“Kurš ir vainīgs, par to lai spriež tiesa.” Kā saslima Siguldas bērni – vai patiesība ir noskaidrota? 0
Kopš septembra vidus, kad sabiedrība uzzināja par smagā stāvoklī hospitalizētajiem Siguldas bērniem, pagājuši divi mēneši. Verotoksigēnā E.coli baktērija epidēmiju nav izraisījusi, sabiedrības ažiotāža norimusi. Šiga toksīnu veidojošo zarnu nūjiņu infekcijas (STEC) uzliesmojumā cietuši kopumā septiņi cilvēki, no tiem – seši bērni. Pieciem bērniem radušās smagas nieru komplikācijas (HUS).
Pēdējais paziņojums par E.coli epidemioloģisko izmeklēšanu Siguldā no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) ticis izplatīts 27. septembrī, tajā paustas aplēses par dienesta ieskatā iespējamajiem saslimšanas cēloņiem E.coli infekcijas un arī vēlāk konstatētajā salmonelozes uzliesmojumā Siguldā, kā arī minēts, ka epidemioloģiskā izmeklēšana vēl turpinās. Tālāk klusums.
Lai dzirdētu noslēguma secinājumus pēc dienestu ieguldītā darba cēliena tagad, kad epidemioloģiskā izmeklēšana taču ir noslēgusies, tāpat arī, lai saprastu, kādi ir kontrolējošo dienestu secinājumi par trauksmainajām septembra norisēm un vai, viņuprāt, aizdomas tiek vērstas pret īsto E.coli infekcijas uzliesmojuma vaininieku, “LA” uz sarunu aicināja SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktoru Juriju Perevoščikovu, PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktoru Ernestu Zavadski un vienu no Siguldas lietā iesaistītā ēdināšanas uzņēmuma SIA “Baltic Restaurants Latvia” īpašniekiem Gunti Bredovski.
Kāds šobrīd ir SPKC epidemioloģiskās izmeklēšanas gala slēdziens? Kur tieši SPKC ieskatā bērni nonāca saskarē ar E.coli?
Jurijs Perevoščikovs (SPKC): Visa sākotnējā informācija, kas izskanēja tūdaļ pēc infekcijas uzliesmojuma, ir hipotēzes. Tikai tagad mēs varam runāt par tādu informāciju, kas vairs nav hipotētiska. Sākotnēji tika izvirzītas vairākas versijas, taču neviena no tām neapstiprinājās: bērni nebija apmeklējuši kopīgus pasākumus, nebija savstarpēji pazīstami. Tika atmesta arī versija, ka inficētā pārtika iegādāta kādā veikalā, jo tad saslimušo skaits būtu lielāks.
Sākotnēji mums bija informācija, ka pirmie saslimušie ir bērni no trīs dažādām pirmsskolas izglītības iestādēm: “Saulītes”, “Pīlādzīša” un “Ieviņas”. Tomēr izrādījās, ka “Ieviņa” līdz 1. septembrim bijusi slēgta un saslimušais bērniņš, kas parasti apmeklē “Ieviņu”, ticis sūtīts uz vienu no diviem bērnudārziem, kur notika inficēšanās.
Līdz ar to mēs secinām, ka ēdināšanas bloks, kas “Saulītei” un “Pīlādzītim” ir kopīgs un kurā tika gatavotas maltītes abu bērnudārzu audzēkņiem, ir vienīgais vienojošais riska faktors visiem septiņiem STEC infekcijas skartajiem. Savukārt ziņas par salmonelozes uzliesmojumu atklājās, vācot informāciju par citiem līdzīgiem saslimšanas gadījumiem.
Arī šajā gadījumā mēs konstatējām, ka vienojošs faktors saslimušajiem ir tas, ka ēdināšanu nodrošinājis kopīgs pārtikas bloks – tikai šoreiz divos citos Siguldas bērnudārzos: “Ieviņā” un “Tornīšos”. Mūsu ieskatā inficēšanās ar E.coli varētu būt notikusi 30. augustā, bet ar salmonellu – 10. vai 11. septembrī.
Vai līdz ar to var droši pateikt, kurš ir vainīgs infekciju uzliesmojumos Siguldā?
