Kā saņemties un aizbraukt uz šautuvi? Ieteikumi topošajiem medniekiem 0
Sarunās ar medniekiem un jaunajiem šaut gribētājiem nereti sastopos ar viegli saprotamām, bet ne pamatotām bailēm par došanos uz šautuvi. Dažkārt tas skar cilvēkus, kas tur jau bijuši pat vairākas reizes. Mazliet iedziļinoties, izrādās, ka visbiežāk tas saistīts ar diviem iemesliem.
Pirmais triviāli vienkāršs – cilvēks nezina, kurp doties, ar ko runāt, ko ņemt līdzi un ko vispār gaidīt no šāda veida pasākuma. Otrais iemesls jau mazliet dziļāks – bail izskatīties pēc iesācēja, neprašas utt.
Tas, ka medniekam būtu jādodas uz šautuvi regulāri, ir skaidrs. Kaut vai ieroča piešaušanai, kas būtu obligāti veicama pēc sezonas apģērba un laides konfigurācijas maiņas. Žurnālā un citur tas teikts visai bieži. Lai iedrošinātu cilvēkus par to ne tikai domāt, bet arī darīt, izklāstīšu vienkāršas lietas, kas ļaus bez lieka uztraukuma tam sagatavoties un aizbraukt.
Šautuves izvēle
Eksistē dažāda tipa šautuves, kas iedalās pēc to veida un piedāvājuma. Latvijā gana plaši pieejamas āra un iekštelpu šautuves, kā arī ļoti labs šaušanas simulators. Šautuve jāizvēlas pēc tā, ko paredzēts tur darīt. Tipiski āra šautuves piedāvā mazliet plašāku pakalpojumu klāstu dažādiem ieroču veidiem, bet ne vienmēr tas tā ir. Piemēram, saprotamu iemeslu dēļ iekštelpu šautuves nepiedāvās lidojošu mērķu šaušanu vai šaušanu ar skrošu patronām vispār (izņēmums – šķīvīšu šaušanai ir tam speciāli būvētas iekštelpu šautuves, bet Latvijā tādu nav). Savukārt āra šautuves lietošanas iespēja un komforts var būt atkarīgs no sezonas un laikapstākļiem, tur arī mazāka īres ieroču pieejamība.
Tātad pirmie faktori, kas jāņem vērā šautuves izvēlē:
1. Ieroča un munīcijas tips – gludstobra, vītņstobra.
2. Mērķu veidu un daudzuma pieejamība – nekustīgi/kustīgi papīra mērķi, šķīvji vai specifiski silueti.
3. Paredzētā šaušanas distance – līdz 35, 50, 100 vai vairāk metru.
4. Laba trenera/instruktora pieejamība attiecīgai šaušanas disciplīnai, jo bez šo cilvēku palīdzības šaušana var izrādīties bezjēdzīga vai pat neiespējama.
5. Ieroča un munīcijas pieejamība, ja nav savu personisko.
Protams, arī pakalpojuma cena, šautuves atrašanās vieta un citi sīkumi ir būtiski, bet ne primāri svarīgi. Labāk izšaut nedaudz mazāk, bet ar jēgu. Tāpat atšķiras arī šķīvīšu šaušanas disciplīnas, līdz ar to šautuves iekārtojums, pieejamo mērķu dažādība utt. Pirmajām reizēm derēs praktiski visas ar nosacījumu, ka ir pieejami arī vienkāršāki mērķi iesācējiem (visos t. s. sportinga paveidos) un jau pieminētais treneris. Tranšejas un apaļā stenda šaušanu ieteiktu atlikt uz mazliet tālāku nākotni, ja vien nav vēlme trenēties tieši tam.
Ko vilkt mugurā un ko ņemt līdzi
Sāksim ar apģērbu. Aukstā laikā medniekiem ieteiktu lietot tādu, kas tiks apvilkts, ejot uz vakti. Pat ja šaušana notiks ar vītņstobra ieroci telpā, šaujot jāuzvelk biezāks džemperis un virsjaka, lai pārliecinātos, ka ierocis un tā laide ir lietojami kombinācijā tieši ar šādu apģērbu. Cik daudz mazāk pūdeļu nāktos piedzīvot, ja abi šie elementi vienmēr būtu saskaņoti.
