Kā samazināt enerģijas patēriņu? 9
Autors: Indulis Burka
Šis jautājums jo dienas kļūst aktuālāks ikvienam – iedzīvotājiem, uzņēmējiem, pašvaldībām. Energoresursu cenu kāpums, ģeopolitiskā situācija, pārvades tīklu un staciju remontdarbi, laika apstākļi un daudz kas cits ietekmē rēķinu par patērēto enerģiju.
Kā ietaupīt, būt efektīvākiem un zaļākiem pret vidi, apsaimniekojot koplietošanas telpas vai birojus? Par to varēja uzzināt “Elektrum” Energoefektivitātes centra rīkotajā vebinārā šā gada 19. oktobrī “Kā samazināt enerģijas patēriņu?”.
Ēku stāvoklis Rīgā
Rīgas Enerģētikas aģentūras speciālists Valdis Ratniks uzsvēra, ka būtiski ir apzināt situāciju, jo, pieaugot elektroenerģijas cenai un tēriņiem par siltumu, aug arī pilsētas izdevumi. No 22 miljoniem eiro 2015. gadā tie pieauguši līdz 73 miljoniem eiro 2023. gadā, piepildoties negatīvākajām prognozēm.
Tāpēc arī pilsēta iniciē apjomīgus energoefektivitātes pasākumus, kas ne tikai samazina finanšu slogu, bet palielina energoresursu pieejamību. Tas attiecas gan uz elektroenerģiju, gan dabasgāzi, gan citiem enerģijas resursiem.
Jau šī gada pavasarī uzsākta iekštelpu temperatūras samazināšana un rūpīgāka kontrole laikā, kad telpās neuzturas cilvēki. To viegli izdarīt, izmainot iestatījumus siltummezglu vadības blokos. Daudzas publiskās ēkas netiek izmantotas pat divas trešdaļas no visa laika, ņemot vērā nakts stundas, nedēļas nogales un brīvdienas. Par vienu grādu samazināta iekštelpu temperatūra samazina siltumenerģijas patēriņu par 5–7% no gada patēriņa.
Būtisku enerģijas ietaupījumu dod arī ventilācijas sistēmu darbības rūpīga kontrole un ieregulēšana, izmantojot moderno tehnoloģiju risinājumus. Ventilācijas sistēmai ir jāstrādā, kad telpās ir cilvēki. Ierīču vadības blokos var iestatīt ieslēgšanās/izslēgšanās laikus un norādīt iekārtu darba jaudu, kontrolējot CO2 līmeni telpās. Ietaupīt palīdz arī regulāra filtru nomaiņa.
Arī kondicionieru darbības kontrolēšana dod būtisku enerģijas ietaupījumu. Tie nedrīkst darboties ārpus ēkas darba laika! Optimālā ieslēgšanās temperatūra ir 25 oC, un, protams, kondicionieru darbības laikā logiem un durvīm ir jābūt aizvērtiem.
Viens no diskutablākajiem jautājumiem Rīgā ir ielu apgaismojums. Lai ietaupītu, divās apkaimēs pret energoefektīvākiem tika nomainīti 1800 gaismekļu. Tāpat tika samazināta apgaismojuma degšanas intensitāte, kur tas ir iespējams. Ir vietas, kur apgaismojumu naktīs uz stundu izslēdz. Tāpat ietaupīt ļauj ēku fasādes apgaismojuma izslēgšana nakts stundās. Arī veikta neefektīvo spuldžu nomaiņa visās Rīgas domes iestādēs.
Nākotnē paredzēts iekštelpu un ārtelpu apgaismojumam izmantot tikai LED risinājumus, karstā un aukstā ūdens patēriņa samazināšana, jaunas elektroierīces turpmāk tiks iegādātas tikai energoefektīvākās. Paredzēta saules paneļu izvietošana uz pašvaldības ēku jumtiem. Tāpat notiks apkures sistēmu atjaunošana, termoregulatoru uzstādīšana.
