Kā senie latvieši pilnmēnesī nākotni pareģoja. 15 senču ticējumi 7
1. Kad mēness jeb saule aptumšojas, tad raganu saimniece jājot govis slaukt.
2. Ja mēness aptumšojas, tad pie loga jānoliek spainis ar tīru ūdeni, lai mēnesim būtu vieglāki.
3. Ja mēnesnīcā kāda cilvēka ēnai rodas ap galvu gaismots vainags, tad tas drīzi mirs.
4. Mēnesi sauc par čigānu un puišu sauli.
5. Mēnesim nedrīkst rādīt mēli un pliku pakaļu, jo tas rādītāju uzraunot pie sevis.
6. Nedrīkst ar pirkstu rādīt uz mēnesi, jo tad nopūst pirksts.
7. Mēness aptumšošanās laikā vajagot pret mēness spožumu novīt aukliņu, to piestiprināt pie kāda sprūdzenīša un tad to lietot kur kāda vaina vai lopiem strēles, vīveles jeb cits kas. Ar aukliņu vajadzīgā vieta jāpažņauga un ar sprūdzenīti jāpaspaida.
8. Ja mēnesī iekšā krusts, būs karš.
9. Ja grib ko nākotnē uzzināt, tad pilnā mēnesī, pie skaidras debess, priekš gulēt iešanas jāiziet ārā, ilgi un nopietni jāskatās mēnesī un jādomā: ja tas būs tā, tad lai es to litu redzu sapnī. Tad paņem neredzot kaut ko no zemes, ieliek pagalvī un bez vārda runas apgulstas, tad pareizais sapnī rādīsies.
10. Ja pilns mēnesis ir iesarkans, tad būs vējš. Ja pilns mēnesis skaidrs, tad būs labs laiks.
11. Kad dārzs ap mēnesi, vasarā būs sauss, ziemā – sniegputeņi.
12. Ja vakarā, kad pilns mēnesis, ieskatās viņā un pēc tam ne ar vienu nerunā, bet tūlīt liekas gulēt, tad redz, kas apprecēs.
13. Ja pilns mēnesis dabū apspīdēt kādu pārīti, tad tie paliek viens otram uzticīgi.
14. Pilna mēneša naktī, lai redzētu savu brūti, un otrādi, viņam jāskatās mēnesī un pēc tam jāapguļas ar vienām domām.
15. Ja par mēnesi grib ko smalkāk izzināt, tad viņš piešķir nelaimi.