Mēs nevēlamies apgalvot, ka kāds ir vainīgs vai nevainīgs. Mēs varam pateikt tikai to, kas bija kopīgie riska faktori. Savukārt, kurš ir vainīgs, par to lai spriež tiesa. Jau kopš septembra vidus notiek kriminālprocesa izmeklēšana.
Ernests Zavadskis (PVD): Iespējams, uz notikušo var raudzīties arī distancēti. Tomēr, ko gan tādā gadījumā varētu ieteikt bērnu vecākiem, kuri ir cietuši gan morāli, gan emocionāli, gan fiziski? Līdz ar to mēs nevaram tik neitrāli runāt, ka nevar nevienu sodīt vai tamlīdzīgi. Vecākus noteikti nodarbina jautājums – kurš ir vainīgs, ka mans bērns ir nonācis slimnīcā? Ja mana bērna veselība ir nopietni iedragāta, tad kurš par to atbildēs?
Visos bērnudārzos, kuros tika konstatēti infekciju uzliesmojumi, ēdināšanu nodrošināja “Baltic Restaurants Latvia”. Kā uzņēmums rīkojās, kad uzzināja, ka tiek turēts aizdomās par bērnu saslimšanu ar E.coli izraisīto infekciju?
Guntis Bredovskis (“Baltic Restaurants”): Viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir noskaidrot inficēšanās cēloņus, par to nav un nebija nekādu šaubu. Līdz ar to mūsu primārais uzdevums bija sniegt visu PVD un SPKC pieprasīto informāciju, kā arī veikt iekšējās pārbaudes. Tāpat arī reaģējām, tiklīdz līdz mums nonāca vismazākā informācija par iespējamajiem inficēšanās avotiem.
Piemēram, sākotnēji – par arbūziem. Mēs momentāni izslēdzām tos no ēdienkartes. Tiklīdz izskanēja varbūtība par burkāniem, mēs pārtraucām tos iepirkt no toreizējā piegādātāja. Tieši tāpat bija ar vistas gaļu: nevarēdami strauji atrast piegādes alternatīvas, mēs to izslēdzām no ēdienkartes uz divām dienām. Mēs reaģējām nekavējoties, apzinoties, ka nekas nav svarīgāks par to, lai infekcija neizplatītos tālāk.
E. Zavadskis: “Baltic Restaurants” šajā ziņā ir labās sadarbības piemērs – mēs strādājam kā komanda, un viņi atsaucīgi sniedz informāciju.
Kopumā “Baltic Restaurants” strādā aptuveni 80 objektos visā Latvijā, tikai divās ēdināšanas vietās, kā secinājuši kontrolējošie dienesti, tam neizdodas nodrošināt higiēnas prasības, turklāt abas šīs vietas atrodas mazpilsētā Siguldā. Vai tā ir sakritība?
J. Perevoščikovs: Nekā dīvaina tur nesaskatu, jo tie tomēr ir divi atsevišķi ēdināšanas bloki. Te runa ir par cilvēka faktoru.
E. Zavadskis: Vai tie būtu liellopa vai putna liemeņi, spārniņi vai stilbiņi, mikroorganisms, kas var izraisīt slimību, tajos nav vienmērīgi izplatīts. Liels ēdināšanas tīkls, kāds ir arī “Baltic Restaurants”, saņem apjomīgas piegādes. Var gadīties, ka produkts, kas bijis piesārņots, nonācis tieši divos Siguldas ēdināšanas blokos, kamēr citi objekti saņēmuši no piesārņojuma tīru izejvielu. Pareizi termiski apstrādājot, šīs baktērijas, protams, ietu bojā.
G. Bredovskis: Arī mēs uzņēmumā esam veikuši savu iekšējo izmeklēšanu – likuši visu kopā kā puzli. Un mums šobrīd nav secinājumu par notikušo. Varbūt tādi vēl radīsies. Mums ir tikai neatbildēti jautājumi. Mēs paļaujamies uz to, ka policija kriminālprocesa ietvaros savāks visu informāciju un mēs dzirdēsim taisnīgu spriedumu.