Kā izglītot daudzdzīvokļu ēku iemītniekus?
3/4 no Eiropas iedzīvotājiem dzīvo pilsētās. Un, piemēram, Rīgā 85% iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos. Savukārt lielākai ēkai ir zemāks īpatnējās enerģijas patēriņš nekā vienģimenes mājai, tāpēc svarīgi saprast, kā mēs izturamies pret dzīvojamajām mājām, un likt iedzīvotājiem domāt par savu māju enerģijas patēriņu.
“Elektrum” Energoefektivitātes centra eksperte Anna Luīze Blodone skaidroja, ka svarīgi iedzīvotājus ilgtermiņā izglītot un informēt par dažādām izmaiņām energoefektivitātes pasākumos, ar laiku mainot cilvēku uzvedību. Un tad tiek pierasts, piemēram, ka kāpņu telpas durvīm jābūt vienmēr aizvērtām, vēdinot logi jāatver pilnībā, un gaisma, kad tā nav vajadzīga, ir jāizslēdz. Cilvēkiem ir jāzina, kāds būs ieguvums no viņu darbībām. To palīdz paveikt atgādinājumi un arī tehnoloģijas, piemēram, kustības sensori koplietošanas telpās, kas ieslēdz apgaismojumu tad, kad tas patiešām ir nepieciešams un izslēdz, kad apgaismojuma zonā neviena nav.
Tāpat svarīgi saprast, kas notiek ar pašu ēku. Piemēram, ēkas energoaudits, kas ļauj precīzi novērtēt ēkas enerģijas izmaksu samazinājuma potenciālu gan no ēkas norobežojošo konstrukciju siltināšanas, gan iedzīvotāju paradumu maiņas pasākumiem. Turklāt detalizēts ēkas energoaudits ir obligāta prasība, lai saņemtu publisko līdzfinansējumu ēkas renovācijai.
Par ieradumu jākļūst sekošanai sava mājokļa elektroenerģijas patēriņam, lai izdarītu secinājumus, kuras ierīces patērē visvairāk enerģijas un kāpēc. Iespējams, ir laiks tās nomainīt ar jaunākām, energoefektīvākām, iespējams arī jāmaina to lietošanas paradumi. Ja mājoklī nav viedā skaitītāja, analīzei nepieciešamās ziņas var iegūt, atslēdzot ierīces un nosakot, vai ir “slēptie” patērētāji, kā arī izmantojot jaudas mērītājus un viedās rozetes. Ja mājoklī ir viedais skaitītājs, var analizēt patēriņu pa dienām un stundām, atslēdzot ierīces un novērtējot to patēriņu. Lielākie patērētāji parasti ir elektriskā apsilde un elektriskā karstā ūdens sagatavošana.
Ērta iespēja ir “Elektrum” Energo pulss – padomdevējs, kas atrodams elektrum.lv. Lai rīku izmantotu, jāautorizējas elektrum.lv un jāienāk Energo pulss sadaļā, kur jāaizpilda anketa par savu mājokli.
Ja elektroenerģiju individuāliem patērētājiem iespējams uzskaitīt salīdzinoši viegli, tad ar siltumenerģiju pašlaik ir citādi. Lai to izskaitītu, nepieciešams uzstādīt alokatorus – ierīces siltuma uzskaitīšanai un sadalei. Ar šo ierīci var izvērtēt reālos siltuma patērētājus, kur rodas siltuma zudumi un kur siltums tiek patērēts nelietderīgi, kā arī uzraudzīt reālo siltuma patēriņu. Tā ir iespēja regulēt patēriņu un samazināt patērētā siltuma daudzumu. Ir pierādīts, ka, uzstādot alokatorus, ēkas siltumenerģijas patēriņu var samazināt par 20%.
