Kā saprasties ar taromātu? 0
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kopš februāra sākuma zaļi domājošie Latvijas iedzīvotāji zināmu daļu dzērienu iepakojuma var nodot taras depozīta automātos. Savukārt tie, kam zaļās idejas iepriekš nav bijušas tuvas, rūpes par vidi var mācīties, vispirms materiālā stimula vadīti: par katru taras depozīta sistēmā nodotu dzēriena iepakojumu ir iespēja saņemt 10 eirocentus.
Jāzina depozīta simboli
Līdz 31. jūlijam taras depozīta sistēmas darbā noteikts pārejas periods. Ko īsti tas nozīmē? Tikai to, ka pagaidām vēl ne visu dzērienu iepakojumu depozīta sistēma atzīst par 10 centu vērtiem: tā tas būtu, raugoties pircēja acīm. Turklāt taromātam pieņemamas, bet tikpat labi arī atraidāmas var šķist no pirmā acu uzmetiena pavisam vienādas dzēriena pudeles.
Tie, kas tukšo taru depozīta sistēmā jau raduši nodot, zina, ka jāraugās pēc pareizā marķējuma – simbola uz pudeles etiķetes. Tomēr ne mazums ir arī ļaužu, kas pirmajā reizē, mēģinot saprasties ar taromātu, cietuši neveiksmi un ir pārliecināti, ka sistēma nedarbojas, kā nākas. Tad cilvēks jūtas sarūgtināts un apkrāpts un nereti arī atsakās mēģināt doties uz taromātu vēl kādu reizi.
Aprunājoties detalizētāk, nereti izrādās, ka marķējums, kuru cilvēks noturējis par “īsto”, patiesībā ir Igaunijas taras depozīta sistēmas simbols. Un patiesi – pirmajā reizē sajaukt var elementāri: arī pudeles kontūra, arī latīņu alfabēta burts tās iekšpusē. Tikai Igaunijai tas ir “B”, bet Latvijas atkārtoti uzpildāmajai tarai – “AU”.
Labā ziņa ir tāda, ka šīs neērtības, jādomā, izzudīs jūlija beigās, jo jau tagad veikalu plaukti tiek papildināti ar aizvien lielāku apjomu dzērienu, kas iepakoti tieši depozīta tarā.
“Februārī tirgū laisti 4,5 miljoni depozīta iepakojumu, bet martā – jau 18,2 miljoni. Tātad kopumā 22,7 miljoni,” stāsta SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (“DIO”) valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis. Tāda bija statistika 1. aprīlī, kas tagad – mēneša beigās – noteikti ir vēl mainījusies.
“Lielāko dzērienu ražotāju aplēses liecina, ka aprīļa beigās/maija sākumā vairāk nekā 90% no saražotās produkcijas būs ar depozīta zīmi,” cerīgi prognozē “DIO” valdes priekšsēdētājs un norāda, ka arī veikali ir ieinteresēti atbalstīt depozīta taras apriti. “Piemēram, lai efektivizētu produktu bez depozīta zīmes nomaiņu pret depozīta produktiem, mazumtirdzniecības tīkls SIA “Maxima Latvija” no 1. maija pārtrauks ar depozīta zīmi nemarķētu produktu iepirkšanu.”
Zaļi un vēl zaļāk
Tomēr daļa iedzīvotāju taras depozīta sistēmā pudeles un skārdenes nenodod, pavisam citu iemeslu vadīti – viņi apgalvo, ka mājoklī nav pietiekami vietas, lai veidotu tukšās taras krājumus. Zināma neērtība tiešām pastāv – plastmasas un alumīnija dzērienu iepakojumu nedrīkst saplacināt, citādi nebūs iespējams nolasīt tā depozīta sistēmas kodu. Vides aktīvisti tomēr uzskata, ka depozīta sistēmas ieviešana ir ievērojams solis pareizajā virzienā.