Cik mums zināms, viens no vēlāk saslimušajiem bērniņiem vēl 9. septembrī apmeklēja bērnudārzu. Ja inficēšanās notikusi 30. augustā, kā tagad uzskata SPKC, un E.coli maksimālais inkubācijas periods ir 10 dienas, tad 9. septembrī jau vajadzēja izpausties slimības simptomiem. Te ir tāda kā neskaidrība… Kā jau teicu, vēl ir daudz neskaidru jautājumu…
E. Zavadskis: Ja mēs runājam par iespējamo tiesvedību, mums jāpaliek pie kompetences iestādes secinājumiem un slēdzieniem. Gala lēmums ir kompetences iestādei – SPKC: to ir noteicis likumdevējs.
Jāteic, ka reāls pierādījums, piemēram, verotoksigēnā E.Coli piesārņojums nevienā no bērnudārziem netika atrasts…
J. Perevoščikovs: To nav iespējams izdarīt, jo konkrētais pārtikas produkts infekcijas uzliesmojuma brīdī jau sen bija apēsts. Bez tiešajiem pierādījumiem pastāv arī netiešie pierādījumi. Epidemioloģiskā darbība ir vērsta pārsvarā uz to, lai atrastu netiešos pierādījumus.
E. Zavadskis: Viss sākas jau no izejvielas, taču, ja netiek ievērotas higiēnas prasības, pārtiku var piesārņot arī ēdienu sadalot porcijās, nepareizi uzglabājot vai ēdienu pasniegdzot. Turklāt ēdienkarti veido ļoti daudz sastāvdaļu. Tādēļ infekcijas uzliesmojuma sākumā ir ļoti grūti noteikt konkrēto produktu. Atgādināšu, ka PVD vienā no pārbaudēm abos tajos Siguldas bērnudārzos, kuros notika ēdiena gatavošana, pavāriem pēc roku mazgāšanas un dezinfekcijas konstatēja zeltaino stafilokoku. Tātad roku dezinfekcija nebija tikusi veikta pienācīgi.
Vai zeltainais stafilokoks tajā koncentrācijā, ko jūs konstatējāt uz pavāru rokām, varēja izraisīt infekciju?
Ar zināmiem nosacījumiem, jā. Ir attiecīgi produkti, kuros stafilokoks var vairoties un producēt toksīnu.
J. Perevoščikovs: Tas gan neattiecas uz šo situāciju, bet tīri zināšanai – jebkurš stafilokoks, kurš nonāks pārtikas produktā, pēc sešām stundām istabas temperatūrā būs radījis daudz toksīnu. Šajā gadījumā cilvēki nebija saslimuši ar stafilokoku. Tas vienkārši palīdzēja konstatēt, ka roku mazgāšana bijusi pavirša.
Vai pamats atmest alternatīvas inficēšanas versijas ir pietiekams – piemēram, to, ka inficētā pārtika iegādāta veikalā un ēdiens, kas izraisījis saslimšanu, pagatavots mājas apstākļos? Divu bērnudārzu pavāri nebija pienācīgi dezinficējuši rokas. Savukārt, gatavojot ēdienu mājas apstākļos, rokas nedezinficē teju neviens, jo vairāk – gandrīz neviens arī nemazgā arbūzus un citrusaugļus, bet jēlu gaļu nereti sadala uz tā paša gaļas dēlīša, kur tiek griezti augļi. Citiem vārdiem sakot – jau sākotnējais risks inficēties mājas apstākļos ir daudz lielāks.
Tika aptaujāti gan saslimušo bērnu vecāki, gan atsevišķi pārtikas veikali, un nekas vienojošs netika atrasts.
E. Zavadskis: Vēsturiski ir bijuši fakti, kad, piemēram, visi viena bērnudārza bērni tiek pacienāti ar mājās gatavotu kūku un inficējas. Turklāt pēc piecām sešām dienām, kad infekcija parādās, par šo faktu neviens var arī vairs neatcerēties. Taču šajā situācijā tā nenotika.
J. Perevoščikovs: Neviens nenes kūku uz diviem bērnudārziem… Pārbaudījām kopumā aptuveni desmit hipotēzes, arī tādas, kas izskanēja sociālajos tīklos – tās neapstiprinājās.
E. Zavadskis: Tomēr uzdotais jautājums tikai vēlreiz apliecina, cik sarežģīti ir šādos gadījumos atrast pareizo avotu. PVD
