Migrēna nav tikai galvassāpes. Kā to savaldīt un samazināt vajadzību pēc medikamentiem 0
Vienas no nejaukākajām galvassāpēm ir migrēna, kas nav sveša septītajai daļai pasaules iedzīvotāju. To ierindo trešajā vietā starp slimībām, kas izraisa darbnespēju. Taču diagnoze bieži netiek noteikta, un tikmēr sirdzējs lieki cieš. Kā laikus atklāt un savaldīt nejauko slimību?
Agrāk migrēnas izcelsmi skaidroja ar galvas asinsvadu paplašināšanos un to spazmām. Pēdējie pētījumi liecina, ka liela nozīme slimības lēkmes attīstībā ir pārlieku jutīgai nervu sistēmai, īpaši smadzeņu stumbram un trijzaru nervam, tāpēc tiek izmantotas jaunas ārstēšanas metodes.
Migrēnai raksturīgais
Daudzi savas galvassāpes mēdz dēvēt par migrēnu, lai gan tās neatbilst šīs slimības kritērijiem. Migrēna nav tikai galvassāpes.
Slimība norit lēkmjveidīgi. Cilvēks var būt viegli aizkaitināms, nomākts vai noguris vairākas stundas, pat vienu divas dienas pirms galvassāpju sākuma. Šo slimību raksturo stipras, pulsējošas, trulas, durošas vai spiedošas galvassāpes, kuras pastiprinās kustoties. Visbiežāk tās ir vienā galvas pusē, taču var būt arī abās. Sirdzējam rodas vēlme pēc miera un klusuma. Daži labāk jūtas vēsumā, citus krata drebuļi.
Lēkme ilgst no četrām līdz 72 stundām. Tai mēdz būt pavadoši simptomi: slikta dūša, reizēm vemšana, pastiprināta jutība pret trokšņiem, gaismu un smaržām.
Desmitajai daļai slimnieku migrēna izpaužas ar auru, kas liek par sevi manīt piecas minūtes līdz stundu pirms galvassāpēm. Auras laikā parādās zigzagi, rodas mirgošana vai izplūduša attēla laukumi, redzes lauka izmaiņas. Var būt jušanas un arī runas traucējumi, vienas ķermeņa puses un sejas notirpums. Retumis kļūst nespēcīga roka, un, šiem simptomiem beidzoties, sākas galvassāpes.
Savā ziņā migrēnai ar auru ir priekšrocība, jo skaidri jūtama lēkmes tuvošanās, taču tā ir ļoti nepatīkama un nereti traucē pat vairāk nekā pašas galvassāpes.
Mēdz būt arī migrēnas lēkmes bez sāpēm – tikai ar auru.
Diagnozi “migrēna” nosaka, ja bijušas vismaz piecas šādas epizodes, bet, ja lēkmes izpaudušās ar šai slimībai raksturīgo auru, – jau pēc divām lēkmēm.
Nevajadzētu raizēties, ja ārsts nav nosūtījis uz izmeklējumiem, – šajā gadījumā tie ne vienmēr nepieciešami.
Lai tiktu skaidrībā par migrēnas ierosinātājiem jeb trigeriem, kas katram ir atšķirīgi, var palīdzēt sāpju dienasgrāmatas rakstīšana. Reizēm, lai tiktu vaļā no sāpēm, pietiek tikai novērst nevēlamos faktorus.
Mainīga mūža laikā
Migrēnu var mantot no vecākiem vai vecvecākiem. Sievietes ar to slimo trīsreiz biežāk nekā vīrieši, taču arī kungiem mēdz būt mokošas lēkmes.
Bērnībā migrēna mēdz izpausties citādi nekā pieaugušo vecumā – ar vēdersāpēm un/vai sliktu dūšu, kā arī vemšanu. Galvassāpes parasti ir īslaicīgākas. Pubertātes periodā un pieaugot – ar galvassāpēm, taču vecumdienās – galvenokārt ar reiboņiem un līdzsvara traucējumiem.
