30 padomi, kā sakopt ogulājus rudenī 4
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”.
Gardākās un veselīgākās ir odziņas no sava dārza. Taču arī pēc ražas novākšanas ogulājus nedrīkst aizmirst. Jāsakopj to apdobes, jāapravē nezāles. Ir labs laiks, lai izvērtētu ražu un arī iestādītu kādu jaunu ogulāju.
1. Secinot, ka ravēšanai laika nav, vai dārzs pavisam maziņš, ogulājus nākamajā gadā var stādīt arī lielās kastēs. Piemēram, krūmmellenes tajās aug izcili. Turklāt šis augs ir arī dekoratīvs – glīts lapojums, rudenī krāsojas, un odziņa vienmēr pa rokai. Arī zemenes traukos ražos labi.
2. Ja dārzs mazs, bet ogas gribas, dobes dārza apstādījumos var kombinēt, miksējot gan dekoratīvos, gan ražojošos augus. Ogulāji labi sader ar ziemcietēm un vasaras puķēm.
3. Sulām un kompotiem domātos ogulājus var stādīt dārza attālākā malā, taču kādu vēlams arī mājas tuvumā, lai garda odziņa vienmēr pa rokai.
4. Izcili veselīgas ir zīdkoka ogas (var audzēt arī kā krūmu), tām šogad bija bagātīga raža. Ogas ienākas pakāpeniski, un ar tām var mieloties ilgu laiku. Tās ražo vasaras vidū, kokā nepūst.
Ēšanai ogas rauj no koka, bet ziemas krājumu gatavošanai ražu vāc, nokratot gatavās ogas no zara. Pirms tam zem koka paklāj plēvi, agrotīklu, lai odziņas nenokrīt zemē. Ogas var arī žāvēt un saldēt.
5. Lai būtu garantēta ogu raža, der stādīt tādas šķirnes, kuras izvēlas lielaudzētāji. Arī mazdārziņiem ir piemērotas komercdārzos populārās šķirnes. Tās ir ar izteikti vertikāliem dzinumiem, kas atvieglo krūma apkopi, un pat ogu laikā zari nenoliecas līdz zemei. Stingrajiem dzinumiem nevajag nekādas sētiņas. Šķirnes ir izturīgas pret pumpurērces bojājumiem, slimībizturīgas. Ogas ilgi turas pie krūma, nenobirst.
6. Upenes stāda 5–10 cm dziļāk augsnē, nekā tās augušas, un nogriež 15 cm zemas. Stādot upeņu krūmus, mazam dārzam būs piemērotas, piemēram, šķirnes ‘Tisel’ un ‘Ruben’ . ‘Tisel’ ir agra šķirne ar lielām, saldām ogām. Miziņa diezgan plāna.
‘Ruben’ ir vēlāka, arī ar gardām ogām, taču izteiktāku upeņu garšu. Izcilas konservu gatavošanai, labi der saldēšanai. Tām ir stingrāka miziņa, piemērotas transportēšanai.
7. Krūmiem izravē un sakopj apdobes. Ja tie aug sausā vietā, droši var rušināt, jo saknes ir dziļumā. Ja krūms aug mitrā vietā, labāk dziļi nerušināt, jo saknes būs izvietojušās tuvu augsnes virskārtai un tās var satraumēt.
8. Apdobju rušināšanu var aizvietot ar mulčēšanu. Efekts būs līdzīgs, kā turot svaigi uzrušinātu. Piemēram, laba mulča apdobēm ir nopļauta un mazliet apvītināta mauriņa zāle. Šis slānis arī aizkavēs kaitēkļu attīstību, jo traucēs tiem iekūņoties un izrausties no zemes. Mulča saglabās augsnē mitrumu un kļūs par mēslojumu, turklāt padarīs augsni irdenu.
9. Visiem ogulājiem laba mulča ir koku lapas. Ja tās uzbērs rudenī, pavasarī papildus vajadzēs dot slāpekļa mēslojumu.
10. Kopjot upeņu krūmus, izgrieztos dzinumus vai to mizas pavasarī var lietot bērzu sulas, tagad – ūdens, degvīna aromatizēšanai. Ja sakaltē, būs garda tēja.
11. Ja krūma vai koka stāds ieaug zālē, tas nav ne ekoloģiski, ne bioloģiski.
Pirmajos dzīves gados jaunu stādu lolo īpaši. Ap koku vai krūmu veido vismaz metru (minimums 0,5 m) lielu apdobi no stumbra. Kārtīga apdobe arī pasargās stādu no nejaušas nopļaušanas.
12. Ja augļukokus un ogulājus stāda vietā, kur kādreiz bijis sakņu dārzs, augsne kādreiz ir ielabota, tad stādīšanas bedrēs papildus neko neliek. Tas arī sekmēs labāku sakņu sistēmas veidošanos augam, jo pēc barības vielām tas dosies dziļumā un plašumā, nevis tupēs trekni ielabotajā midziņā.
13. Sausā laikā visus jaunos stādus noteikti laista. Tas šoruden īpaši svarīgi, jo augsne dziļumā ir ļoti sausa, kaut bijis lietus.
14. Ja ap dārzu nav žoga, ap kociņiem uzliek sētiņu, lai netiek klāt mežazvēri. Taču nepieļauj, ka starp sētiņu un stādu saaug nezāles.
15. Svarīgi ogulājus laistīt, jo zem kuplā lapojuma aizvien trūkst mitruma. Tas sevišķi svarīgi jaunajiem augiem. Sausums var nelabvēlīgi ietekmēt augu ziemošanu un nākamā gada ražu.
