Kā sargāties no izgulējumiem 0
Nereti pēc nopietnas traumas, infarkta, insulta vai citas smagas slimības pēc ilgas gulēšanas uz ādas parādās it kā nevainīgi apsārtumi. Vai tikai tie nav izgulējumi? Kā no tiem sargāties un novērst, ja tomēr radušies?
Ja ir sarežģīti lūzumi, gulošu slimnieku nevar kustināt, jo viņš ir saistīts ar dzīvību nodrošinošām vai uzraugošām ierīcēm, un no ādas un dziļāko audu bojājuma ilgstoša spiediena dēļ grūti izvairīties. Sirdzējam šādā stāvoklī ir slikta asinsrite, taču apmēram 95 procentos gadījumu izgulējumus iespējams nepieļaut.
Jāizārstē slimnīcā
– Ja kādu izraksta no slimnīcas ar pārsējiem, par kuriem tuviniekiem nav skaidrības, vai arī izrakstā minēti izgulējumi, vajag runāt ar ārstu, virsmāsu vai slimnīcas vadību, lai izārstē slimnieku līdz galam, – iesaka “Brūču klīnikas” vadītājs, ķirurgs Olafs Libermanis.
Ja slimniekam, ārstējoties slimnīcā, radies izgulējums, var arī vērsties Ārstniecības riska fondā un prasīt kompensāciju, kas lieti noderēs zālēm, pārsējiem un nepieciešamajiem palīglīdzekļiem.
– Esmu bieži saskāries ar cilvēku vieglprātību un nevērību pret sevi, ārstu norādījumu neievērošanu. Diemžēl, izgulējumus ielaižot, problēmas samilzt, un nepieciešama ilgstoša ārstēšana, kas ne vienmēr var palīdzēt, – stāsta Latvijas Muguras smadzeņu bojājumu biedrības valdes loceklis Mārtiņš Karnītis.
No pārejošiem līdz nāvējošiem
Visbiežāk izgulējumi veidojas uz papēžiem, krustiem, sēžas pauguriem, augšstilbiem, potītēm, pakauša, ausīm, elkoņiem, ceļiem un pleciem.
Tas, cik ilgā laikā tie rodas, atkarīgs no ķermeņa konstitūcijas un vispārējā veselības stāvokļa. Noteiktos apstākļos, nemainot pozu, izgulējumus var iegūt ikviens jau pāris stundās. Risks ir mazāks, ja nav liekā svara, cukura diabēta, cilvēks nesmēķē, viņam ir normāla asinsrite, viņš uzņem pilnvērtīgu uzturu, telpā, kurā slimnieks uzturas, ir pietiekami silts un viņam tiek pareizi kopta āda.
Pirmajā izgulējumu stadijā uz ādas redzams sarkanīgs pleķītis, kas uzspiežot nepaliek balts, bet otrajā – virspusēji ādas nobrāzumi, kuri sadzīst, lietojot dziedējošu krēmu un pārsienot ar marli.
– Ja izveidojusies brūce, kas lielāka par divu eiro monētu, pārklājusies ar melnu garoziņu un nepatīkami smako, zem tās parādās strutas, tā pāris nedēļās nesadzīst un paaugstinās ķermeņa temperatūra, ir bezjēdzīgi doties uz aptieku pirkt pārsējus un zāles. Tad nepieciešama ārsta palīdzība, – norāda Olafs Libermanis.
Dziļi izgulējumi var izraisīt sepsi jeb asinssaindēšanos, kā arī, ilgstoši saglabājoties brūcei, – ādas un mīksto audu vēzi.
Ja izgulējuma vieta ir nejutīga, ārsts var nogriezt tās melno kārtiņu. Uzliekot pārsēju un to pareizi mainot, brūce sadzīs. Tomēr jārēķinās, ka plašu izgulējumu vietās āda var kļūt plāna, plīst un čūlot.
Smagu izgulējumu gadījumos veic sarežģītu operāciju, lietojot plastiskās ķirurģijas un mikroķirurģijas paņēmienus, lai pārstādītu ādu.
