar citiem bankrotējušās bankas kādreizējiem valdes locekļiem būtu pienākums solidāri samaksāt, ja nākamo instanču tiesas neieklausīsies viņu pārsūdzību argumentos un atstās spēkā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 6. jūnija spriedumu.
Tiesas spriedums paredz “piedzīt solidāri no Ilzes Bagatskas, Mārtiņa Bondara, Svetlanas Ovčiņņikovas, Dzintara Pelcberga, Ivara Priedīša un Andreja Surmača par labu likvidējamai akciju sabiedrībai “Latvijas Krājbanka” zaudējumus 1 649 420,24 eiro un 13 409 297,69 eiro apmērā, bet par labu valstij – valsts nodevu 14 342,95 eiro, tad vēl 84 902,22 eiro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 80,39 eiro apmērā”.
Šajā kopā 41 lappusi garajā spriedumā ir ārkārtīgi detalizēti izklāstītas gan abas nozīmīgās epizodes, par kurām arī nospriests piedzīt iespaidīgās summas, gan arī bankas valdes locekļu rīcība, kas tiesas ieskatā “nekādā gadījumā nevar tikt atzīta par krietna un rūpīga saimnieka rīcību Komerclikuma izpratnē”.
“Saimnieku” darījums par bankas naudu
Par M. Bondara – kurš bankas valdē bija no 2006. gada 3. jūlija līdz 2009. gada 14. augustam – rīcību, faktiski izdabājot Krājbankas faktiskā saimnieka Vladimira Antonova slēptai vēlmei caur ārzonas uzņēmumiem iegūt bankas līdzekļus savu personisko vēlmju apmierināšanai, īpaši spilgti liecina pirmā no šīm epizodēm, kas saistīta ar dārgas jahtas iegādi.
Kā aprakstīts spriedumā, 2008. gada 1. jūlijā Krājbanka noslēdza aizdevuma līgumu, atbilstoši kuram Kiprā reģistrētajai ārzonas kompānijai “Plazmexon Investments Limited” aizdeva 2,4 miljonus eiro jahtas “Highlander” iegādei no citā ārzonā – Nīderlandes Antiļu salās – reģistrētās kompānijas “Latin American Tug Holding N.V.”. Lēmumu piešķirt šo aizdevumu jahtas iegādei pieņēma bankas valdes priekšsēdētājs M. Bondars kopā ar pieciem valdes locekļiem. Kā izriet no tiesas sprieduma, bankas vadībai nevarēja būt noslēpums, ka reālais pircējs ir ārzonā “noslēpies” V. Antonovs, bet pārdevējs – kompānijas “Spyker” (kurā viens no akcionāriem ir bijis tas pats V. Antonovs) izpilddirektors un dibinātājs Viktors Mullers.
Turklāt jau pirms tam, 2008. gada 27. jūnijā, ir tikusi sagatavota aizdevuma analīze, kurā norādīts, ka Krājbanka iepriekš aizdevusi “Plazmexon” 485 000 eiro automašīnas iegādei un aizdevuma atmaksa veikta no klienta privātajiem ienākumiem, taču no izsniegtā aizdevuma automašīnas iegādei atmaksāti vien nepilni 18 tūkstoši eiro.
Turklāt tas vēl bijis tikai sākums: 2009. gada 18. martā Krājbankas valde pieņēmusi lēmumu par aizdevuma palielinājumu par 350 000 eiro it kā jahtas uzlabošanas un modernizācijas darbu apmaksai, šī summa “Plazmexon” pārskaitīta 23. martā, un tajā pašā dienā ārzonas kompānija šos naudas līdzekļus pārskaitījusi V. Mulleram.
Pārkāpums pārkāpuma galā
Jau pirms pirmā ievērojamā aizdevuma izsniegšanas klients bija informējis banku par patiesā labuma guvēja maiņu. “Krājbankas valdei kā krietnam un rūpīgam saimniekam tam bija jāpievērš īpaša uzmanība. Fakts, ka Krājbankas valde ir pilnībā ignorējusi iepriekš minētos faktus, ļauj secināt, ka valde izsniedza ievērojamu aizdevumu “Plazmexon”, zinot, ka tā ir ārzonas čaulas kompānija, kuras komercdarbība neatbilda kompānijas darbības mērķim,” spriedumā par aizdevuma izsniegšanas apstākļiem secinājusi tiesa.
Vēlāk izrādījās, ka jahtas remontdarbu un uzlabojumu veikšanā ieguldīti ļoti niecīgi līdzekļi vai arī tie nav ieguldīti vispār, un banka Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) apliecinājusi – tā ir zinājusi, ka aizdevums ticis izlietots V. Mullera saistību apmaksai par jau iepriekš veiktu jahtas remontu. Tas savukārt nozīmē – bankas valde nolēma izsniegt papildu naudu, zinot, ka ķīlas vērtība nepalielināsies.
Tāpat pēcāk atklājās vēl viens bankas valdes acīmredzams pārkāpums: kā norādīts tiesas spriedumā, “Finanšu un kapitāla tirgus komisija norādīja, ka izsniegt aizdevumu pret ūdens transporta līdzekli, kas vecāks par trim gadiem, banka varēja 50% apmērā, bet faktiski kredīts ir izsniegts 100% apmērā no jahtas “The Highlander” pirkuma vērtības”.
No tiesas sprieduma izriet – nav pamatots arī ar spriedumu neapmierināto bijušo bankas valdes locekļu publiskais arguments, ka jau pēc Krājbankas bankrota tās administrators jahtu pārdevis nepamatoti lēti. Spriedumā ir minēts, ka jahtas vērtība oficiāli tikusi noteikta robežās no 238 līdz 714 tūkstošiem eiro, bet 2012. gada vasarā tā pārdota pat par lielāku summu – nepilniem 830 tūkstošiem eiro. Tiesa, neraugoties uz šo salīdzinoši veiksmīgo pārdošanu, Krājbankas valde, faktiski pildot kredītiestādes īpašnieka personiskās vēlmes, tās atbalstītajos darījumos bija zaudējusi iespaidīgas summas, jo ar jahtas pārdošanas izsolē gūtajiem ieņēmumiem netika segta pat faktiski izsniegtā un nekad neatmaksātā aizdevuma pamatsumma.
“Līdz ar to par Krājbankai nodarītajiem zaudējumiem 1 649 420,24 eiro apmērā, kas tai radušies aizdevuma līguma un aizdevuma palielinājuma, kā arī izsniegtā aizdevuma un tā nodrošināšanai ņemtās nepietiekamās ķīlas un tās vērtības rezultātā, solidāri atbild pilnā apmērā tā laika valdes locekļi, kas bija atbildīgi par aizdevuma un aizdevuma palielinājuma izsniegšanu; tie ir Ilze Bagatska, Mārtiņš Bondars, Svetlana Ovčiņņikova, Dzintars Pelcbergs, Ivars Priedītis un Andrejs Surmačs,” šāds ir tiesas secinājums.