16. Gardas un vērtīgas ogas ir kazenēm. Daudzi tās nevēlas, jo uzskata par mežonīgu krūmu ar asiem ērkšķiem. Taču ir arī kazenes bez ērkšķiem, kuras aug kā krūms. Kopšana līdzīga kā vasaras avenēm. Piemēram, bezērkšķu šķirnei ‘Arapaho’ ogas ir lielas, gardas, der gan ēšanai svaigā veidā, gan ziemas krājumiem. Vidējā raža no krūma ir 2–4 kilogrami.
17. Vīnogulāji vēl briedina ražu, taču tos jau tagad turpina formēt, nogriežot liekos dzinumus. Aprauj lapas, lai saule vairāk izsauļo ogas. Īpaši rūpīgi veido tā sauktās galda šķirņu vīnogas. Mežonīgā, neretinātā krūmā būs mazākas gan ogas, gan raža kopumā.
Iesācējiem vīnogu audzēšanā visdrošāk izvēlēties kādas no latviešu selekcionāra Paula Sukatnieka veidotajām šķirnēm.
18. Nereti iesācēji vīnogu audzēšanā žēlo katru zaļo dzinumu un neizlauž vīnogai tā sauktās padusītes. Šie daudzie sāndzinumi sabiezina lapotni, atņem spēku augam, ražai. Lai labāk varētu saprast, kā tas darāms, padusīšu izlaušanu vai īsināšanu vīnogām var pielīdzināt tam, kā to dara tomātiem.
19. Tagad vīnogas sargā no lapseņu bojājumiem. Visdrošākais variants – vismaz skaistākajiem ķekariem uzšūt maisiņus no pretsalnu agroplēves. Ir arī nopērkami speciāli maisiņi.
20. Laba ideja ir veidot augam improvizētu siltumnīcas karkasu ar noņemamu segumu (der arī dažādi lētie saliekamo siltumnīcu varianti). Ogas zem šāda seguma noteikti būs kvalitatīvākas, ienāksies agrāk. Ražu neietekmēs rudens puses lietavas. Pavasarī karkasam uzliek plēvi, bet pēc ražas novākšanas to noņem. Tas izdevīgi arī tādēļ, lai sniegs nesalauztu konstrukcijas karkasu. Ziemā vīnogu pieliec un piesedz.
21. Noražojušās zemeņu dobes tūliņ izravē. Ja tas nav izdarīts, var apdomāt – varbūt darbu atlikt uz pavasari. Lapu griešanai nu jau par vēlu, jo ogas nepagūs sagatavoties nākamajam gadam. Taču arī par to – vispār tā darīt vai ne – nav vienota viedokļa. Ja ražas labas, jārīkojas, kā ierasts.
22. Apskata zemenes un nogriež visas stīgas – bez žēlastības. Ražojošā stādījumā tām nav vietas, jo atņem augam daudz spēka. Turklāt dobe drīz pārvērtīsies mūžamežā. No izcilākajiem ceriem var atstāt tikai tik stīgu, cik stādiņu vajadzēs pavairošanai.
23. Ja nezāles ģeotekstilam spraucas cauri, ir iegādāts nepareizais. Nopērkot plānos, tie ātri sairst, saplīst. Piemēram, melnais pītais ģeotekstils vajadzīgs, ne plānāks par 100 mikroniem. Tāds materiāls kalpos 15 gadus. Ik pēc trim gadiem, kad maina zemenes, to noņem un pārliek jaunā vietā.
Lētāks variants ir neaustais melnais tekstils, tas kalpos vismaz trīs gadus un jāatjauno kopā ar stādījumu.
24. Ja laiks sauss, zemenes laista. Atjauno mulčas kārtu, ja negribas likt segumu vai ravēt, piemēram, salmu slāni. Tas arī aizturēs mitrumu augsnē.
25. Tagad vēl var iestādīt jauno zemeņu stādījumu (uz ziemu noteikti mulčē). Ja rindstarpas plānots frēzēt, vagu no vagas veido ne tuvāk kā 50–60 cm no auga centra, lai netraumētu zemeņu saknes.
26. Ir vērts iestādīt gan vasaras, gan rudens avenes. Stādot dažādas šķirnes, var paildzināt ražas laiku dārzā. Turklāt ir lielāka garantija, ka dabas untumi ļaus tikt pie ogām. Piemēram, ja uznāk agras rudens salnas, rudens avenes var nepagūt ienākties.
27. Arī rudens avenēm, līdzīgi kā vīnogām, vērts izveidot karkasu ap dobi. Ražas laikā tas palīdzēs balstīt augus. Tuvojoties lietus periodam, uzliek plēves jumtiņu. Mitrumu aizturēs pat pāris kārtās salikts baltais agrotīkls (vieglāk stiprināms nekā plēve).
28. Ir vērts rudens avenes un vīnogas ar piesegumiem nosargāt no pirmajām salnām, jo pēc tām parasti iestājas siltāks periods, kas ļaus nogatavoties ražai.
29. Gardas un skaistas ogas, bagātīga raža, veselīgs krūms ir jāņogu šķirnei ‘Vīksnes Sarkanās’. Tās piemērotas gan sulām, gan vīna darīšanai.
30. Visagrākā ogu raža dārzā ir ēdamajiem sausseržiem. Tiem pirmās ogas ienākas jau ap Jāņiem. Kopšana minimāla – galvenais appļaut zāli ap tiem, jo krūms labos apstākļos aug kupls, nezālēm zem tā nav vietas.