Eiropas direktīvās lasāms, ka nākotnē visām ēkām būs nepieciešama individuāla siltuma uzskaite.
Daudzdzīvokļu ēku ventilācijas risinājumi
Efektīva ventilācija arī ir viens no veidiem, kā samazināt enerģijas patēriņu, turklāt vienlaikus tā ir iespēja rūpēties par mājas iemītnieku un apmeklētāju veselību, pašas ēkas konstrukciju stāvokli.
“INNOVATION B&G” speciālists Viktors Goljadiņecs skaidroja, ka ventilācijas pamatuzdevums ir nodrošināt gaisa apmaiņas procesu, ar kuru no telpas izvada kaitīgas gāzes, smakas un putekļus un pievada svaigu gaisu.
Bez ogļskābās gāzes, kas rodas cilvēku elpošanas procesa laikā, gaisā var būt arī formaldehīda tvaiki, kas izdalās no mēbelēm un atsevišķiem celtniecības materiāliem, cigarešu dūmiem, slāpekļa oksīds no gāzes apkures, tvana gāze no apkures ierīces, sēra dioksīds no kurināmā sadedzināšanas, gāzveida hlors no balinātājiem un ūdensvada ūdens, gaistošās organiskās vielas no sadzīves ķīmijas, putekļi, mikroorganismi un vīrusi, radons no ēkas augsnes un ūdens, kā arī ūdens tvaiks jeb mitrums.
Biežāk sastopamais piesārņotājs ir tieši ogļskābā gāze (CO2). Tās līmeni izsaka rādītājs ppm (part per million) – daļas uz miljonu. Par maksimāli pieļaujamo robežu telpā, kas būtiski neietekmē veselību, uzskata 1000 ppm. Mežā pie jūras CO2 koncentrācija ir 400 ppm. Savukārt pie 2000 ppm cilvēks kļūst miegains, sāk zust koncentrācijas spējas, pie 5000 ppm – rodas viegli veselības traucējumi, 10 000 ppm – galvassāpes, reiboņi, paātrinās pulss. Jo koncentrācija augstāka, jo tuvāk nāves robeža. Tā iespējama, piemēram, ražotnē uzsprāgstot CO2 balonam. Taču 30 000 ppm iespējams novērot arī nepietiekami ventilētā sporta zālē.
Relatīvajam mitrumam telpās jābūt 35–60%. Ja mitrums ir paaugstināts, uz vēsām virsmām izkrīt kondensāts, attīstās pelējums un gaisā ir vairāk slimību izraisītāju. Tāpat vīrusu var būt arī pārāk sausā gaisā, jo tajā ir vairāk putekļu.
Daudzdzīvokļu ēkās iespējama kā dabiskā, tā arī mehāniskā ventilācija. Pirmā ir atkarīga no iekštelpu un āra gaisa temperatūras un līdz ar to arī spiediena starpības. Savukārt mehānisko ventilāciju nodrošina ierīce ar elektrodzinēju – ventilators. Kā vienā, tā otrā gadījumā nepieciešami ne tikai gaisa izvadi, bet arī svaiga gaisa pieplūdes kanāli, kas bieži vien ir logā iebūvēts svaiga gaisa pieplūdes vārsts vai ar filtru aprīkota ieplūdes vieta ēkas ārsienā.
Taču, ja siltais gaiss tikai izplūst no telpas, tas palielina apkures slodzi. Tāpēc modernās gaisa apmaiņas iekārtās tiek ierīkots rekuperators (siltummainis), kas ļauj atgūt līdz 90% no izplūstošā gaisa siltuma. Daudzdzīvokļu mājā aktuāli ir vienas telpas rekuperatori, ko var uzstādīt katrā telpā. Tāpat ir risinājumi, kas paredzēti visam dzīvoklim kopumā, kā arī ventilācijai ar rekuperāciju visai daudzdzīvokļu ēkai, ko var ierīkot ēkas renovācijas laikā, jo sienās zem siltinājuma jāiebūvē gaisa pieplūdes vadi.