Ko darīt profilaksei
Ja mājās ir gulošs slimnieks, ļoti rūpīgi jāievēro profilakse. Ķermenis nav radīts ilgstošai gulēšanai vai sēdēšanai, tāpēc svarīgi izmantot palīglīdzekļus. Noteikti derētu iegādāties vai īrēt pretizgulējumu matraci – arī higiēnas apsvērumu dēļ, jo tam ir mazgājama virsma. Svarīgi matraci atbilstīgi noregulēt, jo citādi ne tikai neizdosies izgulējumus izārstēt, bet var pat iedzīvoties jaunos.
Tomēr, kā uzsver Mārtiņš Karnītis, pat vislabākais pretizgulējumu matracis var būt tikai palīgs, galvenais ir slimnieka atbilstīga aprūpe.
Olafs Libermanis iesaka vērsties “Aprūpes birojā”, kur strādā medmāsas, kas parādīs, kā pareizi pagriezt un apkopt slimnieku, kādu aprīkojumu iegādāties, lai to atvieglotu, vai arī izmantot sociālās gultas. Ieteicams konsultēties ar speciālistu arī par atbilstošu uzturu.
Slimnieks gultā jāgroza ik pēc divām stundām, arī naktī. Jāraugās, lai ādu nekairinātu apģērba pogas un krokas. Tā jāapskata divreiz dienā, pārbaudot, vai nav radušies apsārtumi un noberzumi. Cietušās vietas jākopj ar ūdeni un maigām ziepēm, bet jodu vai citus dezinficējošus līdzekļus nevajag lietot.
Lai novērstu mitruma ietekmi, āda pēc mazgāšanas rūpīgi jānosusina. Rūpējoties par sausu gultu, slimniekam nevajadzētu uzvilkt divas autiņbiksītes, kad tiek sargāts palags, jo cietīs sirdzēja āda.
Berzes mazināšanai ieteicams lietot talku, sausu ādu kopt ar eļļu vai mitrinošu krēmu.
Lai arī aprūpe galvenokārt atkarīga no apkārtējiem, sirdzējs pats sev var palīdzēt, kaut nedaudz pamainot pozu.
Kas jāievēro ratiņkrēslā
Sēžot ratiņkrēslā, noteikti jālieto pretizgulējumu spilveni, īpaši, ja trauma gūta nesen. Ieteicams apsvērt iespēju iegādāties ratiņkrēslu, kurā var piecelties stāvus vai arī mainīt pozīciju. Neievērojot piesardzību, izgulējumu dēļ pastāv drauds zaudēt ne tikai kājas un orgānus, bet arī dzīvību.
Ratiņkrēslā sēdošajiem ik pēc 15 minūtēm ieteicams mazliet pārnest svaru: piepacelties vai noliekties uz priekšu, izcelt no tiem kājas, kaut nedaudz mēģināt mainīt pozu asinsrites uzlabošanai.
Būtu vērts konsultēties ar cilvēkiem, kuri jau saskārušies ar līdzīgām problēmām, kā arī sociālajā dienestā.
UZZIŅA
• Palīglīdzekļus mazkustīgu slimnieku kopšanai var saņemt Vaivaru tehnisko palīglīdzekļu centrā, kā arī biedrībā “Speciālo palīglīdzekļu parks”.
• Speciālisti izgulējumu ārstēšanā sastopami Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā “Biķernieki”, “Brūču klīnikā”, kuras speciālisti dodas mājas vizītēs, kā arī Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā, kur strādā plastikas ķirurģe Laura Logina.
• Profesionālu slimnieka aprūpi mājās, kā arī konsultācijas par to var saņemt “Aprūpes birojā” un medicīnas izglītības aģentūrā “Cilvēks”.
SVARĪGI
• Ja aizdomīgs ādas plankums 24–48 stundu laikā nepazūd, sazinieties ar mediķi!
• Plaši izgulējumi apdraud dzīvību. Nemēģiniet tos ārstēt mājas apstākļos!
• Izgulējums ar nepatīkamu smaku, apsārtumu ap malām, strutainiem izdalījumiem un paaugstinātu ķermeņa temperatūru ir pazīme, ka nepieciešama neatliekama ārstēšanās slimnīcā. Vērsieties Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā “Biķernieki”, pie ģimenes ārsta, “Brūču klīnikā” vai zvaniet Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam 113!
