Kā sevi pasargāt no insulta? Mīti un patiesība par holesterīnu 0
Ja ilgstoši turas augsts holesterīna līmenis asinīs un nekas lietas labā netiek darīts, var piedzīvot insultu. Kādi ir galvenie insulta un augsta holesterīna riska faktori, un ko varam darīt to profilaksei – par to stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas klīnikas Gaiļezers neiroloģe Ilga Ķikule.
Kas izprovocē insulta rašanos
Ik gadu 6000–7000 cilvēku nonāk slimnīcā ar insultu jeb galvas smadzeņu infarktu, kad daļa smadzeņu pēkšņi paliek bez asinspiegādes. Tas ir viens no galvenajiem invaliditātes iemesliem pasaulē un biežākajiem nāves cēloņiem.
Pēc smadzeņu insulta cilvēks vairs nekad nebūs tāds kā pirms šā notikuma.
Insults vienmēr atstāj bojājumus smadzenēs.Insulta rašanās atkarīga no daudziem faktoriem, piemēram, vecuma – saslimstība ar insultu pieaug cilvēkiem pēc 55 gadu vecuma. Tas var būt noteikts ģenētiski – ir īpašas insulta formas, kas pārmantojas no vecākiem.
Lielāks risks saslimt ir sievietēm, kas cieš no migrēnas un īpaši, ja tā ir ar auru, jo tad ir izmainīta asinsvadu reakcija. Šos riska faktorus nevaram ietekmēt. Toties ir riska faktori, ko iespējams ietekmēt, piemēram, augstu asinsspiedienu. To konstatē 80% insulta pacientu.
Smadzeņu asinsvadi reaģē uz augstu asinsspiedienu, un, ja tas ilgstoši saglabājas augsts, asinsvadi visu laiku spazmējas jeb atrodas pastāvīgā saspringumā. Ar laiku tajos veidojas mikroplaisiņas, kurās vieglāk nogulsnēties holesterīnam (ja nav šo plaisiņu, tas tik viegli nenotiek).
Lai tā nenotiktu, asinsspiedienam vajadzētu būt zemākam par 140/90 mm Hg staba, optimāli (veselībai vislabākais) – 120/80 mmHg. Svarīgs arī holesterīna līmenis (starp citu, holesterīna izmaiņas cilvēks nekādi nejūt). Tā paaugstināšanās izmaina asinsvadu sieniņas, tās sabiezē, veidojas pangas. Ja panga vēl nav sacietējusi, tā var plīst, mīkstais saturs iziet asinsvadā, tas savukārt veido trombu, nosprosto asinsvadu, un tad var būt gan infarkts, gan insults.
Paaugstināts cukura līmenis asinīs arī veicina izmaiņas asinsvadu sieniņās – tās sabiezē.
Jāuzmanās arī no sirdsritma traucējumiem, aritmijas (arī par to cilvēks bieži nemaz nenojauš). Sirdij strādājot nevienmērīgi, notiek haotiska sirds priekškambaru saraušanās, tālāk asins plūsma sirdī kļūst raustīga, un vietās, kur tā ir lēnāka, veidojas asins recekļi jeb trombi. Nelielas trombu daļiņas ar asins plūsmu var tikt aiznestas uz galvas smadzenēm un tur nosprostot attiecīgā diametra asinsvadu.
Ļoti svarīga miega artēriju veselība
Pa tām asinis plūst uz galvas smadzeņu puslodēm. Ja sabiezē šā asinsvada sieniņa un rodas pangas, artērija sašaurinās, un tas jau ir nopietns insulta riska faktors. Miega artēriju stāvokli var izvērtēt ar ultraskaņu, ar dupleksizmeklējumu.
To vajadzētu veikt cilvēkiem, kam ir augsts asinsspiediens, augsts holesterīna līmenis, diabēts, smēķētājiem un īpaši, ja ir vairāki šie riska faktori. Tad miega artērijas var laikus iztīrīt – ar medikamentiem un ķirurģiski.
Mīti un patiesība par holesterīnu
Viens no mītiem ir uzskats, ka holesterīns ir veselībai kaitīgs. Patiesībā tā nav. Holesterīns ir taukviela, kas organismam nepieciešama, tā ir neatņemama šūnu apvalka sastāvdaļa, no holesterīna veidojas žultsskābes, daži hormoni, holesterīns arī vajadzīgs, lai sintezētos D vitamīns. Par draudu veselībai holesterīns kļūst tikai tad, kad tā līmenis asinīs ir pārāk augsts, uzsver neiroloģe Ilga Ķikule.
Vēl viens mīts – nevajag ēst treknumus, tad holesterīna asinīs nebūs.
Jāņem vērā, ka lielākā daļa (ap 80%) cilvēka organismā esošā holesterīna sintezējas aknās. Tāpēc, pat pilnībā no uztura izslēdzot holesterīnu, tā līmenis joprojām var būt paaugstināts. Kad ārsts izvērtē taukvielu vielmaiņu, tiek analizēts četru radītāju (lipīdu jeb taukvielu) līmenis asinīs. Tie ir: kopējais holesterīns, triglicerīdi, augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ABLH) un zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ZBLH).