Sievietēm grūtniecības laikā šī slimība nereti atkāpjas, taču var tikt izprovocēta bērna zīdīšanas periodā. Dažas sievietes pirmo migrēnas lēkmi piedzīvo pēc mazuļa laišanas pasaulē, rodoties hormonu svārstībām. Tām, kurām migrēna bijusi menstruāciju laikā, izsīkstot olnīcu funkcijai, slimība menopauzē var atkāpties vai pāriet pavisam.
Visai reti migrēna pirmo reizi izpaužas vecumdienās, taču, lietojot hormonaizvietotājterapiju (HAT) vai hormonālus ginekoloģiskos medikamentus, var notikt arī tā. Citkārt, ja agrāk slimība bijusi vieglā formā, kļūst stiprāka, biežāka un grūtāk novēršama. Tomēr lielākajai daļai migrēnas lēkmes laika gaitā kļūst retākas.
Sāpes mazina zāles
Dažkārt pret migrēnu labi palīdz ibuprofēns (400 vai 800 mg devā), citiem – paracetamols kombinācijā ar kofeīnu vai citi pretsāpju līdzekļi. Svarīgi zāles iedzert laikus, kamēr lēkme nav sasniegusi kulmināciju, taču ar piesardzību – ja tās ilgāku laiku lieto vismaz 15 dienas mēnesī, var rasties pieradums un medikamentu atkarīgas galvassāpes.
Migrēnas lēkmes novēršanai ir radīti speciāli medikamenti triptāni, no kuriem pasaulē pieejami septiņu, bet Latvijā – četru veidu triptāni. Tie ietekmē galvas smadzeņu apvalku asinsvadus, neļaujot tiem paplašināties un radīt galvassāpes, kā arī darbojas uz citiem migrēnas mehānismiem gan perifērijā, gan centrālajā nervu sistēmā. Taču ne vienmēr šīs zāles palīdz pilnībā. Visbiežāk tās nav pietiekami efektīvas, ja iedzertas novēloti. Kad lēkme jau pilnā plaukumā, pasliktinās kuņģa darbība, un medikaments asinīs neuzsūcas pietiekami labi.
Jūtot sliktas dūšas tuvošanos, kas raksturīgi ar menstruācijām saistītai migrēnai, vispirms vēlams nomākt nelabumu ar zālēm un tikai pēc tam lietot triptānus. Ja medikaments divu stundu laikā nav palīdzējis, drīkst ieņemt arī otru tableti, taču ne vairāk kā divas diennakts laikā.
Ja lēkmes ir biežāk nekā četras reizes mēnesī, ļoti mokošas, ar nepatīkamiem pavadošiem simptomiem, profilaktiski katru dienu var lietot cita veida zāles, lai paaugstinātu migrēnas sāpju slieksni. Nevajadzētu brīnīties, ja ārsts šim nolūkam izrakstīs medikamentus, kas paredzēti augsta asinsspiediena, epilepsijas vai depresijas ārstēšanai.
Papildus var lietot arī parastās pretsāpju zāles, magnija preparātus, B2 grupas vitamīnus, koenzīmu Q10.
Izmantojot triptānus desmit un vairāk reižu mēnesī, var veidoties atkarība, un tad no tiem jāatsakās. Nepieciešamības gadījumā ārsts izrakstīs citas zāles, pret kurām neveidojas pieradums.
Migrēnas darbības mehānisms joprojām tiek pētīts, un tiek atklātas aizvien jaunas molekulas un vielas, kurām ir nozīme lēkmes attīstībā. Nākamgad ražotāji sola piedāvāt jaunus migrēnas medikamentus – antivielas, kuras tās bloķē.
Neirostimulācijas ierīces
Lai samazinātu nepieciešamību lietot medikamentus, var izmantot dažādas neirostimulācijas ierīces, piemēram, Cefaly, kas stimulē trijzaru nervu. Šajā gadījumā uz pieres piestiprina pašlīmējošu elektrodu, kas pārraida impulsus uz augšējo trijzaru nerva zaru, lai mazinātu sāpes. To uzliekot, jūtama viegla kņudēšana, kas pakāpeniski pastiprinās līdz apstājas un mazinās. Papildus var lietot arī medikamentus.
Profilaktiskā režīmā neirostimulatoru lieto katru dienu 20 minūtes trīs mēnešus. Šādi daudziem izdodas samazināt lēkmju biežumu. Lēkmes novēršanai to izmanto no 40 līdz 60 minūtēm.