Visiem pārējiem, kā arī šķīvīšu šāvējiem labāk izvēlēties modernu (tehniskā, ne stila izpratnē), siltu, bet ne pārāk biezu apģērbu, kas iespējami maz ierobežo kustības. Speciāls apģērbs ložu šaušanai pirmajās reizēs nav nepieciešams. Noteikti vērts padomāt par termoveļas lietošanu. Āra šautuvēs obligāti ir silti apavi un zeķes – kāju pēdas un pirksti parasti nosalst pirmie, jo kustēties daudz nesanāks. Pavisam noteikti līdzi jāņem arī cimdi, kas gan labi sildīs plaukstas, gan netraucēs šaušanai. Pats lietoju distanču slēpotāju cimdus, kas nav pārāk biezi, bet ir elastīgi un silti.
Siltā laikā medniekiem, piešaujot ieroci, tas pats ieteikums – vilkt sezonas medību apģērbu, kam tad arī pieskaņos laides garumu un optikas regulējumus. Cita veida šaušanai un šķīvīšu šāvējiem labāk izvēlēties plānāku, bet ērtu apģērbu, līdzi paņemot kādu siltāku kārtu un jaku lietus gadījumam. Jāpievērš uzmanība, lai vadošās rokas pleca zonā apģērbam nebūtu rāvējslēdži, metāla stiprinājumi, kniedes vai kas cits, kas traucēs ērti ieplecot ieroci. Būtisks elements – apavi.
Tos labāk iespējami ērtus, elpojošus, bet stingrus – nekādas čības, iešļūcenes vai sandales. Piemēram, šķīvīšu šaušanas sacensībās ir aizliegti apavi ar atvērtu purngalu. Tipiski labākais variants ir sporta apavi. Vēl līdzi jāpaņem cepure ar nagu, kas lietus gadījumā pasargās brilles no ūdens. Cimdi pēc izvēles, tos parasti lieto, lai ierocis sasvīdušā plaukstā neslīdētu.
Citas ne mazāk svarīgas lietas, ko paņemt līdzi, dodoties uz šautuvi:
1. Personu apliecinošs dokuments, ieroča dokumenti. Tie būs nepieciešami, reģistrējoties šautuvē.
2. Dzirdes aizsardzībai – aktīvās vai pasīvās austiņas, der arī praktiski visu veidu ausu aizbāžņi. Šī ir obligāta prasība katrā šautuvē, un tās neievērošana draud pat ar izraidīšanu no šautuves teritorijas. Austiņām jābūt ne tikai šāvējiem, bet visiem, kas atrodas tiešā šaušanas tuvumā vai vienā telpā.
3. Aizsargbrilles, ja paredzēts šaut ar ieroci bez optiskā tēmēkļa. Īpaši svarīgi tās lietot šķīvīšu šaušanā, kur pastāv liels risks traumēties ar šķembām.
4. Plecu vai muguras soma, kur salikt visu ekipējumu, kā arī patronas, ja būs vajadzība pārvietoties.
5. Šaušanas veste vai jostas patronsoma, ja tādas ir iegādātas un tiks lietotas skrošu patronas. Ja šo atribūtu vēl nav, tad bez satraukuma. Var arī iztikt.
6. Dzeramais ūdens vasarā vai termoss ar kādu siltu dzērienu ziemā. Labsajūta ir kritiski svarīga visās šaušanas disciplīnās un veidos.
7. Savs ierocis un attiecīgā munīcija, ja tādi ir.
Ja dzirdes aizsardzības līdzekļu, aizsargbriļļu, ieroča vai munīcijas nav īpašumā, ļoti svarīgi sazināties ar šautuvi un jautāt par to pieejamību tur. To vienkārši izdarīt, apvienojot ar šautuves rezervāciju.
