“Slavenāki par dažām filmu zvaigznēm!” Seriāls no jūras ērgļu ligzdas, kam visā pasaulē seko līdzi miljoniem cilvēku 5
Slavenāki par dažām filmu zvaigznēm – tā varētu teikt par jūras ērgļu (Haliaeetus albicilla) ģimenes dzīvi Durbes novadā, kurai tiešsaistē internetā gada laikā sekojuši līdzi miljoniem cilvēku vairāk nekā simts pasaules valstīs un par ko vēstījuši arī pasaules mediji.
Kad pirms sešiem gadiem pie jūras ērgļu ligzdas Durbes novadā tika uzstādīta pirmā no desmit Latvijas Dabas fonda tiešsaistes kamerām, neviens nevarēja iedomāties, ka tur novērotais gūs tik plašu rezonansi pasaulē un ornitologiem sniegs tik daudz negaidītu atklājumu par jūras ērgļu dzīvi.
Par šajā ligzdā pieredzēto varētu uzrakstīt ne vienu grāmatu vien, jo pa šo laiku nomainījušies vairāki ligzdas saimnieki un risinājušies dramatiski notikumi.
Ligzda iekārtota 2015. gadā zaru žāklē, kuri apauguši apkārt vēja vai sniega nolauztai egles galotnei apmēram 25 metru augstumā. Pirmā ligzdojusī mātīte bijusi gredzenota Sāmsalā vēl pagājušā gadsimta beigās.
Par pirmo te ne bez veiksmes (otru olu izēda vārna) izperēto cāli Durbertu Imants Bunkšs uzrakstījis grāmatu “Brīnumola”.
Turpmākie divi bijuši tukšie gadi, bet šobrīd šeit ligzdojošais jūras ērgļu pāris Milda un Raimis ligzdu aizņēma 2017. gada martā, nākamajos trīs gados izperējot un izbarojot pa diviem mazuļiem.
Arī šis pavasaris iesākās daudzsološi, jo ligzdā bija iedētas trīs olas, kuras abi putni uz maiņām perēja.
Idillei seko nelaime
Satraucošākie notikumi Durbes ligzdā sākās šā gada 28. martā, kad Mildas partneris Raimis vairs neatgriezās ligzdā.
“Var tikai minēt, kas noticis, bet ir pamats uzskatīt, ka tēviņš vai nu ir gājis bojā, vai ļoti nopietni ievainots un nespēj atgriezties ligzdā,” uzskata tiešraides kameru projekta vadītājs Latvijas Dabas fonda ornitologs Jānis Ķuze.
Nākamās trīs dienas izvērtās dramatiskas ne tikai mātītei, bet arī tiešsaistes kameru vērotājiem, un skatījumu skaits vairākkārt pieauga, vienubrīd sasniedzot rekordu – trīs tūkstošus vienlaikus.
“Cilvēki vēlējās uzzināt, kā var palīdzēt atrisināt radušos problēmu. Lai gan notiekošajā ir grūti noraudzīties, tomēr dabas norisēs iejaukties nedrīkst.”
Trīs dienas neēdusi, ik pa laikam atvairot vairāku svešu jūras ērgļu uzbrukumus un izmisīgi saucot tēviņu, Milda tomēr atstāja ligzdu, lai sameklētu barību.
Ornitologi bija pārliecināti, ka līdz ar to olu liktenis būs izlemts un sekmīga ligzdošana šogad vairs nebūs iespējama, taču sekojošie notikumi pārsteidza visus.
Pēkšņi uzradās cits pieaudzis jūras ērgļu tēviņš, kuru vērotāji nosauca par Čipu, un sāka rūpēties par Mildu, vispirms palīdzot sildīt olas, bet vēlāk, kad brīnumainā kārtā izšķīlās pirmais cālis, atnesot putnēna barošanai pirmo zivi.
Uz īsu brīdi Mildu un Čipu varēja uzskatīt par laimīgākajiem vecākiem pasaulē, jo 24. aprīļa agrā rītā izšķīlās arī otrs putnēns, gan krietni vārgāks par pirmdzimto.
Tomēr laime nebija ilga – vakar, 26. aprīļa rītā, abi mazuļi ligzdā vairs neizrādīja dzīvības pazīmes – visticamāk, bija nosaluši, jo mātīte ilgstoši atstāja ligzdu barības meklējumos, ko pietiekamā daudzumā nespēja nodrošināt jaunais tēviņš.
Daba ir daba
“Par notikušo Durbes ligzdā īsumā var teikt – daba ir daba. Izšķirošais faktors šādam iznākumam bija barības trūkums. Normāli brīdī, kad tikko izšķīlušies cāļi, tēviņam būtu ik pēc pāris stundām jānes uz ligzdu barība.
Pērn varējām vērot, ka ligzda bija burtiski nokrauta ar zivīm. Acīmredzot jaunajam tēviņam dabiskais instinkts nav bijis tik spēcīgs kā Mildas ilggadējam partnerim, līdz ar to barības nešana bija fragmentāra un nepietiekama, izmainot mātītes uzvedību, un viņa pameta ligzdu un mazuļus.
Skan nežēlīgi, bet, tiklīdz mazulis ar kustībām un skaņām vairs neizrāda dzīvības pazīmes, tas mātītei pārvēršas par barību un ir pilnīgi normāli, ka bojā gājušie mazuļi tiek apēsti – tāds ir dabas likums.
Šajā bēdīgajā stāstā svarīgākais ir tas, ka izdzīvojusi ir mātīte, jo daba nevar atļauties ziedot pieaugušu, veselu un vairoties spējīgu putnu ligzdošanai ar vājām izredzēm,” komentē Jānis Ķuze.
Viņš cer, ka mātīte turpinās uzturēties šajā teritorijā, izveidos jaunu pāri un nākampavasar atkal dēs olas un izperēs mazuļus.
Vai Milda un Čips paliks kopā?
Tomēr mātes instinkts Mildai ir ļoti spēcīgs – izcēlusi beigtos putnēnus no ligzdas, viņa kādu brīdi vēl turpināja sildīt trešo olu, bet tad atkal devās barības meklējumos.
Kas notiks ar trešo olu un vai Milda un Čips paliks kopā – tam ikviens var sekot līdzi tiešraidē vietnē “dabasdati.lv”.
Vakar, piemēram, raksta tapšanas brīdī tiešsaistes kamerai bija pieslēgušies aptuveni 1300 ligzdas vērotāji, kuri aktīvi komentēja notikušo traģēdiju un tās iemeslus.
Latvijas teritorijā jūras ērgļi ir nometnieki – uzturas te visu gadu. Sasniedzot dzimumgatavību 5–7 gadu vecumā, viņi veido pārus un ieņem ligzdošanas teritoriju.
Taču šis process ir sarežģīts, jo kamerās novērotais liecina, ka jūras ērgļi nepārojas ar pirmo brīvo savas sugas īpatni.
Šie putni ir monogāmi un saglabā pāri uz mūžu, līdz kāds no partneriem iet bojā. Vidējais jūras ērgļu dzīves ilgums ir 21 gads.
