Kā sevi atmodināt pavasarī? Iesaka dakteris Tereško 0
Doties laukā ir vērts ne tikai spirgtā pavasara gaisa dēļ. No zemes spraucas pirmais zaļums, augu saknes pildās ar spēku, koku zaros briest pumpuri.
Šīs dabas dāvanas vari ar pateicību pieņemt un gudri likt lietā, lai kļūtu stiprāks un veselāks.
“Ziema daudzus ir novārdzinājusi, arī imunitāte kļuvusi vājāka, jo biežāk nācies uzturēties telpās, būt pakļautiem dažādiem elektronikas brīnumiem. Vēl viens saguruma cēlonis varētu būt pārāk zems D vitamīna līmenis,” saka ārsts fitoterapeits Artūrs Tereško.
Tāpēc viņš mudina pirmajam pavasara darbiņam – ķert saules starus, cik vien tas iespējams, lai tiktu pie organismam tik nepieciešamā D vitamīna. Pamukt no vēja, nomest kādu lieku drānu vai vismaz atrotīt piedurknes un parādīt ādu saulītei.
Dakteris Tereško iesaka vairākas receptes, kā pavasarī atmodināt un aktivizēt organismu. To palīdzēs paveikt dabas dotais zaļums un rūgtumiņš, ko varam saņemt no augiem.
Plūcam lapiņas
Pavasarī svarīgs orgāns ir aknas. Saskaņā ar Austrumu medicīnas sistēmu aknas saistās ar koku, tātad elementu, kas baro mūsu uguni, un simbolizē attīrīšanos un augšanu. Aknas nodrošina atjaunošanās procesus, ir gatavas darboties, tikai nevajadzētu tās pārslogot ar saldumiem vai alkoholu, bet dot gana daudz zaļbarības.
Viss dabas dotais zaļums satur hlorofilu, kas cilvēkam labi der.
Dārzā, pļavā un mežmalā parādās dažādas mazas lapiņas. Tomēr augi labi jāpazīst, lai varētu tos droši pievienot salātiem vai citam ēdienam. Piemēram, vērtīgas un gardas ir ugunspuķes pirmās lapiņas, taču jāzina, kā šis augs izskatās agri pavasarī.
Vislabāk paturēt prātā vietu, kur atrodas ugunspuķu audze. Labi der pašu dārza zaļumi, jo ir labi zināms, kur aug lupstājs, kur timiāns vai dīgst citi garš-augi, – viss ir spēka pilns.
Ikviens gan pazīst gārsu, kas ir ļoti vērtīga, var droši pa saujiņai pievienot jebkuram ēdienam. Vāc pavisam sīkās, vēl līdz galam neatvērušās lapiņas, tās ir pat nedaudz spīdīgas. Tikpat vērtīga ir pienene, jāplūc jaunās un maigās lapiņas. Pienene palīdz gremošanai un labvēlīgi ietekmē locītavu veselību.
Īsts pavasara kārums ir nātre, tajā ir ļoti daudz C vitamīna. Augs spēcina organismu, stiprina imunitāti un veicina asinsradi.
“Nereti baiļojas, ka nātre biezina asinis, bet tad jau dienā būtu jānolieto puskilograms lapu, tik daudz gan neviens nevar apēst,” pasmaida dakteris Tereško.
Labs papildinājums organisma uzjundīšanai ir pumpuri. Visgaršīgākie – saldeni – ir liepas un kļavas, arī ābeles pumpuri. Citi pumpuri arī vērtīgi, taču šķiet par daudz rūgti.
Rokam saknes
Tomēr mūsu organismam rūgtums ir vajadzīgs, un to var rast augu saknēs.
Parokam helēniju ālantes saknītes, kamēr augs vēl nav sacerojis. Tās ir labs stimuls aknām: 10 gramu saknes aplej ar glāzi remdena ūdens un atstāj uz nakti. Izdzer dienas laikā. Ālantes sakne uzlabo gremošanu, der arī pret nomāktību, jo dod mierpilnu sajūtu.
Arī pienenes sakne ir aknu darbību stimulējošs līdzeklis, dod mundrumu. Pienenes sak-nītes palielina žults sekrēciju, kā arī veicina kaitīgo vielu izvadīšanu no organisma.
Sakni der apžāvēt, jo svaiga ir neganti rūgta. Ja sakni pavāra, iznāk tumīgs dzēriens: 10 gramu saknes aplej ar 2 glāzēm ūdens un vāra 10 minūtes. Dzer pa pusglāzei pirms ēšanas. Šāds veselības malks der, ja ir vāja gremošana, kā bieži mēdz būt vecākiem cilvēkiem.
Vērtīgs rūgtums rodams arī koku mizās. Tās vāc sulu laikā, izmanto pirksta resnuma zariņus, kam novelk mizu. Apses miza labi der vīriešiem, jo palīdz saglabāt prostatas dziedzera veselību. Sievietes veselībai izmanto irbenes mizu.
Sarkanais kārkls, ko pazīstam kā pūpolu, satur salicilskābes atvasinājumus, šī viela likta visiem zināmā medikamenta aspirīna pamatā.
Ja 10 gramu mizas novāra glāzē ūdens, ēdamkarote šāda novārījuma atbilst 100 mg aspirīna, kas ir vienas sirds aspirīna tabletes deva. Kārkla miza labi der arī pret iekaisumu un lai pazeminātu temperatūru.
Nereti iesaka pavasarī vāktos augus un koku miziņas kaltēt, tad samalt pulverī un šādi lietot. Tā varot vislabāk saņemt auga vērtīgumu. Tomēr jāuzmanās – ne visi augu pulveri ir draudzīgi gļotādām, var tās lieki kairināt.
Jābūt uzmanīgiem
Ierasts pavasarī vākt māllēpes tējai. Tomēr Eiropas Komisija dzeltenās puķītes svītrojusi no pārtikā lietojamo augu saraksta un ierindojusi tā dēvētajā sliktajā sarakstā.
Tas tiek veidots, izvērtējot auga sastāvā ķīmiski aktīvās vielas jeb toksiskos savienojumus.
Izpētīts, ka māllēpes satur vielas, kas var izraisīt aknu bojājumus, var rosināt audzēju rašanos.
“Arī strutene, ko nereti iesaka pastiprināti lietot, tomēr ir indīgs augs. Nedrīkst dzert strutenes sulu, kā lasīts dažādās publikācijās, – tas ir bīstami! Pārdozējot strutenes preparātus, iespējama saindēšanās. Ja sāk sāpēt kakls, drīkst pāris strutenes lapiņu apliet ar glāzi remdena ūdens un ar šo uzlējumu skalot rīkli,” iesaka Artūrs Tereško.
Spēks visai vasarai
• Bērza sulu drīkst arī saldēt, tad to var baudīt visu vasaru. Der zināt, ka šādi nezūd vērtīgās minerālvielas, ko satur šī sula.
• Var sulas pudelē vai burkā ielikt dažus liepas pumpurus, tad nedaudz mainīsies garša un pieaugs vērtība. Ja sulai piemet upeņu pumpurus, tā tiek bagātināta ar C vitamīnu.
• Ja ir pagrabs, kur sulu uzglabāt, to var arī skābēt – ļaut, lai notiek dabīga rūgšana.
Ar savvaļas augiem pavasarī der ievērot mērenību – katrā ēdienreizē pietiek, ja pieliek vien pāris zaļo lapiņu.
Mūsu konsultants:
ARTŪRS TEREŠKO, ārsts fitoterapeits