Ko sniedz ēku vadības sistēmas un ko no tām var sagaidīt?
Lai ēkā uzstādītās sistēmas varētu efektīvi vadīt, nepieciešamas vadības sistēmas. Uzņēmuma “Siemens” speciālists Andrejs Misjuks uzsvēra – Ministru kabineta noteikumi paredz, ka nedzīvojamo ēku, kuras lietderīgā nominālā jauda apkures sistēmas vai apvienotas apkures un ventilācijas sistēmas vajadzībām vai arī gaisa kondicionēšanas sistēmas vai apvienotas gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas vajadzībām pārsniedz 290 kilovatus, līdz 2025. gada 1. janvārim jāaprīko ar ēkas automatizācijas un vadības sistēmu. Tā nodrošina iespēju pastāvīgi uzraudzīt, reģistrēt, analizēt un koriģēt ēkas enerģijas izmantošanu, salīdzināt un novērtēt ēkas energoefektivitāti, atklāt ēkas inženiertehniskās sistēmas efektivitātes zudumus un informēt ēkas pārvaldītāju par ēkas energoefektivitātes uzlabošanas iespējām, tiešsaisti ar ēkas inženiertehnisko sistēmu un spēju veikt funkcijas neatkarīgi no inženiertehniskās sistēmas sastāvdaļu ražotāja.
Standartā EN 15232 noteiktas metodes, kā novērtēt ēku automatizācijas un vadības sistēmas (BACS – Building Automation and Control System) funkciju ietekmi uz ēku energoefektivitāti.
EN 15232 definē četras dažādas BACS efektivitātes klases (A, B, C, D) ēku automatizācijas un kontroles sistēmām. Taču šīs klases nenozīmē to pašu, ko elektroierīču gadījumā, bet vairāk apraksta ēkas funkcionalitāti.
A klase nozīmē augstas energoefektivitātes BACS – centralizētu ēkas automatizāciju ar automātisku pieprasījuma kontroli, plānotu apkopi, enerģijas monitoringu un ilgtspējīgu enerģijas optimizāciju.
B klase – atbilst uzlabotajām BACS – centralizēta ēkas automatizācija bez automātiskas pieprasījuma kontroles, enerģijas monitorings.
C klase – standarta BACS – primāro iekārtu centralizēta automatizācija, nav atsevišķu telpu automatizācijas, nav enerģijas monitoringa.
D klase – atbilst neenergoefektīvai BACS. Jaunbūves nedrīkst aprīkot ar šādām sistēmām. Šādās ēkās nav centralizētas automatizācijas sistēmas, nav telpas automatizācijas, nav enerģijas monitoringa.
Lai atvieglotu aprēķinus, “Siemens” piedāvā speciālu rīku – Energy Performace Classification Tool (EPC-Tool). Tajā, ievadot datus par ēku, var iegūt priekšstatu par tās automatizācijas pakāpi šodien un nākotnē. Šis rīks ir publiski pieejams un bezmaksas.
Izglītojoši vebināri “Elektrum” Energoefektivitātes centrā
“Elektrum” Energoefektivitātes centrs ar 25 gadu uzkrāto pieredzi izglīto par daudzveidīgiem risinājumiem energoefektivitātes paaugstināšanā, regulāri rīkojot bezmaksas vebinārus un pasākumus, sniedzot konsultācijas.
Visi šī vebināra materiāli ikvienam ir pieejami elektrum.lv/seminari sadaļā “Semināru arhīvs“, kā arī aicinām pieteikties nākamajiem bezmaksas vebināriem – 2. novembrī “Kā pāriet uz elektroauto parku uzņēmumam?” un 30. novembrī “Kā trenēt savu enerģijas patēriņu?“.
Publikācija tapusi sadarbībā ar “Elektrum” Energoefektivitātes centru.
