Valaiņa lēmums slēgt konkursu uz svarīgo LIAA vadītāja amatu – tas ir “satraucošs signāls” 23
Kaut arī normatīvais regulējums paredz tiesības ekonomikas ministram Viktoram Valainim (ZZS) neapstiprināt nevienu no komisijas ieteiktajiem pretendentiem uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītāja vakanto amatu, šāds lēmums var būt satraucošs signāls pretendentiem, kas būtu gatavi piedalīties nākamajos valsts pārvaldes iestāžu vadītāju amata konkursos nākotnē, aģentūrai LETA pauda Valsts kancelejas pārstāve Santa Jirgensone.
Valsts kancelejas vērtējumā iestādes vadītājam ir nepieciešams politiskās vadības atbalsts, tomēr ierēdņa darbā būtiska loma ir profesionalitātei, pieredzei, objektivitātei un zināšanām par konkrēto nozari, un šīs kompetences uz amatu izvirzītie pretendenti vienmēr ir apliecinājuši konkursa gaitā. Ja konkursa gaitā jau tiek konstatēts, ka pretendenti neatbilst izvirzītām prasībām, tad atlases komisija pati lemj, ka konkurss tiek noslēgts bez rezultāta, un ministram neatbilstošus pretendentus neiesaka, skaidroja Jirgensone.
Pārstāve piebilda, ka teju 10 gadu laikā Valsts kanceleja organizējusi 70 konkursus, no kuriem tikai četros gadījumos ieteiktais pretendents nav guvis nozares ministra atbalstu.
Taujāta par Valaiņa lēmuma pamatojumu, Jirgensone norādīja, ka ekonomikas ministrs nav informējis atlases komisiju par sava lēmuma argumentāciju. Šobrīd Valsts kancelejai arī nav informācijas par ekonomikas ministra turpmāko rīcību.
“Par turpmāko situācijas risinājumu lemj Ekonomikas ministrijā – vai nu Valsts kancelejai tiek lūgts izsludināt jaunu konkursu uz vakanto LIAA vadītāja amatu, vai arī šajā amatā tiek pārcelts kāds ierēdnis, kurš atbilst visām amatam izvirzītajām prasībām,” skaidroja pārstāve.
Valsts kancelejas vērtējumā iestāde bez vadītāja ir “gaidstāves režīmā” un tajā netiek pieņemti stratēģiski lēmumi, netiek virzītas nepieciešamās pārmaiņas vai uzsāktās apstājas, jo iestādes vadītājam ir būtiska loma un atbildība šajās kompetencēs.
Kā ziņots, LIAA direktora amats ir vakants kopš 2023.gada septembra beigām, kad to pameta Kaspars Rožkalns, kurš kļuvis par uzņēmuma “UPB nams” valdes priekšsēdētāju. Rožkalns LIAA direktora amatā strādāja kopš 2020.gada janvāra.
Par LIAA vadītājas pienākumu uzpildītāju šobrīd iecelta LIAA direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja.
Jau vēstīts, ka pērnā gada izskaņā tika izsludināts konkurss uz LIAA vadītāja amatu, kurā kopumā pieteicās 52 kandidāti, bet līdz trešajai kārtai šā gada martā nonāca pieci pretendenti.
Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” iepriekš vēstīja, ka Valainim piedāvāta izvēle starp diviem finālistiem – Baibu Bļodnieci un Fredi Bikovu. Taču ekonomikas ministrs vērsies Valsts kancelejā, lūdzot papildu informāciju arī par citiem pretendentiem konkursā. Valsts kancelejā gan uzsvērts, ka nedrīkstot šādu informāciju atklāt, pat ne ministram.
Kancelejas direktora vietniece Ieva Lībķena sacījusi, ka viņas pieredzē šī ir pirmā reize, kad ministrs prasījis sīkāku informāciju.
Tajā pašā laikā Valainis skaidrojis, ka Valsts kancelejai pirms konkursa paudis vēlmi, lai finālā piedāvā trīs kategoriju cilvēkus ar dažādiem profiliem: uzņēmējdarbības pieredze, valsts pārvaldes pieredze un pieredze darbā lobija organizācijās. Komisija šo viņa lūgumu neesot izpildījusi.
Valainis oficiāli informējis Valsts kanceleju, ka ir nolēmis izbeigt līdzšinējo konkursu uz LIAA direktora amatu bez rezultāta.
Darbs iestādē ar vairāk nekā 300 darbiniekiem turpināsies, kā arī tiks sākta iestādes reorganizācija, lai tā vairāk fokusētos uz tās nosaukumā jau minēto investīciju piesaistīšanu un ekonomiskās attīstības nodrošināšanu, akcentēja Valainis.