Pēdējais uzskatāms par lielāko kaitnieku. Proti, ļoti zema līmeņa lipoproteīnus sintezē aknas, un tie transportē taukus no aknām uz pārējo organismu. ZBLH sastāv gandrīz tikai no holesterīna. Ja šo daļiņu ir daudz un cilvēkam ir citi riska faktori, zema blīvuma holesterīns sāk izgulsnēties sirds, smadzeņu un citās artērijās – attīstās slimība, ko sauc par aterosklerozi – artēriju iekaisumu ar holesterīna uzkrāšanos. Atkarībā no tā, kurās artērijās ateroskleroze veidojas, tā var novest pie miokarda infarkta (pēkšņa kādas sirds muskuļa daļas atmiršana), stenokardijas (sāpes sirdī pie slodzēm), insulta (paralīze) un mijklibošanas (sāpes kājās staigājot).
Savukārt augsta blīvuma lipoproteīns ir labais spēlētājs taukvielu vielmaiņā – tas transportē holesterīnu no visiem audiem uz aknām, spēj to aiznest arī prom no asinsvadiem, tos pat mazliet attīrot. Pierādīts, ka ar zemāku ABLH (vīriešiem <1,0 mmol/l un sievietēm <1,2 mmol/l) ir augstāks sirdsslimību un galvas smadzeņu insulta risks. Jo augstāks būs labā holesterīna līmenis, jo organisms būs pasargātāks no aterosklerozes attīstības.
Ja ABLH ir zems, to vispirms vajag censties paaugstināt, ieviešot dzīvesveida pārmaiņas, – regulāri jāsāk nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm un ēst pareizi. Tas arī nozīmē, ka uzturā jācenšas samazināt saldumus un citu ātro ogļhidrātu daudzumu.
Ja zema blīvuma holesterīna līmenis ir jau tik augsts, ka draud ar nopietnām veselības problēmām, nepieciešama ārstēšana ar medikamentiem – statīniem. Tos lietojot, līdz ar holesterīna līmeņa pazemināšanos arī insulta risks sarūk par 25 procentiem. Statīni arī ārstē artēriju sieniņas.
Farmaceita padoms
Kādus līdzekļus holesterīna profilaksei piedāvā aptiekas?
“Aptiekās pieejami dažādi uztura bagātinātāji, kas palīdz normalizēt un uzturēt pieņemamu holesterīna līmeni organismā. Piemēram, lecitīna preparāti un pēdējā laikā popularitāti guvušie Ķīnas sarkanā rauga rīsu preparāti,” stāsta BENU aptiekas farmaceite Sabīne Kozlovska. “Tomēr, izvēloties uztura bagātinātājus, situācija vienmēr jāizvērtē kopā ar ģimenes ārstu.
Jāatceras, ka kopējais holesterīna rādījums parāda tikai virzienu, bet ne gluži pašu būtību.
Svarīgi ir vērtēt arī lipīdu frakcijas, tieši balstoties uz šiem rādītājiem (ZBLH – zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns, TG – triglicerīdu daudzums) un to, kādi ir sirds asinsvadu slimību riski.
Profilaksei noteikti noderēs zivju eļļa, kas satur pietiekamu daudzumu omega-3 nepiesātināto taukskābju (EPS – eikozapentaēnskābi un DHS – dokozaheksaēnskābi), kuras uzlabos asinsvadu stāvokli, to elascitāti un novērsīs arī triglicerīdu uzkrāšanos organismā.”
SVARĪGI
Insults notiek pēkšņi!
• Tas izpaužas ar ķermeņa vienas puses nespēku. Attīstās notirpums, vājums, paralīze, parādās sejas asimetrija, runas traucējumi: neskaidra runa, grūtības saprast un atbildēt. Steidzami jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība!
• Ar trombu šķīdinošo medikamentu ievadīšanu vislabāk var palīdzēt pirmo četrarpus stundu laikā no insulta simptomu parādīšanās brīža.
Kas pasargā no insulta
• Regulāra fiziskā slodze 30 minūtes dienā.
• Normāls, stabils asinsspiediens. Ideāli, ja tas ir 120/80 mmHg, bet ne augstāks par 140/90 mmHg.
• Normāli holesterīna rādītāji. Līdz 40 gadu vecumam zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) līmenis asinīs jāuztur līdz vai zem 3 mmol/l, virs 40–50 gadu vecuma par optimālu uzskatāms rādītājs 2,6 mmol/l, bet, ja jau izveidojusies ateroskleroze, tam jābūt zem 1,8 mmol/l.
• Stabils glikozes līmenis asinīs. Optimālais līmenis ir 5,6 mmol/l.
• Ja ir mirdzaritmija, tā jāārstē!
• Jāatmet smēķēšana!