Šautuves rezervācija
Tāpat kā citās līdzīgās nodarbēs arī šautuves apmeklējumu vēlams plānot laikus. Pirmajās reizēs labāk to darīt vismaz divas nedēļas iepriekš, jo dažas dienas pirms braukšanas var izrādīties, ka laukums, instruktors/treneris vai ierocis vairs nav pieejami. Tas īpaši attiecas uz pavasara un vasaras sezonām, kad cilvēku ir vairāk. Drošākais veids – sazvanīt. Viens neliels knifs šautuves izvēlē – manuprāt, nu jau katra sevi cienoša šautuve atrodama arī internetā, kur parasti ir pieejama pamatinformācija, pakalpojumi un cenas. Tomēr vēlamā laika un pakalpojumu pieteikšanai labāk izmantot telefonu.
Trenera/instruktora pakalpojumi
Ja šautuve nepiedāvā trenera pakalpojumus (jāatzīmē, ka ne katrs instruktors ir arī treneris), tad tāds jāmeklē citur vai jāizvēlas cita šautuve. Sākot šaušanas gaitas, ir ļoti svarīgi to darīt pareizi – pārliecināties par ieroča piemērotību, izvēlēties pareizu šaušanas tehniku, stāju, izskaidrot kļūdu iemeslus utt., ko bez zinoša cilvēka palīdzības nebūs iespējams paveikt.
Sākotnēji ieroča piešaušanu arī labāk uzticēt speciālistam.
Ne mazāk būtisks aspekts ir pašu un apkārtējo drošība. Cilvēki mēdz satraukties, neierastas situācijas rada stresu. Bieži nācies redzēt neadekvātu rīcību un nejaušus drošības tehnikas pārkāpumus šādos brīžos. Tas notiek arī ar pieredzējušiem ieroču īpašniekiem… Instruktora klātbūtne samazinās risku – blakus būs cilvēks, kas var laikus pamanīt un novērst draudošās briesmas.
Bailes par izgāšanos
Sacīšu to jau pirmajā teikumā – tās ir liekas un muļķīgas. Muļķīgi izskatās ne jau cilvēki, kas šautuvē nostājas nepareizi, satver ieroci neērti vai aizšauj garām. Tas viss ir labojams.
Nožēlojami ir tie, kas dodas medīt bez labām iemaņām ieroča lietošanā, bet, tikko atskan runas par šautuves apmeklējumu, tā tiek atmests ar roku, sakot – man tas nav vajadzīgs!
Vēlos atgādināt, ka mēs visi kādreiz iesākām, nemācējām un šāvām garām. Par to nav ko kaunēties!
Šautuve, instruktors un treneris tieši tam domāti, lai palīdzētu ātrāk tikt pāri iesācēja posmam vai atbrīvoties no nepareizām iemaņām un uzlabot rezultātu.
Lai pirmajās reizēs mazinātu stresu, ieteiktu neņemt līdzi radus, draugus vai kolēģus, jo šie cilvēki novērsīs uzmanību no galvenā. Šaušanas laikā nepievērst uzmanību un nedomāt par citiem cilvēkiem apkārt, bet koncentrēties procesam un trenera teiktajam. Tas sākumā var likties grūti, bet ar katru nākamo reizi kļūs vieglāk.
Pirms došanās uz šautuvi būtu ideāli sazināties ar cilvēku, kas apmācīs, lai vienotos par treniņā veicamo plānu un detaļām, ko sagatavot pirms apmeklējuma. Piemēram, sagatavot ieroci, noņemot visu optiku un kronšteinus, ja plānots šaut šķīvjus. Vai tieši pretēji, ja būs nepieciešama optika, tās regulācija utt.
Pirmajā reizē būs daudz veicamā pirms praktiskās šaušanas – iepazīšanās, drošības instrukcija, ieroča piemērotības pārbaude vai izvēle, šaušanas vietas apskate, munīcijas iegāde, reģistrēšanās, testa šāvieni utt. Labāk ierasties vismaz pusstundu iepriekš. Iespēju robežās sagatavoties pašam, dodot sev laiku mazliet pierast pie vietas un apstākļiem.
Šaujiet garām!
Namejs Vinovskis
Sadarbībā ar Medību saimniecības atbalsta fondu
