Kā sargāti savvaļas laši 2
Noticis masveidīgs lašu nārsts Latvijas upēs. Ar to, kā šogad sargājām savvaļas lašu populāciju, nārsta vietas un pašu nārstu, iepazīstina Valsts vides dienesta Zvejas kontroles departamenta iekšējo ūdeņu kontroles daļas vadītājs Nikolajs Liskins.
Visaktīvākā lašu un taimiņu migrācija parasti sākas oktobra sākumā un ilgst līdz pat novembra beigām. Rudens lašu nārsta periodā VVD inspektori strādāja pastiprinātā režīmā. Inspektoriem, kas kontrolē lašupes, dienesta automašīnām tika palielināts degvielas limits. Dabiski savairojušos lašu daudzums, salīdzinot ar zivaudzētavās izaudzētajiem, nepārsniedz 10 – 15%, tādēļ VVD inspektoru galvenais uzdevums bija nodrošināt savvaļas lašu populācijas netraucētu vairošanos.
Lai paaugstinātu savvaļas lašu populācijas aizsardzības efektivitāti, VVD izstrādāts īpašs pasākumu plāns. Lašupju aizsardzībai saudzēšanas laikā tika pieaicināti VVD inspektori no citiem reģioniem, kuros lašu nārsts nenotiek. Visās upēs, kurās nārsto laši, no 1. oktobra līdz 30. novembrim aizliegta jebkura veida makšķerēšana. Izņēmums ir Daugava, Buļļupe, Sausā Daugava. Šeit katram makšķerniekam ir atļauts paturēt lomā vienu taimiņu vai lasi. Šo sugu zivju makšķerēšana Daugavā pieļauta, lai popularizētu makšķerēšanu un racionāli izmantotu zivju resursus, kā arī ņemot vērā rūpnieciskās zvejas tiesības un pielīdzinot tām makšķerēšanu. Citās upēs (izņemot vietas, kur organizēta licencētā makšķerēšana) lašu ieguve aizliegta. Par nelikumīgu lašu ieguvi likums paredz soda naudas uzlikšanu līdz 350 eiro, bet zaudējumu atlīdzība par lieguma laikā nelikumīgi noķertu ir pieckāršā apmērā un varētu būt ap 700 eiro. Par nelikumīgu zivju ķeršanu, ja tā izdarīta īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, draud sods ar reālu brīvības atņemšanu.
Pēc VVD inspektoru šajā rudenī organizēto reidu rezultātiem, nākamā gada pavasarī jaunā lašveidīgo zivju sugu paaudze sāks savu dzīvi Ventā, Salacā un Gaujā, kā arī vairākās mazajās upēs, kuras savienotas ar Rīgas līci un Baltijas jūru. No viena lašu pāra pēc gadiem upē atgriežas aptuveni 40 – 60 jaunu lašu. Tātad nelikumīga šo zivju iegūšana lieguma laikā ir vērtējama kā mūsu nacionālās bagātības iznīcināšana!
Pavisam Valsts vides dienesta inspektori laikā no 1. oktobra līdz 27. novembrim veica 2246 iekšējo ūdeņu kontroles reidus. Zvejas un makšķerēšanas noteikumu pārbaude risinājās gan dienā, gan naktī. Tika sastādīti protokoli un administratīvi sodīts 81 zvejas un makšķerēšanas noteikumu pārkāpējs.
Šajā periodā tika izņemti 740 nelikumīgi zvejas rīki, tajā skaitā 31 zivju un nēģu murds, 286 zivju tīkli un četri žebērkļi. Par atklātajiem zvejas un makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem naudas sodi sasniedza 6015 eiro, bet par dabai nodarītajiem zaudējumiem sodu apmērs ir 13 471 eiro. Naudas sodos iekasētie līdzekļi tiek pārskaitīti Valsts kasē. Vienā gadījumā policijā tika iesniegti materiāli krimināllietas ierosināšanai par maluzvejniecību.
Lai iesaistītu sabiedrību lašu un citu zivju sugu aizsardzībai, Zivju fonds šajā rudenī pirmo reizi piešķīra VVD un pašvaldības pilnvarotām personām 40% no iekasētās soda naudas summas.
Lašu nārsts Latvijas upēs, pateicoties inspektoru modrajām acīm un sabiedrības atbalstam, veiksmīgi noslēdzies. Nepaies nemaz tik ilgs laiks, mazie lasēni izaugs par pamatīgiem lašu papiem un mammām un dosies uz gēnos ierakstītajām nārsta vietām Latvijas upēs. Kas zina, varbūt jau tad Latvijas ļaudīm būs cits apziņas līmenis un lašu nārsts varēs notikt bez īpašas uzraudzības.