“Dzērienu iepakojuma depozīta sistēma ir efektīvākais veids, kā savākt izlietoto iepakojumu. Pieredze kaimiņvalstīs rāda, ka ar šādas sistēmas starpniecību var savākt pat vairāk nekā 90% izlietotā iepakojuma,” zina stāstīt organizācijas “Zaļā brīvība” valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga un piebilst: “Protams jāatzīst, ka šāda sistēma nebūtu vajadzīga, ja visi atbildīgi šķirotu. Taču diemžēl tā nav, bet depozīta sistēma motivē šķirošanā iesaistīties arī tos, kuriem vides jautājumi ir maznozīmīgi.”
Tātad, ja vien saņemt atpakaļ kā depozīta ķīlu samaksātos 10 eirocentus cilvēkam nav būtiski, viņš mierīgi var turpināt līdzšinējo praksi – šķirot atkritumus un izmest tos īpaši konkrētajam atkritumu veidam paredzētajos konteineros. Tas būs vienlīdz zaļi un dabai draudzīgi. Tomēr ar vienu “bet”, un tas attiecas uz atkārtoti izmantojamo stikla iepakojumu.
“Stikla pudeles šķirojamajā konteinerā tiek sasistas, bet depozīta sistēma ļauj tās savākt, izmazgāt un lietot atkārtoti. Tas ir liels ieguvums videi,” skaidro Jānis Brizga, norādot, ka šajā gadījumā depozīta sistēma ir neaizstājama.
Turklāt vietas trūkuma problēmai atjautīgi cilvēki rod arī radošus risinājumus. Dažs, piemēram, tukšos dzēriena iepakojumus uzkrāj gultas veļas kastē… Par ko ne? Ja vien tie pienācīgi izskaloti.
“No šā gada 1. februāra līdz 13. aprīlim Latvijas iedzīvotāji taromātos nodevuši vairāk nekā četrus miljonus depozīta iepakojumu,” kopējo statistiku atklāj “DIO” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
“Pārejas perioda laikā šādi dati neparāda reālo situāciju, jo veikalu plauktos atrodas dzērienu iepakojums gan ar depozīta zīmi, gan bez tās, kas ietekmē kopējo statistiku. Kā rāda kaimiņvalstu pieredze – laiks, kad cilvēks iegādājas, izlieto dzērienu un nodod iepakojumu, ir ap 4–6 nedēļām. Domājam, ka Latvijā būs līdzīgi. Tas nozīmē, ka, nopērkot dzērienu šodien, atpakaļ depozīta sistēmā iepakojums atgriezīsies apmēram maija vidū. Turklāt ceļš no ražotāja līdz veikala plauktam un pircējam var būt no dažām dienām līdz pat dažām nedēļām.
Līdz ar to daļa tirgū laisto iepakojumu ir pārdoti februārī un martā, bet daļa joprojām atrodas veikalu noliktavās vai plauktos un tikai tiks pārdota.” Pašreizējos pārejas perioda rezultātus Stūrītis vērtē pozitīvi: “Nodotā iepakojuma apjoms nepārtraukti aug – šobrīd dienā vidēji tiek nodots ceturtdaļmiljons iepakojuma vienību. Tas apliecina, ka depozīta sistēma uzņem apgriezienus un vienlaikus nodrošina, ka šis iepakojuma apjoms nenonāk apkārtējā vidē un tiek 100% pārstrādāts vai nodots atkārtotai uzpildei.”
Kāpēc taromāts nedarbojas?
Tomēr vēl kāds klupšanas akmens taras depozīta sistēmas līdzšinējā darbībā ir tā servisa kvalitāte, precīzāk – nepārtrauktība. Ne reizi vien no cilvēkiem, kas vēlējušies nodot savus depozīta taras krājumus, nācies dzirdēt, ka taromāts nav bijis darba kārtībā.
Tāda pieredze bijusi arī Jānim Brizgam: “Bieži vien taras pieņemšanas punkti nedarbojas. Ar bērniem izstaigājām trīs tuvākos taras punktus un tikai viens no tiem darbojās. Tas cilvēku motivāciju šķirot mazina.” Depozīta sistēmas apsaimniekotājs stāsta, ka drīzākais izskaidrojums situācijā, kad taromāts nedarbojas, – tas nav ticis iztukšots.
