Kā sevi pasargāt no krāpnieku shēmām īsziņās un e-pastos? 0
Latvijas pasts šomēnes brīdināja par kibernoziedznieku aktivitātēm. Šogad jau trešo reizi tie centušies izvilināt iedzīvotāju datus un naudu izmantojot Latvijas pasta tēlu. kiberdrošības uzņēmums Kaspersky iesaka ievērot vienkāršus noteikumus, lai pasargātu sevi no krāpniekiem.Ekspertu ieteikumi – k
Pašlaik pikšķerēšana ir viena no populārākajām kibernoziedzības shēmām, jo nav jāpieliek lielas pūles, lai izveidotu šo tīmekļa slazdu, par kura upuri var kļūt jebkura organizācija vai persona. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tā ir tik sekmīga, ir pikšķerēšanas instrumentu nepārtrauktā tehniskā attīstība.
Viltotas tīmekļa vietnes vizuāli gandrīz nav atšķiramas no īstajām, turklāt daudzām viltotajām ir pārliecinoši domēnu nosaukumi un dažkārt pat tiek izmantots drošs HTTPS savienojums ar īstiem sertifikātiem.
Kad saņemat ziņu no oficiālām organizācijām, piemēram, bankām, nodokļu iestādēm, interneta veikaliem, tūrisma aģentūrām, lidsabiedrībām un tā tālāk, vajag arī pārbaudīt informāciju un parasti vispār nenoklikšķināt uz saitēm e-vēstulēs.
Labāk atveriet jaunu cilni vai logu un manuāli ievadiet bankas vai citas vietas tīmekļa adresi. Tāpat ir jāpārbauda, vai domēna nosaukums e-vēstulēs un saitēs atbilst tās organizācijas domēnam, no kuras, domājams, ir atsūtīta e-vēstule.
Piedevām jūs varat piezvanīt uz banku vai jebkuru citu organizāciju, ja no tās ir saņemti apšaubāmi pieprasījumi.
Lai nekļūtu par kibernoziedzības shēmu upuri, speciālisti iesaka ievērot noteikumus:
1. Pirms noklikšķināšanas vienmēr pārbaudiet saiti. Uzvirziet kursoru uz tās, lai priekšskatītu vietrādi URL, un rūpīgi pārbaudiet, vai nav pareizrakstības vai citu kļūdu.
2. Ievadiet lietotājvārdu un paroli, izmantojot tikai drošu savienojumu. Apskatiet, vai vietnes tīmekļa adreses priekšā ir prefikss “https”, kas norāda, ka savienojums ar vietni ir drošs.
3. Pat ja ziņa vai vēstule ir pienākusi no kāda labākā drauga, neaizmirstiet, ka arī viņu var apmuļķot vai uzlauzt viņa kontu, tāpēc vienmēr ir jābūt piesardzīgam. Pat ja ziņa šķiet draudzīga, ar aizdomām izturieties pret saitēm un pielikumiem.
4. Ieteicams vispār nenoklikšķināt uz saitēm e-vēstulēs. Labāk atveriet jaunu cilni vai logu un manuāli ievadiet bankas vai citas vietas tīmekļa adresi.
5. Izvairieties no pieteikšanās tiešsaistes bankās un līdzīgos pakalpojumos, izmantojot publiskus Wi-Fi tīklus. Wi-Fi tīklāji ir ērti, bet labāk izmantot mobilo savienojumu vai pagaidīt, līdz ir pieejams drošs tīkls, nevis zaudēt visu kredītkartē vai bankas kontā glabāto naudu. Atvērtos tīklus var būt izveidojuši noziedznieki, kas cita starpā, izmantojot savienojumu, samaina vietņu adreses un tādējādi pārvirza uz viltotu lapu.
6. Ieinstalējiet stipru drošības risinājumu un ievērojiet tā ieteikumus.
