Kā samazināt plastmasas kalnus, iesaka Jānis Brizga 4
Autors – biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga
Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2030. gadam ievērojami samazināt videi kaitīgās plastmasas nonākšanu atkritumos, jo visu plastmasas iepakojumu nepieciešams savākt un nodot pārstrādei. Kā uzskata biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga, arī mēs Latvijā varam daudz darīt, lai padarītu savu vidi tīrāku.
Plastmasas iepakojums ne vienmēr ir slikts, jo tam ir diezgan daudz pozitīvu īpašību. Tas ir viegls un ērts, to var samērā vienkārši pārstrādāt. Taču ir svarīgi nodrošināt, lai šis iepakojums pēc izlietošanas tiktu savākts atpakaļ un kvalitatīvi pārstrādāts. PET pudeles ir labs piemērs: pudeli var izskalot, pārkausēt, un tev atkal ir tas pats materiāls, kas bijis iepriekš. Tādēļ arī Eiropas Savienība jau nebūt nesaka, ka mums vajadzētu vispār atteikties no plastmasas izmantošanas. Mērķis ir izskaust bīstamos ķīmiskos piemaisījumus, bet pārējo plastmasu var droši izmantot un pārstrādāt.
Viens no iemesliem, kādēļ Eiropā ir aktualizējies plastmasas pārstrādes jautājums, ir tas, ka Ķīna atteikusies turpmāk pieņemt Eiropas plastmasas atkritumus. Līdz šim liela daļa plastmasas, kas savākta Eiropā, tika sūtīta uz Ķīnu. Tagad šī iespēja būs liegta, tādēļ Eiropā strauji attīstīsies plastmasas pārstrādes bizness. To noteikti varētu izmantot arī Latvijas uzņēmumi. Pašlaik mums ir “PET Baltija”, kas pārstrādā PET pudeles, bet veikalā mēs redzam, ka iepakojumam tiek izmantoti arī daudzi citi plastmasas veidi, ko arī varētu savākt un pārstrādāt.
Būs dārgāk
Saeimas darba kārtībā ir atgriezies jautājums par plastmasas pudeļu depozīta sistēmas ieviešanu, un es ceru, ka līdz 2020. gadam tas tiks izdarīts. Būtu svarīgi pieņemt lēmumu jau šīs Saeimas laikā, jo pēc tam tas vēl būs jāsaskaņo ar citām Eiropas Savienības valstīm. Protams, pārtikas ražotāji nav sajūsmā par šīs sistēmas ieviešanu, jo raizējas, ka tādējādi sadārdzināsies iepakojuma izmaksas. Taču ir skaidrs, ka šīs izmaksas tāpat neizbēgami augs, jo Eiropas Savienība ir apņēmusies pārstrādāt arvien vairāk iepakojuma, un tas izmaksā dārgāk nekā vienkārši nogādāt atkritumus izgāztuvē.
Vēl viens no ES mērķiem ir samazināt plastmasas pudelēs iepakotā dzeramā ūdens noietu, jo dzeršanai gana piemērots ir arī krāna ūdens. Daudzviet pašvaldības jau paziņojušas, ka saviem darbiniekiem nepiegādās plastmasas iepakojumā pildīto ūdeni, jo tas īpaši neatšķiras no krāna ūdens. Latvijā mēs jau pieredzējām, ka “Rīgas ūdens” sāka pildīt ūdeni pudelēs un laida pārdošanā. Vairumā gadījumu cilvēki iegādājas nevis minerālūdeni, bet gan parastu dzeramo ūdeni, un pētījumi rāda, ka pudelēs pildītais ūdens bieži vien ne ar ko nav labāks un tīrāks par krāna ūdeni. Tiesa gan, krāna ūdens garšu var ietekmēt vecas caurules, bet pēdējos gados Latvijas ūdensapgādes sistēmā ieguldīts daudz ES fondu naudas, lai uzlabotu dzeramā ūdens kvalitāti.
Ietekmē ar cenu
Eiropas Savienība pašlaik apsver iespēju ieviest īpašu plastmasas nodokli, ar kura palīdzību cer arī aizlāpīt caurumu savā budžetā, kas veidosies pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES. Taču nedomāju, ka šāds nodoklis īpaši ietekmēs plastmasas patēriņu. Ar vides nodokļiem ir tā: ja nodoklis labi strādā, tad budžeta ieņēmumi samazinās, jo cilvēki pārslēdzas uz citu materiālu izmantošanu. Tādēļ plastmasas nodoklis, visticamāk, nebūs tik liels, lai ievērojami samazinātu plastmasas patēriņu.
Mēs redzam, ka ar cenu ir iespējams ietekmēt patērētāju uzvedību. Piemēram, tādējādi izdevies samazināt plastmasas maisiņu lietošanu. Lielie plastmasas maisiņi veikalos jau labu laiku ir par maksu, bet šogad paredzēts sākt iekasēt maksu arī par mazo, caurspīdīgo plastmasas maisiņu lietošanu. Tādēļ daudzi pircēji sākuši izmantot auduma maisiņus, arī es tādu lietoju. Domājot par vides aizsardzību, pircēji veikalā var izvēlēties videi draudzīgāku iepakojumu, piemēram, iegādāties preces, kas iepakotas stikla, nevis plastmasas tarā. Protams, jāraugās, lai arī stikla tara tiktu nodota otrreizējai pārstrādei, jo gadījumā, ja stikls netiek pārstrādāts, tas ir videi nedraudzīgs, stikla ražošanā tiek patērēts daudz enerģijas. Tādēļ aicinu ikvienu šķirot savas mājsaimniecības atkritumus un nodot tos pārstrādei. Ne vienmēr tas ir viegli un ērti, bet tas ir mūsu ieguldījums vides aizsardzībā.