“Kopumā tehniskas problēmas taromātiem nav novērotas, taču jāpiebilst, ka taromāti var nestrādāt, ja tiem nav veikta ikdienas apkope – tvertnes iztukšošana un sensoru tīrīšana,” skaidro “DIO” valdes priekšsēdētājs. ”Gadījumā, ja pircējs saskāries ar šādu situāciju, aicinām par to informēt konkrētā veikala darbiniekus.”
Dažkārt tomēr ir nepieciešama arī sistēmas apsaimniekotāja tehniķu palīdzība: “Lai taromāts funkcionētu, tam nepieciešams elektrības pieslēgums un stabils interneta savienojums. Ja kāda no šīm pozīcijām ir traucēta, tirdzniecības vieta sazinās ar taromātu uzstādītājiem, lai iespējami ātri to novērstu.”
Tirdzniecības centrā, uz kuru devos apraudzīt taromātu darbībā, slodze diviem taras automātiem bija tiešām pamatīga – raiba publika pie tiem apgrozījās gandrīz nepārtraukti. Cits atnesis savu tikko izdzerto dzēriena pudeli, bet kāds atvilcis pat veselu čemodānu ar tukšo taru.
Jau drīz viena no iekārtām taru pieņemt pārtrauc un sāk žēlabaini pīkstēt. Taujāju tuvējo veikalu pārdevējām, ko tagad iesāk. Viņas sūta mani uz pārtikas veikalu. Troksnis nežēlīgs, tādēļ prasu, vai iekārta tik skaļi uzvedas regulāri. Dāmas neslēpj, ka tā tiešām esot, turklāt dažkārt to apraudzīt neviens nenākot pat stundām… Šī tomēr nav tā reize. Taromāts jau drīz tiek iztukšots un ir gatavs uzņemt jaunas taras porcijas.
Vai izmantojat taromātus dzērienu iepakojumu nodošanai?
Mērķis – 1400 depozīta punktu
Šobrīd Latvijā ir uzstādīti 953 taromāti un vēl 164 taromāti izvietoti āra kioskos. Plānots, ka līdz pārejas perioda beigām uzstādīto taromātu skaits sasniegs 1080, bet uzstādīto āra kiosku skaits – 172. Tādējādi kopējais depozīta punktu skaits, ieskaitot arī manuālos depozīta punktus, sasniegs ap 1400.
Daļa tirdzniecības vietu, kurās taromāti vēl nav uzstādīti, iepakojumu pieņem manuāli, savukārt otra daļa ir noslēgusi līgumus ar blakus esošajām tirdzniecības vietām par kopīga depozīta punkta izveidi. “Pozitīvs novērojums – apmēram 130 tirgotāji pievienojušies depozīta sistēmai brīvprātīgi, lai gan likums to neprasa. Turklāt brīvprātīgo dalībnieku skaits turpina pieaugt,” tā Miks Stūrītis.
Līgumi par dalību taras depozīta sistēmā vēl nav noslēgti ar nedaudz vairāk kā 60 tirdzniecības vietām, kas pieder 22 tirgotājiem. Lielāko tirdzniecības vietu skaitu pārstāv veikalu tīkls “Beta”, kurš nav noslēdzis līgumus par 36 tirdzniecības vietām, kurām dalība depozīta sistēmā ir obligāta.
“”DIO” regulāri informē par aktuālo statusu un sadarbojas ar VVD, kurš tālāk izsūta saistošus brīdinājumus, tostarp – arī par naudas soda piemērošanu, ja tirgotājs turpina nesadarboties,” skaidro depozīta sistēmas apsaimniekotājs.
Pārstrāde Latvijā, Lietuvā un Vācijā
Pie taras depozīta sistēmas apsaimniekotāja “DIO” interesējos arī, kas notiek tālāk ar taru, ko uzņēmums savācis depozīta sistēmā. Tur skaidro, ka attiecībā uz sašķirotajiem iepakojumiem pašlaik ir noslēgti četri līgumi – PET iepakojums tiek pārstrādāts pašmāju uzņēmumā AS “PET Baltija”, tērauds – arī pašmāju SIA “Tolmets”.
