Kāpēc Igaunijā lielākas algas? 0
Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz iedzīvotāju Latvijā ir par 14% zemāks nekā Igaunijā. Tomēr darba ražīguma ziņā (fiziskajā kapitālā un kopējā faktoru produktivitātē) atpaliekam no Igaunijas tikai par 9%.
Parasti netiek analizēts, ka Igaunijā darbspējīgā vecumā (15 – 74 gadi) strādā proporcionāli vairāk cilvēku nekā Latvijā. Un tas nav saistīts ar atšķirīgu vecumstruktūru. Igaunijā nodarbinātības līmenis ir augstāks visās vecumgrupās, un atšķirības ir īpaši izteiktas tieši pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas.
Acīmredzamais ilgākas nodarbinātības iemesls ir tas, ka Igaunijā ir labāka iedzīvotāju veselība un vairāk izplatīta mūžizglītība. Tas ir, slikta veselība un neatbilstošas zināšanas un prasmes pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotājiem Igaunijā (atšķirībā no Latvijas) ir mazāki šķēršļi, lai turpinātu darba gaitas.
Iedzīvotāju veselību un izglītību ar vienu brīnumnūjiņas mājienu uzlabot nevar. Pat ja izglītības un veselības aprūpes kvalitātei nepieciešamās strukturālās reformas tiks īstenotas tūlīt, to pozitīvā ietekme uz iedzīvotāju veselību un prasmēm varētu būt vērojama pēc vairākiem gadiem. Jo ātrāk reformas dēstus iestādīsim, jo ātrāk tie izaugs par lieliem kokiem. Līdzīgi kā nevar dienas laikā pļavu padarīt par mežu (vienalga, ar kādiem resursiem), arī ienākumu konverģence prasa laiku. Vienlaikus ir arī laba ziņa – diezgan precīzi zinām, kas jādara straujākas konverģences veicināšanai.
