Kā savaldīt ēdelīgo ķirmi 2
Ja uz koka mēbelēm un mājas konstrukcijām parādījušies mazi caurumiņi, no kuriem sijājas balti putekļi, klāt ir ķirmis, neliela, 2,5 – 4,5 mm gara brūna vabolīte. Latvijā visbiežāk sastopams ir mēbeļu ķirmis. Vabolīšu dzīvošanai nepieciešams normāls gaisa mitrums (virs 40%) un temperatūra virs 0 ºC. Ķirmji rosās pa koksnes iekšpusi, nelienot ārā, un ilgi var palikt neredzami. Tikai tad, kad vaboles pārceļas uz citu dzīvesvietu, tās koksnes virspusē izgrauž izejas caurumus. Pirms pārošanās vaboles sazinās, periodiski klaudzinot ar galvu, tāpēc mājoklī dzirdamas ritmiskas tikšķošas skaņas, ko mēdz dēvēt par “nāves pulksteni”. Kā ķirmji nonāk mājās, īsti nav zināms.
Vaboles dod priekšroku ar cukuriem bagātajām koku sugām, piemēram, bērzam, kļavai un alksnim. Koks ir īpaši apdraudēts, ja tas nav cirsts ziemā, kad veģetācija ir apstājusies un cukuri šķiedrās pārveidojušies cietē. Ozols ķirmim nepatīk, jo tas satur miecvielas, savukārt liepa un apse ir liesas. Tāpat šiem kaitēkļiem nepatīk sveķaina koksne.
Ja zem ķirmju alām ir putekļveida koksne, tie vēl tur mitinās. Ja putekļu vairs nav, var pieņemt, ka ķirmji ir ēku pametuši. Pāris caurumiņu vēl nav liela nelaime, tomēr, ja to skaits sasniedz vairāk nekā 10 uz kvadrātcentimetru, jāsāk rīkoties. Tā kā ķirmim patīk paaugstināts gaisa mitrums, bieži mēbelei sagrauzts tas sāns, kas atradies pie mitras ārsienas. Ja telpā gaiss ir vēsāks vai ar zemāku mitrumu, kukaiņi aizbēg vai iet bojā. Mēbeles ziemā var iznest sausā, neapkurinātā vietā un atstāt tur pāris mēnešu, lai izsalst.
“Savulaik koksnes aizsardzībai pret ķirmjiem noderīga bija koku pludināšana pa upēm. Tās laikā no stumbru aplievas izskalojas potenciālās barības vielas un baļķi kļuva ķirmjiem mazāk garšīgi. Vēl nesen ērģeļu būvniecībai domātos baļķus noturēja speciāli izraktos dīķos. Ūdenī koksnei norima spriegums un izskalojās ogļhidrāti,” stāsta ērģeļbūvētājs un restaurators Jānis Kalniņš.
Vislabākā cīņas metode ir izmantot pareizu koku un to impregnēt. Lietuvieši pret ķirmjiem izmanto fumigācijas sveces. Lielākām celtnēm ar visaptverošiem bojājumiem sāk ieviest vācu uzņēmuma “Romer BioTec” metodi, izsmidzinot metilbromīda gāzi hermētiski noslēgtā telpā. Tomēr process ir dārgs un nav arī garantijas pret ķirmju invāziju nākotnē.
Mājās kā pretķirmju pasākumu mēdz veikt priekšmetu piesūcināšanu ar ožamo spirtu. “Slimo” mēbeli pārklāj ar plēvi un apakšā novieto trauku ar ožamo spirtu. Plēvi salīmē ar lenti tā, lai nebūtu spraugu un ar to noklāj arī grīdu. Izgarojot spirts iesūcas koka spraugās un ķirmjus nonāvē. Pēc laika operāciju būtu vēlams atkārtot. Ir cita metode, kas prasa vairāk laika un pacietības. Ožamo spirtu ar šļirci var iepildīt tieši caurumiņos, pēc tam mēbeli tāpat var notīt ar plēvi, lai pastiprinātu efektu. Līdzīgi izmanto terpentīnu. To var iešļircināt alās vai vairākas reizes klāt ar otu. Lai terpentīna iedarbība būtu ilgstoša, mēbeli novasko, noslēdzot ķirmju ejas. Masu gatavo, sajaucot 100 g bišu vaska, 300 g terpentīna un 20 g parafīna. Jārēķinās, ka pēc mēbeles apstrādes ķirmji to pametīs un dosies meklēt citas mājas, tāpēc procedūru telpā nevajadzētu atrasties citām koka mēbelēm.
Citi paņēmieni balstās uz ķirmju vairošanās paradumiem. Pāris reižu gadā – maijā un septembrī – ķirmis izgraužas ārā, vairošanās dziņu dzīts. Ja koka virskārta ir saindēta, ķirmis ir pagalam. Šo iespēju sniedz permetrīna preparāti, kas nopērkami lielveikalos. Speciālajos veikalos pārdod “Bio kill Spray” un permetrīna 0,25% šķīdumu spirtā. Šī apstrādes metode ļauj saudzēt citus kukaiņus, kas ir ķirmju dabiskie ienaidnieki, dzīvo to izgrauztajās ejās un pārtiek no ķirmju kāpuriem. Indi uzklāj uz notīrītas koksnes ar otu vai pulverizatoru. Darbam nepieciešami gumijas cimdi un gāzmaska ar ogļu filtru. Pēc tam telpu divas dienas vēdina. Preparāts sargā koka virsmu apmēram piecus gadus.
Ķirmju bojāto konstrukciju apstrādei noder arī antiseptiķi “Bochemit Plus” un “Hylotox Plus”, bet veca tautas metode ir sajaukt vienu daļu petrolejas ar trīs daļām terpentīna vai arī veidot piesātinātu naftalīna šķīdumu benzīnā, ko uzklāj bojājumiem.
Ķirmju caurumiņu aiztaisīšanai noder speciāla špakteļmasa. Uz mēbeles fasādes var izmantot speciālo vasku. Pats var uztaisīt tepi, kuru veido ozolkoka putekļi, sajaukti ar nedzēstu kaļķi un lineļļu. Kaļķis gaisa mitruma iespaidā turpinās izplesties, noturot tepi bojājumu vietās.
Apsekojot bojājumu apjomu, der izvērtēt, cik dārga un nozīmīga ir ķirmju saēstā mēbele – vai vērts ieguldīt laiku, darbu un līdzekļus tās atbrīvošanai no nelūgtajiem “īrniekiem”, kā arī pēc tam svaigāka izskata piešķiršanai. Cita lieta ir kultūrvēsturiski objekti, piemēram, baznīcas, kur ķirmji bojā skaistus kokgriezumus, sakrālos priekšmetus un konstrukcijas. Šādās situācijās koka detaļu atbrīvošanai no ķirmjiem izmanto gāzi vai karstu gaisu. Tiesa, šāds pasākums izmaksā dārgi, turklāt nepieciešams, lai to veiktu un rezultātu pārbaudītu speciālisti, garantējot objekta pieskatīšanu arī pēc tam.
