Kā to var dabūt gatavu? Nedēļas nogales mīklainākās un šausminošākās avārijas 0
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Traģiska nedēļas nogale. Statistiski desmitkārt sliktāka par vidējo. Satiksmes upuru skaits šķebina. Bet pavisam nelabi metas, mēģinot atrast šo notikumu loģiku.
Nav loģikas
Svētdien, 2. augustā, plkst. 1:40 Babītes novadā, Babītes pagastā, uz autoceļa A9 Skulte–Liepāja 0,370. km pagaidām nenoskaidrots vadītājs ar automašīnu “Mazda” uzbrauca Babītes viadukta balstam, informēja Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska. Ceļu satiksmes negadījumā bojā gāja pagaidām nenoskaidrots vīrietis un pagaidām nenoskaidrota sieviete.
Nu kā var netrāpīt platā un gludā ceļā, bet iebraukt milzīgā betona stabā?
Līkums uz apvedceļu te nav pat lāgā sācies. Nu labi – nakts bija. Bet ceļš, baltām svītrām greznots, pat ar tuvajām gaismām (izplatīta slimība) pietiekami tālu pārskatāms… Ātrums? Šite pat ar 150 var iestūrēt. Telefonā ielīda? Ar blakussēdētāju strīdējās? Vai mīlējās? Nekad neuzzināsim.
Abi zinātāji aizbrauca uz mākoņmaliņu. Varu piedāvāt tikai vēl vienu minējumu versiju. Priekšlaicīgs atslābums pēc gara, vienmuļa, tādēļ grūta ceļa. Esam jau finišējuši…
Un otrādu skaidrojumu var mēģināt piekārt tam blīkšķim CSDD apskates punkta pievārtē.
Kā vēsta CSDD pārstāve Ieva Bērziņa, kāds “Mercedes Benz” vadītājs, braucot ārā no stacijas telpām, uzņēmis nepamatoti lielu ātrumu un aizķēris blakus stāvošo auto. Pēc tam viņš uzbrauca ietvei, kur atradās cilvēki. Dzīvību zaudēja 11 gadus vecs zēns.
Šis vēl nebija normālam startam gatavs. Pēc kontroles stresa, laimīgs vai nelaimīgs, bet galīgi uzvārījies jau nu pilnīgi noteikti ielēca beņķī un metās pa vārtiem laukā. Neieturēja allaž nepieciešamo klasisko pauzīti. Ar normālu iekārtošanos nopietna darba vietā, ar piesprādzēšanos, ar dziļu, rāmu ieelpu. Uzvārījies, kā saka, bija. Citādi pedāļus sajaukt un puiku nobraukt nav iespējams.
Bet uz Liepājas–Rucavas šosejas pie pagrieziena uz Jūrmalciemu kāds cits gaišā dienas laikā trāpīja maršruta autobusā Klaipēda–Rīga. Svētdien, 2. augustā, pulksten 12:30. Tik stipri, ka apgāza. Deviņi cietušie. Akls vai datorspēles pārspēlējies un dabisku plašu skatu, perifēru redzi uz visiem laikiem zaudējis? Automobiļi vainīgi? Ātrums vainīgs? Ko darīt? Sevi regulēt.
Brīnums jūsu rokās
Fantasti un fiziķi joprojām cīnās ap laika mašīnas ideju. Gēnu inženieri, gluži iespējams, drīz spēs piedāvāt tableti, kas dos spēku vārgām rokām un kājām, bez treniņiem, bez ilgstošas mācīšanās vienā mirklī iepotēs jums kalnu slēpotāja vai tenisista virtuozās iemaņas. Iedos vai atdos ātruma, precīzas kustības baudu, kurai līdzīgas dabā un pasaulē nav. Sapnis…
Sapņojiet un fantazējiet veseli. Bet neaizmirstiet pienācīgi novērtēt brīnumu, kurš jau veselu gadsimtu ir cilvēces rīcībā. Laika mašīna jau ir. Ja neticat, pamēģiniet vienreiz aiziet, teiksim, no Rīgas līdz Siguldai kājām.
Astoņas stundas un elles mokas būs tas dabiskais limits, izlēkšanu no kura jau esam paguvuši pieņemt kā pašu par sevi saprotamu. Uzdrošinos apgalvot, ka auto var mirklī pārcelt jūs arī pāri gadsimtiem – ja no stiklotas augstceltnes datorzāles brauksiet uz lauku viensētu, kurā ne tikai elektrības nav, bet arī pati cilvēka doma rāpjas citā virzienā un tempā.
Vēl nedabiskākas ir auto dinamiskās iespējas. Pilsētas un komforta siltumnīcā audzis vārgulis ar vienu vienīgu pēdas kustībiņu var paātrināties tā, kā nespēj pat leopards, drusku pakustinot žēlīgās ķepiņas, tūlīt izbaudīt tik perfektu manevru, kāds dzīvajā dabā vienkārši nav iespējams.
Visur paspēj un visu dabū pat tie, kuri mežā kā deģenerējušies sen būtu apēsti. Lido tādi, kas bez tērauda protēzēm pat lāgā rāpot nespēj.
Lieliski. Patiešām, bez ironijas – lieliski. Brīvība, kura bez auto būtu plika teorija. Kustības prieks visiem, kuru citādi baudītu nedaudzi atlēti. Fantastiskas iespējas. Tikai – bez dabiskajiem drošinātājiem.
Dabā muskuļu spēks ir koordinēts, sabalansēts ar redzes un dzirdes asumu. Tā vienkārši nevienam nav dots tik daudz, lai līdz pašnāvnieciskam ātrumam varētu ieskrieties. Maņu orgānu nogurums tur iestājas vienlaikus ar jaudas izsīkumu. Neviens zvērs taču neskrien aizmidzis. Neēd auļodams. Naktī medī kaķis un lido pūce. Dienā tā guļ. Tā ir dabā.
Bet cilvēkiem mūsu mīļais brīnums auto visu sagriezis pretrunu pilnā virpulī. Kurā, protams, var gan nirt, gan peldēt. Tomēr – labāk jau atceroties, ka esi tikai cilvēks. Un tikai tik stiprs un veikls, cik tu patiesībā esi.