Stiklu savukārt pārstrādā Lietuvas uzņēmums UAB “Kauno stiklas”, bet alumīniju – Vācijas “Novelis”. “Šobrīd no visiem nodotajiem iepakojumiem 15% veido atkārtoti uzpildāmās stikla pudeles, kas pēc to uzskaitīšanas tiek nodotas atpakaļ dzērienu ražotājiem atkārtotai uzpildīšanai,” skaidro Miks Stūrītis un piebilst, ka pārstrādei tiek nodoti arī iepakojumu korķīši un etiķetes, tāpēc neizmantojamu atkritumu praktiski neesot. Nesen darbību ir uzsācis “DIO” iepakojumu uzskaites un šķirošanas centrs, un pirmās tonnas depozīta iepakojuma pārstrādei ir sagatavotas tieši tur.
“Pirmais darbības gads ir paredzēts jauna paraduma ieviešanai un nostiprināšanai Latvijas sabiedrības ikdienā, tomēr “DIO” mērķi ir ambiciozi, un vēlamies šajā laikā arī savākt 70% no visa depozīta iepakojuma,” rezumē Miks Stūrītis un norāda, ka depozīta sistēma veicina arī citu atkritumu šķirošanu, turklāt šķirošanas procesā iesaistās cilvēki, kuri to iepriekš nav darījuši. “Vēlamies panākt, lai Latvijas iedzīvotājiem iepakojuma nodošana kļūst par pašsaprotamu ikdienas darbību.”
Eksperta viedoklis
Pozitīvais efekts vēl gaidāms
Zaļā dzīvesveida eksperte, “Zero waste Latvia” pārstāve Mairita Lūse: “Latvija uz taras depozīta sistēmas ieviešanu ir gājusi ļoti ilgi: tie ir gandrīz 20 gadi. Un man ir ļoti liels prieks, ka šī sistēma beidzot ir ieviesta. Eiropas Savienība mums ir noteikusi ļoti stingrus vides mērķus, kas arī ir veicinājis taras depozīta sistēmas ieviešanu. 2029. gadā mums ir atsevišķi jāsavāc 90% PET pudeļu. Bez depozīta sistēmas to praktiski nav iespējams izdarīt. Šis ir vislabākais veids, kā PET pudeles iespējams savākt atsevišķi.
Ar depozīta sistēmu mēs nodrošinām ļoti labu dalīto atkritumu kvalitāti. Tas nav tas pats, kas izmakšķerēt PET pudeles no lielas atkritumu plūsmas.
Protams, ka sistēmai, kas tikko ieviesta, ir nepieciešams pielāgošanās laiks. Tas ir periods, kad pieslīpējas gan sistēmas apsaimniekotāji, gan iedzīvotāji, kuriem jāsaprot, kā sistēma darbojas un kādiem simboliem marķējumā jāpievērš uzmanība. Tāpat arī jāizpēta, kā taru nodot, kur to visērtāk izdarīt un ko iesākt ar saņemto depozīta čeku. Jau pēc pāris mēnešiem tā mums šķitīs tik ļoti ierasta lieta, ka mēs par to vairs nesūdzēsimies. Tās ir pārmaiņas, un tagad šādas pielāgošanās sāpes ir saprotamas.
Jāteic, ka ideālajā versijā, lai cilvēkiem šī sistēma būtu vienkāršāka, depozīta sistēmu Baltijas mērogā būtu nepieciešams unificēt. Mēs tagad redzam, ka uz depozīta taras ir dažādu depozīta sistēmu simboli. Patērētājam pietiktu ar vienu simbolu, kas būtu vienkārši atpazīstams, turklāt sniegtu iespēju depozīta taru nodot taromātos Baltijas mērogā.
Šādas sistēmas izveide, protams, prasa papildu laiku un darbu, jo jāatrisina jautājumi par taras uzskaiti un to, lai sistēma būtu, kā tagad moderni teikt, sadarbspējīga, proti, lai depozīta automāti spētu nolasīt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas taras kodus ikvienā Baltijas valstī. Domāju, ka tā ir taras depozīta sistēmas nākotne, pie kā mēs agrāk vai vēlāk nonāksim.”
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
