Kā siltā ziema iedzels lauksaimniecībai? 0
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija liecina, ka šī ziema var kļūt par siltāko, kopš sākti sistemātiski gaisa temperatūras mērījumi. Klimata pārmaiņu ietekmē arī turpmāk ne vien ziema (līdz 2100. gadam tā varētu kļūt pat par 6–8 grādiem siltāka), bet arī pārējie gadalaiki var cikliski kļūt siltāki. Kā šāda dabas kaprīze var ietekmēt mūsu valsts lauksaimniecību, tostarp augkopību un augļkopību? Vai lauksaimniekam atbalstu sniegs apdrošinātāji?
Šogad ziema ir anomāli silta, vietām jau uzplaukušas pirmās sniegpulkstenītes un prīmulas, daudzviet pārplūduši meža, pļavu ceļi, sējumi… Ūdens notece, iesūkšanās zemē notiek lēni, var rasties situācija, ka pavasarī zeme kļūst tik sausa, ka augi pēc stādīšanas izjutīs mitruma trūkumu, tad vajadzēs domāt par dārgām laistīšanas tehnoloģijām.
Jāmācās piemēroties
Laika apstākļi nosaka lauku darbu gaitu – dēstu audzēšanu sākam jau janvārī, darbus siltumnīcā – martā, un sēšanu tad, kad zeme ir iesilusi, ierasti aprīlī.
Dzidra Kreišmane, Latvijas Lauksaimniecības universitātes asociētā profesore, agronome, uzsver: “Šogad augi modušies īpaši agri, lēnām, tomēr notiek veģetācija, pumpuri pildās ar dzīvības sulu, vietām augi jau zied. Šajā laika periodā tie tērē daudz vairāk cukura, tos vajag pabarot ar slāpekli. Lauksaimniecības nozarēs jāspēj izprast, kā augi pielāgosies šīm klimata pārmaiņām.
Savukārt cilvēkam jāspēj pielāgoties dabai, izvēloties dažādas sugas un sugu šķirnes, ko audzēt. Nevaram sūdzēties – tirgū ir ļoti liels kultūraugu šķirņu piedāvājums, līdz ar to zemniekiem ir iespēja izvēlēties piemērotākās
. Nesasalstot augsnes virskārtai, palielinās organisko vielu noārdīšanās augsnē, no augsnes izskalojas barības elementi. Pastiprinās arī augu barības elementu un augu aizsardzības līdzekļu izskalošanās risks.
Latvijas lauksaimniekiem ir jāspēj pielāgoties klimata pārmaiņām. Lai to paveiktu, būtiska ir ilgtspējīga saimniekošana, tostarp jāiegulda meliorācijas sistēmās.
Klimatam kļūstot maigākam, aizvien vairāk rodas dažādas kaitīgas organismu formas, un selekcionāriem jādomā, kā izveidot izturīgas augu šķirnes. Palielinās kaitīgo organismu izplatība, tāpēc lauksaimnieki ir spiesti vairāk lietot pesticīdus un veterinārās zāles. Siltāks un mitrāks klimats veicina arī mikotoksīnu ierosināto sēņu izplatību, īpaši bioloģiskajās saimniecībās, kur tik daudz nelieto pesticīdus. Jāiet dārzā, jāparušina zeme, piemēram, ap zemenēm, jāpārliecinās, vai nav iemetušies kādi kaitēkļi.”
Ar ko siltā ziema var kaitēt augļkopjiem? Skaidrs, ka klimats nepiemērosies augļu kokiem, dārzu stādītājiem jāpiemērojas klimatam, tāpēc jāmeklē risinājumi – katru gadu citādi.
Māra Skrīvele, Dr. agr., vadošā augļkopības pētniece: “Ja ir tik silta ziema, iesaku nesteigties ar stādīšanu – augļu kokus ierasti stāda aprīļa sākumā, neatliekot uz siltāku laiku, piemēram, maiju. Varbūt šajā siltajā ziemā daudzi domā, ka nu zeme ir atlaidusies, augļkokiem miera periods beidzies, jau attīstās ziedpumpuri, varētu jau stādīt… Neiesaku, jānogaida, kāds būs marts. Ierasti tas pārsteidz ar salu. Prognozēt laika apstākļus ir grūti, pat meteorologi atgādina, ka ilgtermiņa prognozes bieži vien nepiepildās un arī siltās ziemās mēdz būt barga sala periodi.”
Māra Skrīvele atgādināja, ko rakstījusi žurnāla “Agro Tops” septembra numurā: “Augļu un ogu dārziem (un ne tikai) mūsu apstākļos, arī daudzās citās valstīs, neder ļoti lieli stādījumi. Nevienādie augsnes un reljefa apstākļi neļauj optimālā laikā veikt augsnes un stādījuma kopšanas darbus. Labāk iegūt lielu ražu no mazas platības nekā mazu vai vidēju no lielas platības. Latvijas reljefa, augsnes un klimatisko apstākļu daudzveidība, kā arī saimnieka prasme piemēroties mainīgajiem apstākļiem ļaus lielākajai daļai augļu dārzu izdzīvot.”