Ierīci var izmantot arī cilvēki, kuriem ievietots sirds stimulators, grūtnieces un bērni no astoņu gadu vecuma.
Dažās klīnikās aparātu pirms iegādes iespējams izmēģināt vai iznomāt, taču efektu pilnībā var novērtēt tikai pēc trīs mēnešus ilgas lietošanas.
Onabotulīna toksīna injekcijas
Hroniskas migrēnas gadījumā pasaulē jau vairākus gadus izmanto onabotulīna toksīna injekcijas, kas Latvijā iespējamas no šā gada. Šādu diagnozi nosaka, ja galvassāpes kļuvušas biežākas un vismaz pēdējos trīs mēnešus nomoka vismaz 15 dienu mēnesī, no kurām ne mazāk astoņās tām ir migrēnas pazīmes.
Onabotulīna toksīns ir attīrīta olbaltumviela, ko izdala baktērija Clostridium botulinum. Varbūt šķiet biedējoši, taču, lietotam tik nelielā daudzumā kā medikamenta sastāvā, tam piemīt ārstnieciskas īpašības. Toksīns iedarbojas uz trijzaru nervu – mazina tā aktivitāti, kā arī smadzeņu jutīgumu.
Pacienti ir novērtējuši, ka pēc procedūrām lēkmes kļūst retākas, galvassāpes – maigākas un īsākas.
Šā toksīna iedarbība ilgst trīs mēnešus. Injekcijas jāatkārto vismaz trīs reizes, izdarot 31 dūrienu uz pieres, deniņu abās pusēs, pakausī un plecos, noteiktos punktos. Tie ir mazliet nepatīkami, toties ar vienu šāvienu tiek nošauti divi zaķi – izlīdzinās arī krunciņas. Toksīnu ievada tieši zem ādas, tāpēc tas asinsritē iekļūst minimāli.
Pēc procedūras īpašas blaknes nav novērotas. Vienīgi sākumā dūrienu kairinājuma ietekmē sāpes var pastiprināties. Reta komplikācija ir plakstiņa noslīdējums, taču šis kosmētiskais defekts ir pārejošs, tāpat kā toksīna iedarbība.
Injekcijas nedrīkst izdarīt bērniem un grūtniecēm, ja ir ādas izmaiņas un iekaisums, kā arī ja tās izmanto citu problēmu risināšanai.
Biežākie migrēnas ierosinātāji
Apkārtējā vide: aukstums, laika apstākļu izmaiņas, karsta vanna, spēcīgas smaržas, troksnis, spilgta, mirgojoša gaisma.
Fiziskie faktori: tāls ceļojums, īpaši dažādās laika zonās, intensīva sportošana, zobu sāpes, smēķēšana, izsalkums, miega traucējumi, neizgulēšanās, sekss.
Uzturs: šokolāde, siers, alkohols, kofeīns.
Hormonālie faktori: menstruācijas, hormonālie kontraceptīvie līdzekļi un hormonu aizstājējterapija.
Psiholoģiskie faktori: stress, uztraukums, depresija, varbūt šķiet dīvaini – arī relaksācija pēc stresa perioda.
TESTS
Vai galvassāpes var liecināt par migrēnu? JĀ NĒ
Vai galvassāpes ir vienā galvas pusē? JĀ NĒ
Vai tās ir ļoti stipras un pulsējošas? JĀ NĒ
Vai sāpes bieži pavada nelaba dūša un/vai vemšana? JĀ NĒ
Vai sāpes pavada nepatika pret gaismu un skaņu? JĀ NĒ
Vai galvassāpes pastiprinās fiziskas slodzes laikā? JĀ NĒ
Vai galvassāpes ierobežo fiziskās aktivitātes? JĀ NĒ
Ja uz vismaz trim testa jautājumiem esat atbildējuši ar “jā”, iespējams, jums ir migrēna, tādēļ ieteicams vērsties pie ārsta.
KONSULTĒJUSI “ VIVENDI” GALVASSĀPJU CENTRA NEIROLOĢE, ALGOLOĢE LINDA ZVAUNE