Vija Strazdiņa, ziemas un vasaras kviešu selekcionāre, atgādina: “Ziemāju attīstības ierastais cikls ir izjaukts, augi jau modušies. Ja nebūs straujas temperatūras izmaiņas martā vai aprīlī, tad nav jāuztraucas. Salu līdz desmit grādiem pārcietīs ziemas kvieši, arī rudzi, bet ne ziemas rapši. Vienīgi bažas rada tas, ka siltais laiks ir pateicīgs kaitēkļiem, zemes kopējiem jābūt pa rokai līdzekļiem to apkarošanai.”
Dabas stihiju gadījumā – apdrošināšanas atbalsts
Pēdējo gadu pieredze liecina, ka arvien lielāku apdraudējumu lauksaimnieku ražai rada dažādas dabas stihijas. Vairākas zemnieku saimniecības aizsargā savas saimniecības finansiālo stabilitāti, apdrošinoties pret zaudējumiem, ko ražai var radīt, piemēram, krusa, ilgstoši spēcīgs lietus vai vētra. Apdrošināšanas firmas katram klientam piedāvā individuāli pielāgotu apdrošināšanas aizsardzību.
Kā uzsvērts žurnālā “Agro Tops” (2019. g. jūlijs), “aizvadītajos četros gados Latvijā būtiski kāpušas apdrošināto sējumu platības un saimniecību daudzums, kas izmanto šo pakalpojumu. 2018. gadā 422 saimniecības apdrošināja sējumus 150 416 ha platībā, saņemot aptuveni 2,8 miljonus eiro valsts un ES atbalstu”.
Savukārt Latvijas Apdrošinātāju asociācijas jaunākie dati liecina, ka visvairāk laukus apdrošina Zemgalē, sasniedzot ap 18% apdrošināto platību, Vidzemē un Kurzemē apdrošināti bija 10–12% sējumu, bet Latgalē šis process norit ļoti kūtri – apdrošināts bija tikai 1% sējumu platību.
Turpinoties klimata pārmaiņām, kā arī pieredzot šo netipiski silto ziemu, sējumu apdrošināšanas pakalpojumu, visticamāk, izmantos aizvien vairāk saimnieku. Šobrīd lauksaimniecības risku apdrošināšanu Latvijā piedāvā vien dažas kompānijas – “BTA Baltic Insurance Company”, kā arī apdrošināšanas sabiedrība BALTA un kooperatīvā sabiedrība LATRAPS sadarbībā ar vācu sējumu apdrošināšanas kooperatīvu “VEREINIGTE HAGEL”.
Apdrošinātāji piedāvā sējumu apdrošināšanu pret krusas, lietusgāžu, vētras, sausuma un pārziemošanas (ziemāju sējumiem) radītiem zaudējumiem. Apdrošināšana var kompensēt zaudējumus no neiegūtās ražas realizācijas, ieguldītos līdzekļus ražas izaudzēšanai, kā arī pārsēšanas izdevumus sējumu izsalšanas gadījumā. Pēc Latvijas Apdrošinātāju asociācijas aplēsēm, 2028. gadā varētu būt apdrošināti ap 160 000 ha lauksaimniecības sējumu platību.
Varbūt apdrošinātāji sakarā ar šo maigo ziemu plānojuši saviem klientiem kādus īpašus bonusus? Diemžēl ne, jo apdrošinātājiem jāievēro Ministru kabineta noteikumi nr. 492, kas nosaka atbalsta pasākumus lauksaimniecības apdrošināšanai. Iesniedzot dokumentus Lauku atbalsta dienestā, lauksaimniekiem ir iespēja atgūt daļu no polišu iegādes izdevumiem. Maksimālā atbalsta intensitāte (daļa no apdrošināšanas prēmijas, ko lauksaimnieks var atgūt) ir 70% no polises iegādes izmaksām; var saņemt atbalstu par polisēm, kurās paredzēta zaudējumu kompensēšana, ja zaudējumi pārsniedz 20% no produkcijas apmēra.
Uzziņa
2018. gadā lauksaimnieku pieprasījums pēc sējumu apdrošināšanas pieauga, atsevišķām apdrošināšanas kompānijām – pat trīs reizes, jo divus gadus pēc kārtas bija nelabvēlīgi laikapstākļi – 2017. gadā lielās lietavas un 2018. gada vasarā sausums. 2018. gada īpaši karstā un sausā vasara zemniekiem aktualizēja nepieciešamību apdrošināt sējumus pret sausuma radītiem zaudējumiem, diemžēl Latvijā šāds pakalpojums nebija pieejams.
(Latvijas Apdrošinātāju asociācija)
Prognoze
Martā būs aukstāks, taču lielu salu nesagaidīsim. Iespējams, aprīļa sākumā nedaudz piesals.
Andris Vīksna, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognožu un klimata daļas vadītājs
